Gan iegūts, gan zaudēts

2010. gada 3. maijs 00:01

Neatkarīgā valstī dzīvojam 20 gadu. Kāds bijis šis laiks, kas mainījies, kas pašvaldībās no jauna uzcelts vai varbūt zudis?

“Kaut kas no jauna celts un remontēts visos laikos. Svarīgākais, ka mums ir demokrātija, vārda brīvība, katrs atklāti varam paust savus uzskatus,” saka bijušais Aizkraukles rajona padomes izpilddirektors un tagadējais Jaunjelgavas novada vadītājs Guntis Libeks.
Demokrātija, protams, ir svarīga. Pateicoties tai, Stučka ieguva Aizkraukles vārdu un “Komunisma Uzvara” pārtapa par “Staburagu”, tomēr celtnes vienmēr ir bijušas katra laikposma iezīme.
Veikalu un banku pilsēta
Aptaujājot pašvaldību bijušos un tagadējos vadītājus un darbiniekus, “Staburags” pārliecinājās, ka vislielākā izaugsme bijusi Aizkrauklē. Vilnis Plūme, Aizkraukles novada pašvaldības vadītājs kopš 2000. gada, stāsta, ka Aizkrauklē ir palielinājusies dzīvojamā teritorija — klajā laukā izveidojies privātmāju ciemats. Audzis arī vasarnīcu rajons. Pilsētas izskatu mainījuši gan veikali dzīvojamo māju pirmajos stāvos, gan lielveikali.
Pārbūvētajā bijušās ķīmiskās tīrītavas ēkā izvietojās “Maxima”, pēc tam līdzās ledushallei uzcēla otru “Maximu”, netālu — “Iga centru”, bet autobusu stacijas teritorijā — veikalu “Supernetto”. Arī ledushalle uzcelta neatkarības gados, taču diemžēl slidotāju vietā pa to tagad staigā veikalu apmeklētāji. Uzbūvēta jauna Aizkraukles tirgus ēka. “Maxima” uzcelta arī Koknesē, bet Pļaviņās — lielveikals “Pilsēta”.
Aizkrauklē kādreiz bija tikai viena banka, tagad ir piecu banku filiāles, no tām savu ēku uzcēlušas “Krājbanka” un “Swedbank”.
Top baznīcas
Skrīveros uzcelta jauna pansionāta ēka un sociālais centrs, Koknesē pēc ugunsgrēka no jauna uzbūvēts ģimenes atbalsta dienas centrs.
Neatkarības gados Aizkrauklē uzceltas divas baznīcas — katoļu un luterāņu. Katoļu baznīcas tapušas arī Skrīveros, Neretā, Pļaviņās un Bebros. Uzbūvētas kapličas Jaunjelgavā, Aizkrauklē, Klintainē un Sērenes pagasta Totēnu kapsētā.
Nav vairs kuģīša
Šajos gados attīstīts tūrisma bizness. Aizkrauklē uzcelta viesnīca “Raijo” un vairākas viesu mājas, Koknesē pārbūvētas un no jauna uzceltas vismaz piecas viesu mājas, Klintainē izveidotas vairākas atpūtas bāzes, uzcelta maizes ceptuve “Liepkalni”, kurai līdzās Daugavā vasarā tūristus vizina vikingu laivā. Taču Jaunjelgavā vairs nav kuģīša, kas kādreiz kursēja uz Skrīveriem.
Zaudē telefonus
Būvēti arī ražošanas objekti. Vislielākā rūpnīca uzcelta Aizkrauklē — kokšķiedras plākšņu rūpnīca “Jeld — Wen”. Šis uzņēmums Aizkraulē pielāgotā ēkā turpina ražot arī durvis.
Aizkrauklē neatkarības gados strādāja SIA “Nelss” un ražošanu turpina “AKZ”. Šī ražotne aizkraukliešiem ir lielākā darba devēja.
