Pašvaldība nevar aizliegt veikala celtniecību

2010. gada 20. aprīlis 00:01

“Pirms pāris gadiem Aizkraukles novada dome nolēma, ka veikalu “Beta” Aizkrauklē, pretī ģimnāzijai, necels, bet tagad celtniecību atļāva. Kāpēc tāds teātris?” jautā Aizkraukles iedzīvotāja Ausma Krastiņa.

Nepatīkams
pārsteigums
“Pirms diviem gadiem notika sabiedriskā apspriešana, abi ar dēlu vācām iedzīvotāju viedokļus, aptaujājām daudz cilvēku, un neviens celtniecību neatbalstīja,” stāsta Ausma Krastiņa. “Arī sabiedriskās apspriešanas sapulcē cilvēki iebilda pret celtniecību. Plūmes kungs man pat paspieda roku un pateicās par aktivitāti parakstu vākšanā. Viņš un deputāti toreiz bija pret celtniecību, bijām pārliecināti, ka veikalu nebūvēs. Arī pašvaldības avīzē “Domes Vēstis” rakstīja, ka necels, nebija informācijas, ka spriedīs kaut ko otrreiz. Cerējām, ka tur ierīkos atpūtas vietu māmiņām ar bērniem, jo Aizkrauklē nav kur pastaigāties un rotaļāties. Daugavmalā parasti ir liels vējš. Ziņa, ka veikalu tomēr cels, mums ir nepatīkams pārsteigums. Kāpēc iedzīvotājiem nepateica, ka tas ir tikai pirmais sabiedriskās apspriešanas posms un būs vēl otrs? Kāpēc pirmās sabiedriskās apspriešanas rezultātus neņēma vērā un otrreiz visu noorganizēja klusi? Uz otro sabiedriskās apspriešanas sapulci ieradās tikai viena iedzīvotāja, cilvēkiem nebija informācijas. Ja jau zemes īpašnieks tur var celt, ko grib, un mēs neko nevaram ietekmēt, tā arī pašā sākumā atklāti vajadzēja pateikt un nemusināt iedzīvotājus. Kāpēc bija vajadzīgs tāds teātris? Un kāpēc zeme tik skaistā vietā tika pārdota?” ir sašutusi Ausma Krastiņa.
Pārdod cits citam
Aizkraukles novada pašvaldības attīstības plānotāja Ilona Kāgane informē, ka novada attīstības plānā zeme Lāčplēša ielas malā iepretim ģimnāzijai paredzēta kā darījumu iestāžu un sabiedriskās apbūves teritorija, jo kādreiz pašvaldība uz savas zemes plānoja celt sākumskolu, taču šos plānus nācās atlikt. Līdzās pašvaldības zemei ir arī privātā zeme. Aizkraukles novada pašvaldības zemes ierīkotāja Rita Reisa stāsta, ka 1994. gadā zemi atguvušais Ivars Egons Pavasaris to 11 973 kvadrātmetru platībā pārdeva Vilnim Pāvilam, kurš sāka sabiedriskas ēkas būvi. Tajā bija paredzēta kafejnīca, izstāžu zāle, bērnu centrs, viesnīcas istabas.
Kāpēc dome neizmantoja pirmpirkuma tiesības? Toreizējais pilsētas galva Andris Antāns tagad nevar precīzi pateikt, kā toreiz bija, tad būtu jāmeklē arhīvā. Viņam palicis atmiņā, ka ēkas būve toreiz jau bija iesākta, un ko gan pašvaldība ar to darītu?
Arhitekts Juris Letinskis atceras, ka domei toreiz iecere likusies pievilcīga, taču uzņēmējam bizness neveicās, kā cerēts. 2006. gadā Vilnis Pāvils zemi pārdeva Oļegam Ļaham. Kāpēc dome atkal neizmantoja pirmpirkuma tiesības?
“Zemesgabalā bija jaunbūve — grausts, ar izdauzītiem logiem, izdemolētām telpām. Pašvaldība atzina, ka ēkas projekts nav izdevies. Gan jau pašvaldība būtu izlēmusi, kā ēku izmantot, taču, lai to atjaunotu, būtu jāiegulda liela naudassumma, vismaz pusmiljons latu. To nevarējām atļauties,” stāsta Aizkraukles novada pašvaldības vadītājs Vilnis Plūme. “Mēģinājām pierunāt tirdzniecības grupas “Beta” pārstāvjus, lai viņi zemi ar jaunbūvi nopērk un tur ierīko veikalu, taču neizdevās.”
