Truši savam un bērnu priekam

2010. gada 1. aprīlis 00:01

Zalviete Evita Smukša ar trušiem draugos ir jau no bērnības. Šos pūkainos dzīvnieciņus audzēja viņas vecāki.

Pašlaik Evitai nav daudz trušu, jo jāaudzina mazais dēliņš. “Agrāk gan bija vairāk kā četrdesmit trušu. Tomēr šie dzīvnieciņi ir diezgan neizturīgi pret slimībām, arī lielie klaiņojošie suņi atdara būrus un saplosa trušus. Tagad trušiem ir izveidots aploks, lai suņi netiktu viņiem klāt,” stāsta Evitas kundze.
Kopmītnē glabā skapī
Apmēram pirms divdesmit gadiem, kad Evita ar vecākiem pārcēlās uz jaunu māju, viņiem bija palicis tikai viens trusis. Nelaimīgā kārtā šķūņa, kur mita trusis, durvis bija palikušas vaļā, un kaķis viņu nokoda. “Toreiz mācījos Barkavā, un manai draudzenei bija truši. Viņa man uz skolu atveda pārīti. Kopmītnēs dzīvniekus turēt nedrīkstēja, un mēs viņus slēpām. Kad nāca pārbaudīt kārtību istabiņā, noglabājām skapī zem drēbēm,” stāsta Evita Smukša. “Pēc tam gan sarunāju kādu kursabiedreni, kura trušus paņēma pie sevis, lai dzīvnieciņi visu nedēļu nav jāmoka. Vēlāk trušus aizvedu uz savām mājām, un kopš tās reizes viņi mums ir visu laiku.”
Trušu audzēšana Evitai ir vaļasprieks, un arī bērniem dzīvnieciņi patīk. “Kad atbrauc māsas bērni, kuri dzīvo pilsētā, arī priecājas, ka var ar pūkaiņiem parotaļāties,” saka Smukšas kundze.
Lielākais kārums
Liels palīgs trušu kopšanā ir Evitas vecākais dēls Sandris, kurš gādā, lai pūkaiņiem būtu barība. “Pavasarī trušus var izlaist ārā, viņi grauž jauno zālīti, dažreiz grib aizmukt, tad man viņi jāķer. Ja trusim nepatīk, ka viņu aiztiek, tad viņš skrāpējas. Citreiz, kad būrī lieku bietes, viņi šņāc,” saka Sandris.
Pavasarī trušu lielākais kārums ir pieneņu jaunie dzinumi, garšo arī burkāni, āboli un bietes, ko Smukšu ģimene saviem garaušiem izaudzē. Truši labprāt grauž arī kārklu jaunos dzinumus, kuros ir daudz vitamīnu. “Pavasarī ņemu nazi un griežu pieneņu jaunos dzinumus, jo ar rokām tik mazas lapiņas saplūkt ir grūti, bet trušiem garšo,” saka Evita.
Rok un slēpjas alās
Trušu audzēšanai nepieciešami būri, kuri regulāri jāatjauno, jo pūkainajiem zvēriņiem ir nelāgs ieradums tos sagrauzt.
“Kādreiz bijām izveidojuši aploku un siltā laikā laidām trušus brīvībā, bet tad viņi sāka rakt alas. Viss aploks bija vienās alās, dažreiz no sava slēpņa nelīda ārā vairākas dienas,” stāsta Evitas kundze.
Īpašas šķirnes trušus Smukši neaudzē, bet kādreiz varētu arī kādu šķirnes pārīti iegādāties.
Zalviete teic, ka truša gaļa ir garšīga un daudziem patīk, jo tā nav trekna, ir veselīgāka par cūkgaļu. Gardas esot truša gaļas kotletes, kuras iecienītas Smukšu ģimenē. Bet audzēt trušus, lai pārdotu gaļai, Evita nekad neesot domājusi.
Zaķa olām netic
Lieldienas Smukšu ģimene sagaida tradicionāli. Lieldienu rītu sāk ar olu krāsošanu, piedaloties visai ģimenei. Parasti izmanto sīpolu mizas, pelavas, ietinot auduma gabaliņos. “Interesantas krāsas ola iznāk, ja to ietin sīpollokos un drāniņā, tad tā ir zaļganīgi raiba,” saka Evita Smukša. Pēc tam seko olu kaujas. Pēcpusdienā visi dodas šūpoties. “Lai vasarā odi nekož,” saka Sandris. Izrādās, odi trušiem ir diezgan bīstami, jo pārnēsā slimības, un garauši ir uzņēmīgi pret tām. Sandris netic, ka Lieldienu rītā pagalmā olas sadēj zaķis, jo kopš mazotnes palīdzējis vecmāmiņai olas salasīt vistu kūtī.

Staburags.lv ARHĪVS

Truši savam un bērnu priekam

Kategorijas