Viena liela rūpnīca ir zaudēta. “Kad vēl strādāju bankā, toreizējās telefona aparātu rūpnīcas darbinieki man lūdza palīdzību rūpnīcas saglābšanā, tikos ar valdības un Privatizācijas aģentūras pārstāvjiem, rakstījām vēstules, banka bija gatava palīdzēt modernizēt ražošanu, taču ražotne nevienu neinteresēja, un to likvidēja. Tās man ir ļoti žēl. Kādreiz tur strādāja ap 900 cilvēku,” stāsta Aizkraukles mērs Vilnis Plūme.
Savukārt bijušais Neretas pašvaldības vadītājs Guntis Ozoliņš ir sarūgtināts par Neretas pienotavas likvidēšanu, tajā bija daudz darba vietu. “Pienotavu nopirka Rīgas piena kombināts, solīja turpināt ražošanu, taču slēdza. Tas izskatījās pēc konkurenta novākšanas un piena piegādātāju pārņemšanas. Tagad ēkas ir pamestas,” saka Guntis Ozoliņš.
Jaunas ražotnes
Jaunjelgavā uzcelta koka granulu rūpnīca “Latgran”. Taču zaudēta kokapstrādes ražotne “Notsnab” (vēlāk — “Sistēma” un “Tomis un Co”), kuras ēkas stāv tukšas, un metālizstrādājumu rūpnīcas “Darba spars” cehs — tā ēkā tagad gan ir kokapstrādes ražotne. Bijušās mežrūpsaimniecības vietā izveidojās SIA “Latsin”, kas arī tagad ir nozīmīga darba devēja jaunjelgaviešiem.
Koknesē uzcelta sauso būvmateriālu maisījumu rūpnīca “Baumit Baltikum”, pārbūvētas un no jauna uzceltas SIA “Kūdras enerģija” ēkas. Pašvaldības vadītājs Viesturs Cīrulis jauno objektu vidū ar prieku nosauc arī SIA “Jaunholandes” uzceltās liellopu fermas, savukārt Iršu zemnieku saimniecība “Zemitāni”, kas audzē briežus, uzcēlusi saimniecības un gaļas pārstrādes ēkas. Kurmenē klajā laukā uzcelta zemnieku saimniecības “Vai-vari” zāģētava un dzīvojamā ēka.
Sporta haļļu “bums”
Neatkarības gados Koknesē uzcelta sporta halle ar peldbaseinu, sporta halles tapušas arī Aizkrauklē un Iršos. Mazzalvē pabeigts padomju laikā iesāktais sporta angārs, kuru tagad izmanto arī kultūras pasākumiem. Arī Neretā padomju laikā pie skolas sāka celt sporta zāli, kuru pabeidza neatkarības gados. Vallē, Secē un Daudzesē uzcelta jauna sporta zāle, savukārt Sunākstē pārbūvēts sporta centrs.
Daudzviet atjaunoti stadioni un sporta laukumi — Aizkrauklē, Koknesē, Bebros, Neretā, Mazzalvē.
Beidzot remontē
Kādreizējais Jaunjelgavas pašvaldības vadītājs Jānis Krūmiņš atceras, ka bija daudz jānopūlas, lai noasfaltētu apmēram 10 kilometru garu ceļa Jaunjelgava—Ķegums posmu. “Zemnieki man kādreiz teica — lai pārdotu vienu kilogramu cūkgaļas, jāapraksta pusotra kilograma papīru, līdzīgi bija ar ceļiem,” saka Jānis Krūmiņš. Lielas pūles un daudz “papīru” bija vajadzīgs arī Seces un Staburaga pašvaldībai, lai sāktos Seces ceļa pārbūve.
Staburaga pārvaldes vadītāja Aina Ķīse: “Pagasta attīstību bremzējis grants ceļš, kas pavasaros “uzrūgst”. Astoņdesmito gadu sākumā kāda meitene pēc nieru operācijas brauca pie ārstiem un, “kratoties’’ pa mūsu ceļiem, nomira. Kopš tā laika kopīgi ar kaimiņu pagastiem sākām cīņu par ceļa pārbūvi. Beidzot tā notiek.” Oktobrī ceļam jābūt nodotam ekspluatācijā.
