Nebeidzamie plūdi Daugavā

2010. gada 8. aprīlis 00:01

Pļaviņās, Jaunjelgavā, Jelgavā, Jēkabpilī un citos Latvijas novados iedzīvotājus ik pa laikam apdraud plūdi. Tad notiek drudžaina to gaidīšana, laika ap-stākļu vērošana, atbildīgie dienesti veic pasākumus plūdu novēršanai vai mazināšanai. Tas atgādina cīņu ar vējdzirnavām, kura, sākoties jaunai stihijai, nebeidzami turpinās. Cik ilgi iedzīvotājiem būs jāsamierinās ar plūdiem, kas ir plūdu izraisītājs un ko paredzēts darīt, lai plūdu draudus novērstu?

Kritisks līmenis ik gadu
Pļaviņu pilsētai plūdu draudus ik gadu rada vižņu sablīvējumi ūdenskrātuvē, tie sāk veidoties Daugavā, līkumā pie Aiviekstes ietekas, arī Daugavas Bebrulejas līkumā pie dolomīta atlikumu glabātavām, kur kādreiz tika iegūts dolomīts. Ūdens līmenis Pļaviņās kritisko robežu pavasara palu laikā pārsniedz gandrīz ik gadu. Kopš Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludināšanas par vižņu un ledus sastrēgumu visapdraudētāko posmu ir kļuvusi Daugava no Pļaviņām līdz Jēkabpilij.
Plūdu draudi ir bijuši jau pirms Pļaviņu HES celtniecības. Par to liecina 1931. un 1951. gada postošie plūdi. Pēc Pļaviņu HES uzcelšanas un ūdenskrātuves izveides 1965. gadā ūdens līmeni Daugavā pie Aizkraukles mākslīgi pacēla par 40 metriem, un tas sasniedza 72 metrus virs jūras līmeņa. 1981. gadā Daugavā, posmā no Pļaviņām līdz Līvāniem, sakrājās ap 18 — 21 miljonu kubikmetru vižņu.
Upe šaurāka nekļūst
Daļa sabiedrības palu izraisīšanā vaino dolomīta šķembu rūpnīcas, arī SIA “Pļaviņu DM” ražotni, kur dolomītu iegūst kopš pagājušā gadsimta vidus. Ir izskanējis viedoklis, ka, veicot saimniecisko darbību, uzņēmums Daugavu ir “aizbēris”. Taču tam nepiekrīt uzņēmuma valdes loceklis Juris Seikovskis. Viņš oponē, rādot dažādus savāktos materiālus, arī kartes, kurās Daugava redzama pagājušā gadsimta sākumā, vidū un tagad. Kartēs redzams, ka upe pie Bebrulejas bijusi daudz šaurāka, Daugavas spoguļvirsmas platība ievērojami atšķiras no tagadējās. Daugavai normālā spoguļvirsmas atzīme patlaban ir 72 metri, maksimālā — 72,5 metri. 1951. gada sausajā vasarā zemākā bija 63 — 64 metru atzīme, bet 1931. gada lielajos plūdos maksimālā bija 68 metru atzīme. Šie rādītāji liecina, kā laika gaitā Daugavas parametri mainās.
Gultne nelīdzena nepabeigto darbu dēļ
“Būvējot Pļaviņu HES, bija paredzēts norakt klinti Bebrulejas līkumā un līkumu iztaisnot, taču HES uzbūvēja ļoti ātri, un, kad to nodeva ekspluatācijā, tā jau sevi bija atpelnījusi, ražojot elektrību,” stāsta Juris Seikovskis. “Sāka uzpludināt ūdenskrātuvi un nepaspēja izņemt dolomītu, tādējādi klintis tur palika un ir līdz pat šai dienai.”
Šī iemesla dēļ Bebrulejas līkumā caurplūde notiek tikai vienā trešdaļā Daugavas — gar kreiso krastu, labais krasts ir pārāk sekls. Arī kartēs redzamas Daugavas dziļuma atzīmes — labajā krastā upes dziļums ir relatīvi neliels.
“Kad Pļaviņu HES nodeva ekspluatācijā, pievienoja arī nepabeigto darbu aktus. Un kādā nepabeigto darbu aktā krievu valodā vēstīts, ka “appludināmās teritorijas planēšana nav veikta”, ” Seikovska kungs rāda dokumentu, kurā ir informācija arī par to, ka saistībā ar HES būvi dzīvesvieta bija jāpamet un jāmaina 370 cilvēkiem (119 ģimenēm), arī Bebrulejas iedzīvotājiem, ar to saistītās izmaksas sasniedza gandrīz 100 tūkstošu rubļu.
Jāceļ spēkstacijas
Palu problēmas risināšanai izstrādāti vairāki projekti. Viens no tiem — 1998. gadā. Tajā paredzēts problēmu novērst, izsūknējot sanesumus, kas it kā ir labajā krastā. Projektā secināts, ka efekts var būt un ar tikpat lielu iespējamību — var nebūt. Norādīts arī, ka nepieciešams “izņemt klintis, norakt atmešu glabātavas”. Tikai nav teikts, kā to izdarīt. Projektā lēsts, ka jāizrok ap 300 tūkstošu kubikmetru dolomīta. “Nav norādīts, līdz kādai augstuma atzīmei upes līkuma klintis ir jānorok, bet, pat rupji parēķinot, tikai līkuma spoguļvirsmas zonā šis apjoms var sasniegt teju 500 — 700 tūkstošu kubikmetru dolomīta,” stāsta Seikovska kungs. Gadā SIA “Pļaviņu DM”, strādājot ar pilnu jaudu divās maiņās un sestdienās, spēj izstrādāt 480 tūkstošu kubikmetru dolomīta. No šiem skaitļiem var gūt priekšstatu par milzīgajiem apjomiem, kādi būtu jānorok.”