Oļegs Ļahs nopirkto zemi sadalīja divos gabalos un vēlāk daļu (8150 kvadrātmetru) pārdeva SIA “Nams un būve” (ar nepabeigto ēku), bet otru daļu, kur tagad cels veikalu (3823 kvadrātmetru platībā), — SIA “Aizkraukles īpašumi”, kura to pārdeva SIA “Vitala”.
Starp citu, atļaut vai neatļaut sadalīt zemesgabalu — arī tā ir domes kompetence. Diemžēl par to domes sēdēs tiek lemts lielākoties formāli.
Ko īpašnieki iesāks ar graustu? “Nezinām, nevaram īpašniekus pēc viņu norādītās adreses atrast,” skaidro Vilnis Plūme. “Kādu dienu pamanījām tur daudz vīru, nopriecājāmies, ka sākusies rosība, taču izrādījās, ka īpašnieks pārdevis bruģi, un viņi to jauc nost.”
Tuneļa zem ielas
nebūs
SIA “Alvira” 2008. gadā vērsās domē ar veikala būvniecības pieteikumu, un sabiedriskajā apspriešanā toreiz par ieceri tika saņemta 31 pozitīva un 232 negatīvas atsauk-smes. Iedzīvotāji iebilda, ka tuvu ir skola un būs apdraudēta skolēnu drošība, kuri šķērsos ielu, lai nokļūtu veikalā. Ierosināts zem ielas izbūvēt gājēju tuneli, taču pašvaldība firmai nevar pieprasīt tik dārga projekta īstenošanu. Iedzīvotāji arī uzskatīja, ka ēka ir pārāk liela, līdzinās angāram vai šķūnim un neiederēsies apkārtējā vidē. Tika ierosināts pārstrādāt ēkas projektu, plānojot mazāku būvi, iekārtot bērnu rotaļu laukumu un strūklaku.
Apņemas ierīkot
luksoforu
“Firma pārstrādāja projektu un šīgada janvārī to iesniedza vēlreiz. Mainīts ēkas izskats, lielums, paredzēti citi apdares materiāli, ņemti vērā iedzīvotāju ierosinājumi ierīkot bērnu rotaļu laukumu un strūklaku. Pret strūklaku gan iebilda apzaļumošanas speciālisti, jo tuvumā jau ir Daugava, un ierosināja stādīt vairāk zaļumu,” stāsta Ilona Kāgane. Firma par saviem līdzekļiem apņēmusies izbūvēt luksoforu pie ģimnāzijas, zaļo signālu gājēji varēs ieslēgt, nospiežot pogu. Visas pašvaldības prasības ir izpildītas, un domei vairs nav pamata noraidīt veikala būves ieceri.
Uztraucas, ka
“atkal būs šķūnis”
Atkārtota sabiedriskā apspriešana februārī ilga četras nedēļas, un par to vēstīja informācija pašvaldības mājaslapā internetā, kā arī 2. februārī — firmas apmaksāts sludinājums “Staburagā”, jo “Domes Vēstis” izdod tikai reizi mēnesī. Vietā, kur paredzēts celt objektu, tika novietots informatīvs stends. Uz sabiedriskās apspriešanas sapulci 25. februārī ieradās tikai viena sieviete, paužot viedokli, ka šajā vietā labāk būtu celt estrādi. Tomēr vieta tuvu dzīvojamajām mājām nav piemērota estrādei, turklāt pašvaldība nevar privātīpašniekam noteikt, ko būvēt.
“Pēc sludinājuma laikrakstā saņēmu ap divdesmit zvanu — iedzīvotāji pauda sašutumu par to, ka “atkal būs šķūnis”, ka apbūvēs visu brīvo zemi. Informēju viņus, ka projekts ir mainīts un visu zemi neapbūvēs, jo lielākā tās platība pieder pašvaldībai. Saņēmām arī pozitīvu viedokli par būvniecības ieceri — tiks radītas jaunas darba vietas, un vismaz 20 cilvēku varbūt neaizbrauks darba meklējumos uz ārzemēm, tiks arī sakārtota teritorija un aizsegts nepievilcīgais skats uz pussabrukušo ēku,” stāsta Ilona Kāgane. “Domes speciālisti un deputāti nav sajūsmā par to, ka pilsētā atkal būvēs veikalu, jo to jau tā ir daudz, tomēr mums nav likumīga pamata atteikt celtniecību.”
Iedzīvotāji: pārāk daudz tirdzniecības objektu