Bagātajam biezāks “maks”
Pašvaldības centušās izmantot Pasaules Bankas kredītus, lai siltinātu skolas, bet Eiropas Savienības struktūrfondu nauda, banku kredīti un budžeta nauda izlietota infrastruktūras uzlabošanai: remontētas un pārbūvētas pašvaldību iestādes, ielas, attīrīšanas iekārtas, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas, apgaismojums. Lielākās pašvaldības veikušas vērienīgākus darbus, jo budžeta naudas “maks” biezāks, bet mazās knapinājušās. Piemēram, Aiz-
kraukles pilsētas infrastruktūrā 20 gados ieguldīts ap 18 miljonu latu valsts, pašvaldības un Eiropas naudas un tur-pmākajos gados, piesaistot Eiropas naudu, plāno izlietot vēl ap septiņiem miljoniem latu izglītības iestāžu remontam, bet Seces pagasta centrā joprojām aktuāls ir trīs kilometrus gara ūdensvada remonts — pašvaldība jau sešus gadus šim mērķim cenšas iegūt Eiropas Savienības finansējumu. Aizkrauklē ir uzceltas modernas attīrīšanas iekārtas, bet Secē jaunas vēl tikai jābūvē.
Labumu vairāk
Infrastruktūra daudz kur ir uzlabota, tomēr mazāks kļuvis to cilvēku skaits, kas šos labumus izmanto. Aiz-kraukles pilsētā iedzīvotāju skaits ir samazinājies no vairāk nekā desmit līdz deviņiem tūkstošiem. Līdzīgi arī laukos. Bijušais Zalves pašvaldības vadītājs Edvīns Sniķeris atceras, ka 1994. gadā Zalves pagastā bija 1035 iedzīvotāji, 2004. gadā — ap 800. Iršu pagasta pārvaldes vadītāja Raina Līcīte informē, ka astoņdesmito gadu sākumā pagastā bija vairāk nekā 700 iedzīvotāju, bet tagad deklarēti ap 560. Savukārt Staburaga pagasta pārvaldes vadītāja Aina Ķīse stāsta, ka Staburagā 1970. gadā dzīvoja vairāk nekā 800 cilvēku, toties tagad deklarēti nepilni 500, un no viņiem vismaz 50 strādā ārvalstīs. Iedzīvotāju skaits sarūk, jo nav darba un ir maza dzimstība, laukos daudzviet ir slikti ceļi un samazināta autobusu satiksme.
Neredzamā
kultūras ēka
Pašvaldību pārstāvji atzīst, ka neatkarības gados nozīmīga ir arī “kultūras ēka” jeb garīgā joma, tradīcijas, kas iedibinātas un dzīvas joprojām. Bijušais Klintaines pagasta padomes vadītājs Jānis Daģis stāsta, ka izdevās izveidot sieviešu un līnijdejotāju ansambli, joprojām notiek ikgadējās ugunsdzēsēju sacensības. Staburagā lepojas ar neatkarības gados izveidoto ģerboni, himnu un izdoto grāmatu par pagasta vēsturi, ar sakopto estrādi, prezidentu ozolu birzi un dienliliju dārzu. Pagastā plāno uzcelt daudzfunkcionālu saieta namu — tūrisma informācijas punktu.
***
Šobrīd Latvijai nav labākie laiki. Tomēr, pārskatot tikai 20 brīvības gados paveikto, redzam — esam izdarījuši daudz laba, par ko prieks pašiem un pēcnācējiem. To var ieraudzīt un novērtēt, tikai no laika distances vērojot. Negaudīsimies par to, kā mums nav, bet priecāsimies par to, kas mums ir.

Staburags.lv ARHĪVS

Gan iegūts, gan zaudēts

Kategorijas