Kā lai novāc dolomītu? To varētu izdarīt, veicot spridzināšanas darbus, bet ūdens līmeni Daugavā, lai netraucētu HES darbībai, nedrīkst pazemināt vairāk kā līdz 68 metru robežai. Tas nozīmē, ka viss, ko nepieciešams norakt, ir zem ūdens. Seikovska kungs domā, ka plūdus varētu novērst, uzbūvējot spēkstacijas Daugavpilī un Jēkabpilī, tādējādi rastos iespēja regulēt ūdens līmeni. Latvijas pavasara stihijas cēloņus 1931. gadā mēģināja noskaidrot amerikāņu speciālisti. Viņi pētīja Daugavu un ieteica ūdens režīma regulēšanai uz tās uzbūvēt septiņas spēkstacijas (Doles, Ķeguma, Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu, Krustpils un Trepes).
Tik tuvu atlikumus glabāt nedrīkst
Pļaviņu novada domes dabas un vides aizsardzības komisijas loceklis vides inženieris Māris Pilskalns uzskata, ka galvenā palu izraisītāja ir Pļaviņu HES. “Būvējot spēkstaciju, projektā paredzēja gultnes iztīrīšanu pie Bebrulejas, taču to neizdarīja, tāpēc šajā posmā upes gultne ir šaurāka un seklāka, palikušas arī dolomīta klintis,” stāsta Pilskalna kungs. “Upes dziļums labajā krastā ir ap 10 metru, bet kreisajā — pat trīsreiz lielāks. Kamēr valsts kopā ar “Latv-energo” nesāks nopietnus ilgtermiņa pasākumus, plūdu draudi būs.”
Otrs iemesls pavasara paliem, pēc Pilskalna kunga domām, ir SIA “Pļaviņu DM” darbības sekas. “Līdz ar nokrišņiem Daugavā nonāk daļa šīs rūpnīcas radīto ražošanas atlikumu. Daugavas grunts pie uzņēmuma pārpalikumu glabātavas ir balta, arī tuvējais priežu mežs no putekļiem kļuvis pelēks. Uzskatu, ka tik tuvu upei atlikumus glabāt nedrīkst,” teic Pilskalna kungs.
Pasākumi tikai “uz papīra”
Daugavas HES kaskāde (Pļaviņu HES, Ķeguma HES un Rīgas HES) atzīta par nacionālas nozīmes plūdu riska teritoriju. Līdz šim veikti daudzi pasākumi, bet tie nenovērš plūdu draudus Pļaviņām, Jēkabpilij un citām teritorijām augšpus Pļaviņu HES ūdenskrātuves. Vairāku iepriekšējo valdību lēmumus radikāli risināt plūdu novēršanas problēmu neīsteno, kaut gan ir izstrādāti dažādi projekti, ieguldīti līdzekļi.
Problēmas risinājuma varianti bija dažādi — pretplūdu inženiertehniskās būves celtniecība, aizsprosta izveide, vižņu veidošanās intensitātes samazināšana, būvju ierīkošana vižņu uzkrāšanās un ledus sastrēgumu veidošanās novēršanai, esošo aizsargdambju pilnveidošana, jaunu dambju celtniecība apdraudēto teritoriju aizsardzībai u. c. Visi šie plānotie ilgtermiņa pasākumi tā arī palikuši “uz papīra”. Nepieciešamības gadījumos veic tikai īstermiņa darbus.
Atkal vērtēs un analizēs
Vides ministrija pagājušajā mēnesī izsludināja atklātu iepirkuma konkursu projekta realizācijai, kurā palu iespējamības samazināšanai paredzēts izpētīt Daugavas gultni, iespējams, likvidēt dolomīta atsiju atbērtnes. Projektā paredzēts veikt vispārēju situācijas novērtējumu, hidromelioratīvo, hidrotehnisko, hidroģeoloģisko, inženierģeoloģisko Daugavas gultnes izpēti un iesakot iespējamās gul-tnes tīrīšanas tehnoloģijas.
Skaidrs, ka palu novēršanai nākotnē nepieciešams saprātīgs plāns un efektīva rīcība. Taču apšaubāmi, vai pašreizējā ekonomiskajā situācijā iespējams īstenot lielākus un līdz ar to dārgākus plūdu aizsargpasākumus. Ja jau “treknajos gados” neko nedarīja, diezin vai to darīs tagad.
Ūdens vēl neatkāpsies
Šopavasar biezā ledus sega radījusi problēmas Ķeguma hidroelektrostacijā — deformētas aizsargbonas, kas neļauj ledum piekļūt tuvu HES agregātiem. Patlaban Ķeguma HES ir atvērti vairāki aizvari, vienu no tiem neizdodas aizvērt, un ir applūdušas vairākas HES telpas.
Pēdējās diennakts laikā ūdens līmenis Daugavas augštecē pie Baltkrievijas robežas ir cēlies vēl par pusmetru, un tas nozīmē, ka Latvijā joprojām ir gaidāma jaunu teritoriju applūšana. Sākušas applūst palienas pie Krāslavas, un līdzīga situācija ir arī vairākās vietās no Daugavpils līdz Līvāniem. Lielā ūdens daudzuma dēļ “Latvenergo” šajās dienās plāno atvērt vēl vairākus Pļaviņu hidroelektrostacijas aizvarus.

Staburags.lv ARHĪVS

Nebeidzamie plūdi Daugavā

Kategorijas