Šūpina paša gatavotās šūpolēs

2010. gada 1. aprīlis 00:01

Tāpat kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana ir viena no Lieldienu tradīcijām. Vietalvietis Kaspars Kalniņš paralēli darbam Koknesē izgatavo šīs Lieldienām tik raksturīgās lietas.

Ar Kasparu Kalniņu tiekamies viņa dzīvesvietā Vietalvā. Viņš Ērgļu arodskolā pie Latvijā pazīstamā vides žurnālista Māra Oltes tēva Ivara apguvis guļbūves ēku speciālista arodu. Tur iegūtas pamatzināšanas, zīmēšanas prasmes, māka sagatavot koku un tā līdz pat gatavam darbam. Pēc skolas beigšanas Kaspars kādu laiku strādāja savā specialitātē, bet tad pievērsās celtniecībai. Taču nu jau vairāk kā gadu Kasparam guļbūvju meistara arods daļēji kļuvis par maizes darbu.
— Strādāju individuāli, taču ir iecere piesaistīt partnerus un izveidot uzņēmumu. Sezona man sākas pavasarī, jo tad materiāls ir sagatavots, koks izžuvis un ar tādu ir vieglāk strādāt. Klienti pārsvarā ir privātpersonas, arī paziņas un draugi. Ikvienu lietu cenšos izgatavot perfekti līdz pēdējam sīkumam, lai apmierināts ar paveikto ir ne tikai klients, bet arī es pats, — atzīst Kaspars.
Vaicāts, ko nākas gatavot visbiežāk, vietalvietis teic, ka pārsvarā tās ir masīvkoka dārza mēbeles — soli, galdi, akas, smilšu kastes, bet īpaši pieprasītas ir šūpoles. Ja materiāls ir sagatavots, šūpoles var izgatavot dienas laikā. Tas neesot īpaši sarežģīti, bet darāmā pietiek. Viņš ir gatavojis gan lielas, gan mazākas šūpoles, un to variācijas ir visdažādākās, bet vēziens vienmēr atkarīgs no to augstuma.
Pērn pirms Lieldienām viņš šūpoles izgatavoja paziņai. Arī tagad vairāki cilvēki par tām interesējas, un šajās dienās vienas būs pabeigtas.
Lieldienu svinēšanā Kaspars nav oriģināls — kā visi, arī viņš krāso olas. Taču ne ar veikalos nopērkamajām krāsām, kā mūsdienās daudzi dara, bet gan tradicionāli — pirms vārīšanas sīpolu mizās katru kopā ar rīsiem, putraimiem, lapiņām vai citām lietām ievīstot marlē. “Olu krāsošanā svarīgs ir process, jo tad rodas īstā svētku izjūta. Atminos, kādreiz vecāmamma gatavoja garšīgu pashu, bet nu gan vairs ne, taču varbūt kādreiz es to iemācīšos,” tā Kaspars.
Radu māju pagalmā Vietalvā stalti slejas Kaspara pērn taisītās šūpoles. Pirms ziemas tām bija noņemta virve, lai nepūst, taču, kad ierodamies, Kaspars to steidz stiprināt klāt. Lai gan pats šūpojas nelabprāt, draudzeni Santu tajās vienmēr izšūpina.
Kaspars ir savas dzimtās puses Vietalvas patriots. Jaunietis teic, ka te viņam ļoti patīk, visapkārt gan radi, gan draugi. No Latvijas aizbrauktu, vien pavisam grūtu ekonomisko apstākļu spiests, bet pagaidām viņš par to nedomā.

Staburags.lv ARHĪVS

Šūpina paša gatavotās šūpolēs

Kategorijas