Līdz Oslo nedaudz pietrūka

2010. gada 4. marts 00:01

Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti”, norisinājās viens no Latvijas mūzikas dzīves ievērojamākajiem notikumiem — “Eirovīzijas 2010” nacionālās atlases fināla koncerts. Tajā piedalījās arī jaunjelgavietis Ivo Grīsniņš — Grīslis ar grupas “Prāta vētra” basģitārista Ingara Viļuma dziesmu “Because I love you”.

“Eirovīzijas” fināls pirmo reizi notika Ventspils atjaunotajā teātra namā “Jūras vārti”. Esmu tur bijis pirms pieciem gadiem, un nams ir pārvērsts līdz nepazīšanai. Pēc ģenerālmēģinājuma žurnālistiem bija iespēja doties ekskursijā pa to. Padomju laikā celtā ēka ir pamatīgi pārveidota, pārbūvei iztērēti 8,4 miljoni latu. Tagad ēka pārtapusi par mūsdienīgu un universālu kultūras pasākumu centru. Zālē ir 693 skatītāju vietas. Krēslu apdarei izmantots speciāls audums, kas atvests no Spānijas. Moderni aprīkota skatuve, transformējama orķestra bedre, aizskatuves daļa 12 metru dziļumā dekorāciju novietošanai, iekārtotas mēģinājumu telpas aktieriem un daudz kas cits, lai te notiktu teātra, operas, baleta, dažādas muzikālās izrādes un koncerti.
Galvenais iemesls, lai dotos uz šo pasākumu, protams, bija novadnieku iekļūšana fināla desmitniekā. Šogad konkursam bija iesniegtas 79 dziesmas. Ivo Grīsniņu — Grīsli uz mirkli izdevās sastapt pirms ģenerālmēģinājuma, bet viņam bija jāiet gatavoties, tāpēc atlika vien novēlēt veiksmi.
Visas konkursa dziesmas Ventspilī varēja noklausīties trīs reizes — divas ģenerālmēģinājumā un pēc tam tiešraidē. Ivo dziesma skanēja labi un ir pietiekami “lipīga”, lai atbilstu “Eirovīzijas” standartam. Esot zālē, šķita, ka mūsu puišiem izredzes ir labas. Pārējo dziesmu skatuves režija arī ne ar ko neizcēlās, izņemot “Triānas parka” izgaismotos tērpus, Dona bungu dauzīšanu un “H2O” līdera dīvainās bikses. Lai arī fotogrāfiem vietas bija ierādītas pirmajā rindā, tas izrādījās neveiksmīgs risinājums. Skatuve ir pārāk augstu, lai pilnībā redzētu, kas uz tās notiek. Piemēram, kad dziedāja Aisha, varēja tikai nojaust, ko fona dziedātājas uz skatuves ar bļodām dara. Izklausījās, ka arī dziesma neskan, kā vajadzētu. Tomēr kopumā šovs bija izdevies. Cilvēki no zāles nāca ārā smaidīgi, pozitīvu emociju pārņemti.
Jau ziņots, ka uz “Eirovīzijas 2010” lielo finālu, kas notiks Oslo, dosies Aisha jeb Aija Andrejeva ar dziesmu “What for?”.
Pēc fināla koncerta izdevās sazināties ar manu bijušo audzēkni Ivo Grīsniņu — Grīsli, kurš “Eirovīzijas” finālos piedalās jau ceturto reizi.
— Vai cerējāt iekļūt superfinālā?
— Godīgi sakot, nē. Tas bija patīkams pārsteigums, iepriekšējos gados augstāk par septīto vietu netikām.
— Vai visi esat no mūsu puses?
— Abi ar Jāni Čubaru esam jaunjelgavieši, bet Rolands Stepanovs ir no Skrīveriem. Kopā muzicējam jau sen. Iepazināmies Jaunjelgavā, bērnu mūzikas festivālā “Draugi”, un kopš tiem laikiem kopā bieži spēlējam.
— Iepriekš fināli notika Olimpiskajā centrā. Kur jūties labāk — tur vai te?
— Labāk patika “Jūras vārtos”. Centrā ir pārāk liela skatuve, te ir mazāka un mājīgāka, man ierastāka. Arī cilvēku sejas var saskatīt, te atmosfēra bija manai dziesmai atbilstošāka.
— Kādas ir nākotnes ieceres?
— Noteikti turpināšu muzicēt, arī sadarbību ar Ingaru Viļumu nepārtraukšu. Šis konkurss ir devis ne tikai pozitīvas emocijas, bet arī tādu kā grūdienu un pārliecību, ka varam kaut ko izdarīt.
— Kādas, tavuprāt, ir Aishas izredzes Oslo?
— Manuprāt, labas. Dziesma ir saprotama, tā ir par aktuālām tēmām ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Domāju, ka viss būs labi. Zinu, ka Aisha ir ļoti mērķtiecīga, un, ja kaut ko nolēmusi, tad to izdarīs labi.

Staburags.lv ARHĪVS

Līdz Oslo nedaudz pietrūka

Kategorijas