Staburags.lv ARHĪVS

Ieinteresē ar mīklām, teikām un anekdotēm

Sarmīte Drapāne

2010. gada 25. marts 00:01

47
Ieinteresē ar mīklām, teikām un anekdotēm

Atzīmējot folkloras vācējas un pētnieces Almas Ancelānes 100. dzimšanas dienu, Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” aizvakar viesojās Rīgas Latviešu folkloras biedrības pārstāvji.

Pasākumā “Kalna Ziedos” kopā ar Rīgas folkloristiem piedalījās Aizkraukles novada ģimnāzijas skolēni. Rīgas Latviešu folkloras biedrības pārstāvji rādīja gan folk-loras pētnieces fotogrāfijas, gan videomateriālus. Alma Ancelāne savu mūžu veltīja folkloras pētniecībai un zināma kā mīklu un teiku teicēja. Šobrīd plašākais mīklu izdevums ir Almas Ancelānes “Mīklu izlase”, kas izdots 50. gados. Viņa sagatavojusi arī divas teiku izlases, bet nozīmīgākais veikums ir lielā teiku kartotēka. Folkloriste kārtoja arī tautasdziesmas, un liels viņas ieguldījums ir lielais Akadēmiskais latviešu tautasdziesmu izdevums.
Muzejā skanēja atmiņu stāsti, mīklas, sakāmvārdi un anekdotes. Lai gan daļai jauniešu šādi pasākumi liekas garlaicīgi, folkloras pētnieces Māras Vīksnas interesantie stāstījumi un Gunāra Pakalna spoku stāsti, anekdotes un dažādi gadījumi no dzīves ne mirkli neļāva garlaikoties, un tajos ar aizrautību klausījās ikviens.
“Arī jūs varat pierakstīt savu vecāku vai vecvecāku stāstīto, mīklas, sakāmvārdus, jo, ja jūs to nedarīsiet, tie aizies zudībā, nepaliks ne grāmatās, ne videoierakstos,” jauniešus mudināja Vīksnas kundze.
Rīgas Latviešu folkloras biedrības pārstāve Dace Bula uzsvēra, ka bieži vien jauniešiem skolā pret folkloru drīzāk rodas nepatika nekā interese, tāpēc folkloristi to cenšas parādīt no citas puses: “Almai Ancelānei apritēja 100 gadu, un mums, folkloristiem, likās svarīgi sapulcēties te, kur ir viņas dzimtās vietas, kā arī muzejs, kurš rūpējas par viņas piemiņu un veido ekspozīciju. Tā kā pirms daudziem gadiem piedalījāmies Almas bērēs, šodien pabijām arī pie viņas kapavietas Sunākstē.”
Pateicībā par Almas Ancelānes piemiņai veidoto ekspozīciju Māra Vīksna muzejam uzdāvināja grāmatu “Mīklas”, bet muzeja darbinieces pateicās ar dekoratīvām pogām, tā simboliski viesus “piepogājot” muzejam.