Skrīverietes klusie vakari

2010. gada 13. aprīlis 09:15

Sākoties Mākslas dienām, Aizkraukles mākslas skolas izstāžu zālē savu pirmo personālizstādi “Mani klusie vakari” atklāja skrīveriete Ilona Rūķe.

Šogad Mākslas dienu moto ir dzejnieka Imanta Ziedoņa dzejas rindas: “Es tieši uz ielas eju tev klāt un gribu ar tevi parunāt”. Ilona Rūķe ir tiesnese, bet brīvajā laikā dzied ansamblī, vada kultūras pasākumus, spēlē teātri un arī glezno. Ilonas kundzes gleznu izstādes atklāšanā viņas divu gadu veikumu ar interesi vērtēja gan draugi un paziņas, gan citi māk-slas cienītāji. Veroties eļļā gleznotajās klusajās dabās, ainavās, saulespuķēs, ceriņos, jūrā, šķiet neticami, ka Ilonas kundze otu paņēmusi rokā tikai pirms diviem gadiem.
— Man visapkārt ir daudz jauku cilvēku, kuri mani pozitīvi “uzlādē”, pastumj, reizēm arī pakritizē. Gleznot mani pamudināja draudzene — Skrīveru novada kultūras centra vadītāja Baiba Dronka. Pirms tam zīmēju vien skolas gados, bet pēc Baibas ierosinājuma 2008. gada janvārī devos uz pirmo gleznošanas studijas nodarbību. Domāju sākt no pašiem pamatiem un vilkt svītriņas, tāpēc līdzi ņēmu tikai papīru un zīmuli, bet jau otrajā reizē vajadzēja gleznot eļļā. Sākums bija tāda kā pareizā ceļa meklēšana, taču, jo vairāk gleznoju, jo vairāk man gribējās iemācīties. Darbus izlikt publiskai apskatei iedrošināja Aizkraukles mākslas skolas direktore Taiga Kalvišķe, — atzīst Ilona Rūķe.
Ilonas kundze ir dzimusi Zemes zīmē, un, kā pati saka, viņai visās dzīves jomās svarīga sakārtotība un stabilitāte. Kad vaicāju, kāpēc izstādei izvēlēts tieši šāds nosaukums un kur viņa visām nodarbēm rod laiku, māksliniece teic: “Katra glezna top klusumā. Tāpēc “Klusie vakari”. Daudzi aizbildinās ar laika trūkumu, bet tas nav attaisnojums. Jo vairāk dara, jo vairāk var paspēt.”

Staburags.lv ARHĪVS

Skrīverietes klusie vakari

Kategorijas