Otrajā sabiedriskajā apspriešanā saņemtas septiņas rakstiskas negatīvas atsauksmes. Daļu viedokļu pašvaldība saņēma arī pēc veikala būvniecības akcepta, un tie ir līdzīgi. Cilvēki domā, ka pilsētā ir pārāk daudz tirdzniecības objektu, tie izkropļo pilsētas tēlu, ka līdzās skolai pārdos alkoholu un tabakas izstrādājumus, ka vairāk jādomā par ražošanu. Ilona Kāgane atgādina, ka jebkuram veikalam ir jāievēro alkohola un tabakas izstrādājumu tirdzniecības prasības, un tirdzniecības grupas “Beta” pārstāvis Valērijs Pokidjko arī sola, ka tiks darīts viss, lai nepilngadīgajiem skolēniem šīs preces nepārdotu. Turklāt netālu jau ir veikals “Bravo”, kurā arī pādod alkoholu un cigaretes. Ražošanas objektu šajā vietā nevar celt, jo teritorijas attīstības plāns to neparedz, un tā ir īpašnieku izvēle, ko te būvēt.
Negrib tiesāties
Arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme nav sajūsmā par daudzajiem veikaliem. “Pēc pirmās sabiedriskās apspriešanas domājām, ka firma varbūt atmetīs ieceri būvēt veikalu. Tomēr, ja cilvēkiem pieder zeme, viņi tajā var būvēt visu, kas atbilst teritorijas plānojumam, pašvaldība vienīgi var izvirzīt prasības ēku izskatam, bet šoreiz firma visas prasības ievērojusi,” viņš saka. “Veikali būs vēl — pretī tirgum plāno celt veikalu “Rimi”, privātīpašnieks pirms pāris gadiem zemi veikala celtniecībai pārdeva par milzu naudu, mēs nevarējām atļauties izmantot pirmpirkuma tiesības un maksāt tik lielu summu. Likums paredz, ka pašvaldība nedrīkst maksāt mazāk.”
“Atbalstu pašreizējos Aizkraukles veikalus, tomēr, ja mēs neļausim celt jaunus, īpašnieki pašvaldību var iesūdzēt tiesā par to lobēšanu,” saka Juris Letinskis.
Plāno kā kastes
Iecerētā veikala “Beta” ēkas zīmējums un makets joprojām atgādina šķūni vai kasti. Kas ir mainīts? “Ar veikalu būvētājiem ir problēmas, jo viņi visu grib lētāk un izdevīgāk, bez logiem, ar vienkāršām ieejām, daudz jāstrādā, jāpārliecina, lai ēka nebūtu kā šķūnis,” stāsta Juris Letinskis. “Piemēram, jaunā “Maximas” veikala būvētājiem bija vajadzīgs pusgads, kamēr viņi izpildīja prasības. Man pārmeta, ka es vilcinu celtniecību, un solīja sūdzēt tiesā, tomēr es pārliecināju, ka termiņi atkarīgi no viņiem pašiem, līdz prasības izpildīja, piemēram, paredzēja stiklotu ieeju. Līdzīgas problēmas bija ar “Iga centra” projektu. “Betas” veikala projekts tagad vairs nav kā šķūnis, ēkai būs trīs augstuma līmeņi, stiklota ieeja, izmantos nevis paneļus, bet apdares ķieģeļus. Nevaram arī prasīt, lai būtu pils, dažādas formas, marmora un granīta apdare, mums jāatrod kompromiss starp pili un šķūni.”
Juris Letinskis arī atzīst, ka pašreizējā “Betas” veikala izskats ir “pabriesmīgs”, atgādina šķūni, tādēļ firmai izvirzītas prasības uzlabot ēkas izskatu.
***
Sabiedriskās apspriešanas formāli bijušas, taču, kā liecina rezultāti, iedzīvotāji nespēj ietekmēt pašu celtniecības faktu. Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvji atzīst, ka likums šajā gadījumā ir uzņēmēju, nevis iedzīvotāju un pašvaldības pusē. Pašvaldības ziņā gan ir rūpīgi izvērtēt, vai izmantot zemes pirmpirkuma tiesības, taču zemi var pirkt tikai tad, ja tā ir vajadzīga pašvaldības funkciju īstenošanai, tas ir jāpamato. Vilnis Plūme apgalvo, ka viss vienmēr tiek rūpīgi izvērtēts. Ir bijusi arī iespēja nopirkt zemi lēti un to pārdot dārgāk, taču likums pašvaldībai tādu biznesu neatļauj.

Staburags.lv ARHĪVS

Pašvaldība nevar aizliegt veikala celtniecību

Kategorijas