Staburags.lv ARHĪVS

Prezidents grib zināt tautas noskaņojumu

Silvija Piļka

2010. gada 4. marts 00:01

47
Prezidents grib zināt tautas noskaņojumu

Tikšanās ar reģionālo mediju vadītājiem Valsts prezidenti ir rīkojuši laiku pa laikam. Nav izņēmums arī Valdis Zatlers. Pirms nedēļas tikāmies ar viņu Rīgas pilī.

Ministri “spieto”
laukos
Kamēr prezidents aicina pie sevis, ministri tiekas ar vēlētājiem izbraukumos.
Kad valstsvīri sāk braukāt pa laukiem, tad ziniet: tuvojas Saeimas vēlēšanas.  Pagājušās nedēļas nogale bija ministru “spietošanas” laiks Aizkraukles reģionā — divu dienu laikā mūspusē pabija trīs ministri: reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (Tautas partija) un ekonomikas ministrs Artis Kampars (“Jaunais laiks”) Aizkrauklē un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (Tautas partija) Pļaviņās. Katram no viņiem, protams, bija savs iemesls, kāpēc devušies tieši uz šo pusi, taču zemteksts nojaušams viens un tas pats. Un tas ir tikai sākums. Sazin cik politiķu vienā dienā sagaidīsim, vēlēšanu laikam tuvojoties...  
Trīs prioritātes
Sarokojies ar katru personiski, Valdis Zatlers neraudzījās pēc ierastās tribīnes vai prezidija galda, bet apsēdās žurnālistu ielokā, tā teikt, tuvāk tautai... Garas uzrunas nebija, prezidents vienīgi ieskicēja galveno, kas pēdējā gada laikā noticis, kādi kritiskie brīži valsti piemeklējuši un kas gaidāms turpmāk. Trīs prioritātes, kam šobrīd jāpievērš uzmanība, ir: valsts politiskā stabilitāte, iedzīvotāju nodarbinātības problēma un Saeimas vēlēšanu tiesiska norise. No šīm prioritātēm izriet arī galvenie uzdevumi — sakārtot nodokļu politiku un sākt laikus veidot 2011. gada budžetu. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā tas būs grūts uzdevums, jo politiķu rīcībā virsroku var gūt populisms, nevis racionāla nodomu un veicamo darbu izvērtēšana.
Zatlera kungs uzskata, ka valdība jostu varbūt arī ir pievilkusi par daudz, taču tā jālaiž vaļā pa caurumiņam, pamazām, lai atkal nenonākam turpat, kur bijām.
Atsāks braucienus uz novadiem
Par reģionālo reformu vietējo mediju pārstāvji runā katrā preses konferencē gan ar Ministru prezidentu, gan ministriem, jo problēmu šajā ziņā ir daudz un, šķiet, būs vēl vairāk. Ko par to domā prezidents?
— Reģionālās reformas izstrādi sāka pirms divpadsmit gadiem. Nu tā pamatos ir pabeigta. Taču kā veikt korekcijas? Kad novērtēs tās rezultātus? Neviens nevar atbildēt. Domāju, ne agrāk par 2012. gadu, — pārliecināts Zatlera kungs. —  Vēl gads nav pagājis, bet novadi jau vēlas sadalīties. Martā atkal atsākšu braukt  uz novadiem, tikšos ar iedzīvotājiem, jautāšu, ko viņi par to domā. Pirmie braucieni jau zināmi — uz Liepāju, Pāvilostu, Bausku.
Trūcīgie paliek bez televīzijas
Pēdējā laika aktuālākais jautājums — televīzijas pāreja no analogās uz ciparu apraidi.
Par to daudz rakstījis arī “Staburags”. Prezidents gan likās izbrīnīts, ka tā laukos varētu būt problēma. Kolēģi no pierobežas preses izdevumiem, īpaši Latgales pusē, stāstīja, ka laukos cilvēki dzīvo pēc naturālās saimniekošanas principiem, viņiem nav naudas dekoderu pirkšanai. Tas var beigties bēdīgi — daļa Latvijas pilsoņu tiks atstāti Baltkrievijas un Krievijas televīziju propagandas ziņā, jo savas valsts sabiedrisko televīziju, kuru mēs taču uzturam no saviem nodokļiem, viņi vienkārši neredzēs. Un tā jau ir parlamenta un valdības politiska tuvredzība.
Žurnālisti —
padomnieki?
