Lūgsnās var pavadīt visu nakti

2010. gada 1. aprīlis 00:01

Kad Lieldienās un citos garīgajos svētkos ticīgie ierodas baznīcā, viņus patīkami pārsteidz grezni rotātas telpas, altāris, sveces, karogi — lietas, kuras ir ne tikai piedeva svētkiem, bet kurām ir arī sava simboliska nozīme, un svētku dievkalpojumi bez tām nav iedomājami. Ilga Pundure un Marina Pavlina ir no šiem “aizkadra” cilvēkiem, kuri gan ikdienā, gan svētkos rūpējas par Neretas Romas katoļu draudzes baznīcas vizuālo noformējumu, sagatavo nepieciešamo dievkalpojumam.

Pēc ziediem uz Rīgu
Lai noritētu Lieldienu dievkalpojumi, iepriekš jādekorē altāris, ar pūpolu zariem jāizrotā krusts, jāierīko ugunskura vieta ārpus baznīcas. Jāsagādā arī ūdens, kuru priesteris vēlāk iesvēta.
Svētku dienās baznīca ir ļaužu pilna. Ikdienā uz dievkalpojumu atnāk ap 20 cilvēku, bet svētku dienās — vairāk kā simts. Katrs mājās vēlas aiznest ko svētītu — maizi, olas, pūpola zaru, ūdeni vai pelnus.
Gavēņa laikā baznīcā nav neviena zieda, bet svētkos tie nepieciešami. Tāpēc šodien Ilgas kundze pēc ziediem dosies uz Rīgas tirgu. Katru gadu dievnama dekorēšanai viņa cenšas izdomāt ko jaunu, uzklausot arī draudzes locekļu stāstīto par citviet redzēto.
Audums no Ukrainas
Lai Lieldienās baznīcas baltie gald-auti, violetie karogi, pārklāji būtu nevainojami tīri un izgludināti, lai svečturos netrūktu sveču, ievērojot liturģiskos priekšrakstus, jāiegulda liels darbs. Gatavošanās Lieldienām sākas nedēļu pirms Pūpolsvētdienas, kad baznīcas galdiem klāj violetos galdautus, ar tādas pašas krāsas audumu apsedz krustus. “Baznīcā veidojam improvizētu Kristus cietumu, kurā viņam bija jāmitinās pirms sišanas krustā” stāsta Ilgas kundze. “Nākamajā dienā pēc dievkalpojuma pie altāra top Kristus kaps īpašā noformējumā, rotāts ar ziediem, ērkšķiem apvītu krustu. Lai kapavieta izskatītos īpaša, izmantojam baltu audumu, kurš no lielā krusta pie sienas liegi vijas lejā. Marinas kundze īpaši šīm Lieldienām no Ukrainas, kur dzīvo viņas vecāki, atvedusi sarkanu audumu. To kombinēsim kopā ar balto. Citus gadus, simboliski attēlojot jaunas dzīvības sākumu, dekorēšanai izmantojām zaļus dīgstus. Šogad iztiksim bez tiem. Kapavietu pēc Lieldienām saglabājam vēl nedēļu.”
No baznīcas līdz baznīcai 14 staciju
“Lielajā Piektdienā pirms vairākiem gadiem izveidojās tradīcija — luterāņu un katoļu draudžu kopāsanākšana”, turpina Pundures kundze. Pērn luterāņi devās pie mums, šogad mēs krustaceļā cauri pagastam dosimies uz luterāņu baznīcu. Desmitos no rīta pirms gājiena abas draudzes sanāk vienkopus, pa ceļam gājiens apstājas tā saucamajās ”stacijās”, pavisam — 14. Tajās abu baznīcu mācītāji pamīšus lasa Svētos rakstus, abas draudzes kopīgi dzied dziesmas. Šajā dienā atšķirībā no citām svētku dienām nezvana baznīcu zvani. No piektdienas uz sestdienu ticīgie, kuri to vēlas, baznīcā lūgsnās var pavadīt visu nakti. Pērn šādu iespēju daži ticīgie izmantoja, nezinu, kā būs šogad.”
Klusās Sestdienas vakarā pie baznīcas kur ugunskuru, no tā savukārt aizdedzina lielo Lieldienu sveci, ar kuru gaismu ienes baznīcā, un no tās iededz mazās sveces. Pēc dievkalpojuma ticīgie, kuriem mājās ir ar malku kurināmas krāsnis un plītis, pelnus no āra ugunskura pa saujai ņem līdzi māju pavardu svētībai.

Staburags.lv ARHĪVS

Lūgsnās var pavadīt visu nakti

Kategorijas