Dzimis dienu pēc neatkarības atgūšanas

2010. gada 3. maijs 00:01

Koknesietim Viktoram Daukštam parīt apritēs 20 gadu. Puisis ir tikai vienu dienu jaunāks par Latvijas atjaunoto neatkarību un viens no šajā laikā pirmajiem mūspusē dzimušajiem.

Meklējot jauniešus, kuri dzimuši Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, izrādījās, mūspusē tādi ir tikai daži. Uz sarunu nolēmu aicināt Viktoru Daukštu. Jaunietis gan sākumā samulsa, sakot, ka 20 gadu nav nekas īpašs, nopietnāk būtu vismaz 50.
Viktors dzimis, audzis Koknesē un, kā pats apgalvo, jau kopš bērnības ir mērķtiecīgs un zinātkārs cilvēks. Pašlaik puisis studē Rīgas Tehniskās universitātes Telekomunikāciju un elektronikas fakultātes pirmajā kursā. Viktoram ir savs viedoklis par Latvijā notiekošo.
Vissvarīgākā — ģimene
— Mana dzimtā vieta ir Koknesē. Lai kur es arī būtu, te vienmēr atgriezīšos. Dzīvē vissvarīgākā vērtība man ir ģimene, un es esmu pateicīgs vecākiem par audzināšanu un dāvāto sirds siltumu.
Studēju Rīgas Tehniskajā universitātē. Jau vidusskolā zināju, ka vēlos mācīties tieši tur, bet mazliet svārstījos specialitātes izvēlē. Papētot telekomunikāciju programmu, man tā šķita interesanta. Tā kā vidusskolas eksāmenus nokārtoju diezgan labi, cerēju studēt budžeta grupā, un tā arī ir. Visi pasniedzēji ir ļoti atsaucīgi un palīdz jebkurā laikā. Pozitīvi vērtēju arī piedāvātos kursus, kas ļoti noder praksē. Manuprāt, šī ir labākā tehniskā augstskola, un te iegūtā izglītība ļauj nopietni konkurēt ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas darba tirgū.
No lauku plašumiem uz Rīgas labirintiem
Šobrīd dzīvoju Rīgā, bet Koknesē esmu brīvdienās. Kā jau lauku cilvēku sākumā nomāca galvaspilsētas trokšņi un cilvēku drūzma, bet ar laiku pieradu. Dzīvoju kopmītnēs netālu no universitātes un ar sadzīves apstākļiem esmu apmierināts. Studenta dzīve nav viegla, jo studijas pamatīgi nogurdina. Tā kā darbojos studentu pašpārvaldē, man ir iespēja organizēt dažādus pasākumus.
Par hokeju fano vienmēr
Diemžēl brīvā laika man ir maz, bet, ja ir kāds brītiņš, parasti uzspēlēju pokeru. Tas ir viens no maniem vaļaspriekiem. Nesen universitātē bija zolītes čempionāta fināls, taču laika trūkuma dēļ nevarēju piedalīties. Vienmēr esmu vēlējies iemācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu, tāpēc tagad apgūstu ģitārspēli. Piedalos arī dažādās sportiskās aktivitātēs — spēlēju galda tenisu, skrienu. Esmu arī nelabojams hokeja fans un par to ļoti interesējos. Lai gan pats nespēlēju, vērojot “Rīgas Dinamo” spēles, vienmēr atbalstu mūsu hokejistus. Tās ir neaprakstāmas emocijas, un, ja ir laiks, mačus labprāt skatos arī klātienē.
20 gados panākts daudz
Esmu dzimis dienu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ierasts dzimšanas dienu svinēt ģimenes lokā vai ar draugiem, un tā būs arī šoreiz. Tā kā esmu ļoti zinātkārs, vecākiem bieži vien jautāju par padomju laiku. Ir interesanti uzzināt, kāda bija dzīve tolaik, un salīdzināt ar tagadējo. 20 brīvvalsts gadus vērtēju ļoti pozitīvi, jo visai neilgā laikā Latvija ir panākusi samērā daudz, piemēram, iestājusies Eiropas Savienībā un NATO. Pie mums notikuši dažādi pasaules mēroga sporta un kultūras forumi — pasaules čempionāts hokejā, “Eirovīzija” un citi. Uzskatu, ka Latvijā daudzās jomās ir liels potenciāls, tikai vispirms tas ir jāapzina.
Viss pašu spēkos
Lai gan šobrīd valsts ekonomiskā situācija nav tāda, kādu valdība mums solīja pirms vēlēšanām, ceru uz politiķu veiksmīgu darbību, lai krīzes sekas nebūtu graujošas. Saeimā ir deputāti no visas Latvijas, un viņiem gluži kā no puzles gabaliņiem vajadzētu veidot kopējo valsts nākotnes bildi. Taču, ja vara nav vienota, arī sabiedrība nevar justies stabili un droši. Bet tik un tā esmu Latvijas patriots, un man te ļoti patīk. Lai gan daudzi labākas dzīves meklējumos dodas uz ārzemēm, es uzskatu, ka labi var dzīvot arī te. Vajag tikai gribēt un tiekties uz mērķi. Aizbraukšana ir galējais variants, ko apsvērtu tikai tad, ja būtu lielā izmisumā. Domāju, ka valdībai valsts izaugsmi vajadzētu veicināt, pirmkārt, investējot izglītībā, kā to 90. gadu krīzē darīja Somija. Eiropa neizveidos jaunu, labāku Latviju, ja paši par to necīnīsimies, un mums, jauniem un ambicioziem cilvēkiem ar jaunām idejām, tas ir pa spēkam.
Sapņo laimēt miljonu
Varbūt izklausās dīvaini, bet man vislielāko prieku sagādā aizņemtība. Kad paša spēkiem ko sarežģītu labi paveicu, man ir liels prieks un gandarījums. Daudzi apgalvo, ka viņus uz kaut ko mudina iedvesma. Brīžiem šķiet, ka man tādas nemaz nav. Esmu audzināts tā, ka virzītājspēks ir tikai pienākums. Mani lielākie sapņi ir pokera spēlē laimēt miljonu dolāru, lai Latvijas hokeja izlase uzvar pasaules čempionātā, bet “Rīgas Dinamo” — Gagarina kausa izcīņā. Ja tā notiktu, es būtu ļoti laimīgs, bet apzinos, ka tie ir visai utopiski sapņi. Visvairāk vēlos, lai Latvijā visiem, arī man, būtu iespēja īstenot savas vēlmes un talantus. Tas būtu fantastiski, jo tad nevienam nevajadzētu raizēties par izdzīvošanu un doties prom.

Staburags.lv ARHĪVS

Dzimis dienu pēc neatkarības atgūšanas

Kategorijas