Jāievēro arī dzīves ceļa zīmes

2010. gada 24. aprīlis 00:01

Vietalviete Līvija Ieviņa šajās dienās svinēs skaistu pusapaļu jubileju. “Atzīmēsim klusi ģimenes lokā,” teic jubilāre. “Mums aprīlis paiet vienā svinēšanā, meitai Margitai dzimšanas diena ir 17. aprīlī, bet vīram Valdim — 29. aprīlī.”

Divi Vērši un Auns
Līvijas dzimtā puse ir Koknesē. “Piedzimu un uzaugu Daugavas krastā, bet Vietalvā ieprecējos,” stāsta jubilāre. Ar nākamo vīru Valdi Līvijas kundze iepazinās sporta spēlēs Koknesē, abi tad vēl mācījās 6. klasē. Kopīgu dzīves ceļu jaunieši sāka 1976. gada 10. jūlijā. “Kopā esam jau 34 gadus, nākamgad svinēsim Linu kāzas. Kā sadzīvo divi Vērši? Galvenais ir rast kopīgu valodu — kompromisu problēmām. Katram ir savi vaļasprieki un arī kopīgi — abi esam dabasmīļi, abiem patīk darboties dārzā.”
Ģimenē izaudzināta meita Margita, un tagad jubilāri iepriecina mazbērni — Dāvis un Džesika. “Meita Margita pēc horoskopa ir Auns, viņai vārdadiena ir 8. martā. Vārdu izvēlējās vīrs, teica: lai vīriešiem vieglāk dzīvot — divi svētki vienā dienā, ja vienus aizmirsīs, to jau nemanīs,” smejas jubilāre.
Ne tikai skaitļu pasaulē
Līvijas kundze ir grāmatvede — ekonomiste, beigusi Jēkabpils sovhoztehnikumu, tad grāmatvedību studējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. “Eksaktie priekšmeti man vairāk padevās, bet tas nenozīmē, ka cilvēks nevar būt romantiķis, ne jau tikai skaitļu pasaulē ir jādzīvo,” domā Līvijas kundze.
Divdesmit gadu jubilāre bija grāmatvede padomju saimniecībā “Vietalva”, pēc tam, kad saimniecība izputēja, Ieviņas kundze sāka strādāt pastā — Gostiņos bija pasta nodaļas vadītāja. “Reorganizācijas dēļ paliku bez darba, pēc tam pusgadu pastrādāju pastā Aizkrauklē, bet arī tur bija pārkārtošanās, un es darbu atkal zaudēju,” stāsta vietalviete. Nu jau divus gadus viņa SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” ir parādu piedzinēja.
“Darbā nākas daudz komunicēt, tas man patīk — pārliecināt, sarunāt,” saka Līvijas kundze. “Ļaunprātīgu nemaksātāju nav daudz, lielākoties cilvēkiem nav naudas. Tagad ļoti daudziem nav darba, nav līdzekļu. Piedalos arī tiesas procesos, sākumā man tas bija ļoti smagi. Arī tagad pārdzīvoju, taču darbs ir jādara.”
Vienmēr “saož”
Līvijai Ieviņai ir vairāki vaļasprieki — vispirms jau dārza darbi. “Pavasarī parušinies pa zemi, un liekas, ka no zemes paņem spēku un enerģiju,” saka jubilāre. “Patīk ceļot ar automašīnu. Vadītājas apliecību, vīra mudināta, ieguvu 1980. gadā. Valdis arī iemācīja pirmās braukšanas prasmes,” stāsta vietalviete. “Viena nelaime mums abiem ar Valdi ir: nedrīkstam sēsties pie stūres, ja auto kaut kas nav kārtībā — tehniskā skate beigusies vai tamlīdzīgi. Policisti tad vienmēr aptur. Tā ir bijis vairākkārt — steidzami vajag kaut kur doties, bet policisti vienkārši “saož”. Protams, ne jau tikai šī iemesla dēļ ievēroju satiksmes noteikumus un ceļa zīmes ne tikai uz ceļa, bet arī dzīvē.”
Līvijai patīk arī gatavot ēdienu. “Vīrs ir mednieks, bet medījumus ir jāprot pagatavot. Kādreiz vairāk gatavojām, kā mēs sakām, latviešu nacionālo ēdienu šašliku. Radi vienmēr teica, ka nekur tas nav tik garšīgs kā mūsmājās.”
Ik gadu jauna apņemšanās
“Esmu no cilvēkiem, kuri jaunu gadu sāk ar jaunu apņemšanos. Sākumā jau pildu veiksmīgi, galvenais, ka ir mērķi, uz ko tiekties. Dažkārt vajadzētu rīkoties spontānāk, bez latviešiem tik ierastajām garajām pārdomām. Varbūt tāpēc mēs dažreiz nepanākam, ko vēlamies, jo trūkst impulsivitātes,” domā Līvijas kundze. “Man ir sapnis — vēlos mācīties, papildināt savas zināšanas jurisprudencē. Mazliet baida, vai pietiks līdzekļu, bet tas ir sapnis, ko vēlos piepildīt. Jābūt uzņēmībai, domāju, ka Vērsis to var paveikt.”

Staburags.lv ARHĪVS

Jāievēro arī dzīves ceļa zīmes

Kategorijas