Neziņu pauda arī reģionālo televīziju vadītāji, kuriem nav skaidrs, kas ar tām būs. Digitalizācija dažu mēnešu laikā tām nav pa spēkam un “pa makam”, jo par virszemes apraidi tām prasa maksāt lielas naudassummas. Zatlera kungs uzsvēra, ka digitalizācijas process ilgst jau astoņus gadus, taču Latvijas sabiedrība šajā procesā ir guvusi tikai punus. Viņš apsolīja aktualizēt reģionālo televīziju jautājumu un apsvērt iespēju palīdzēt maznodrošinātajiem iedzīvotājiem tikt pie dekoderiem.
Prezidenta šīs un nākamās nedēļas darba kārtība liecina, ka viņš ir ņēmis vērā reģionālo mediju vadītāju ieskicētās problēmas. Jau notikusi reģionālo televīziju un atbildīgo institūciju pārstāvju apspriede, kurā ierosināts visām vietējām televīzijām apvienoties un raidīt vienā kopīgā kanālā. Saeimā apsver arī iespēju palīdzēt ar dekoderiem maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Tādu mājsaimniecību valstī ir ap 90 tūkstošu. Šim nolūkam vajadzētu trīsarpus miljonus latu. Tātad “ūdens sakustējies”, esam bijuši prezidenta padomdevēji. Šis darbiņš gan būtu jādara viņa īstajiem padomniekiem, kuri par to saņem algu...
Ceturtā vara pārspēj pirmās trīs
Mediju vadītāji vēlējās zināt, kā prezidents reaģē uz Valsts kontroles arvien jauniem valsts naudas un mantas izsaimniekošanas gadījumiem. Diemžēl viņa atbilde aprobežojās vien ar fakta konstatāciju:
— Valsts kontrole atklāj, bet nekas nenotiek. Ja trūkumi ir, nekad neuzzinām, vai tie tiek novērsti, un tā ir ministriju problēma. Kad ir konstatēts noziegums, lietai jānonāk tiesā, bet, ja tā nenotiek, prokuratūra ir bezzobaina vai arī ir cits iemesls.
To jau mēs paši zinām. Un kā gan prezidents var reaģēt, ja viņam ir tikai valsti reprezentējoša funkcija! Var, protams, uzaicināt pie sevis Ministru prezidentu un lūgt viņu tikt galā ar ministriem, kuri nespēj ieviest kārtību savā saimniecībā. Tā teikt, pakratīt ar pirkstu, bet daudziem no tā ne silts, ne auksts. Tā ka iznāk — vienīgie, kas patiesi spēj ietekmēt ne tikai sabiedrisko domu, bet arī daudzu amatpersonu potenciālo rīcību, ir mediji. Baidoties no izšķērdēšanas faktu publiskošanas, kāds kampējs varbūt pastiepto roku paraus atpakaļ. Nu jau mediju lomu pilda arī Neo no 4. Atmodas tautas armijas, paužot atklātībā arvien jaunus no Valsts ieņēmumu dienesta  pa virtuālo “caurumu” iegūtos datus.
Kropļo reklāmas
tirgu un sabiedrisko domu
Reģionālajai presei ir savs “lauciņš”, kurā tā netraucēti arī vēlas darboties, konkurējot tikai līdzīgs ar līdzīgu. Taču tai zeļ pretspēks, kas kropļo ne tikai reklāmas tirgu, bet arī sabiedrisko domu. Proti,  daudzos novados domes izdod savus tā sauktos informatīvos biļetenus, kuri patiesībā ir tādas pašas avīzes kā vietējie laikraksti ar vienīgo atšķirību — tos izdod par nodokļu maksātāju naudu un izmanto pašslavināšanai un savu labo darbu uzskaitei. Kolēģe no Krāslavas prezidentam bija atvedusi šādu izdevumu “Krāslavas Vēstis”, kurā tiek publicēta arī reklāma un sludinājumi, kaut gan tas ir aizliegts. Un kāpēc gan pašvaldības izdevumā būtu jāpublicē televīzijas programma? Zatlera kungs solīja par šo lietu interesēties, jo pirms Saeimas vēlēšanām pašvaldību izdevumus partijas var izmantot savos nolūkos.  
***
Diskutējām arī par citiem jautājumiem. Tikšanās noslēgumā prezidents atzina, ka esam viņam uzdevuši daudz mājasdarbu — pietikšot ilgam laikam. Varbūt šādas tikšanās būtu jārīko biežāk? Tad prezidents vismaz zinātu, kas īsti notiek laukos, jo Latvija jau nav tikai Rīga.