Basketbols visu nobīda malā

2010. gada 20. maijs 00:01

Mikus Ievāns no Aizkraukles pagasta mācās Aizkraukles novada ģimnāzijas 10. klasē. Mikus trenējas basketbolā, bet, ja vajag, var nospēlēt arī kādu lomu teātra izrādē.

Trāpa uzreiz
— Cik ilgi jau trenējies?
— Basketbolā sāku trenēties, kad no sākumskolas atnācu mācīties uz Aizkraukles novada ģimnāziju. Biju pabeidzis mākslas skolu un atlika daudz brīvā laika. Domāju, kuru sportaveidu izvēlēties. Vieglatlētika mani nesaista, tā šķiet garlaicīga, jo nav komunikācijas. Lielāka interese bija par komandu sportaveidiem — volejbolu un basketbolu. Aizgāju uz basketbola treniņu, man labi veicās, trenere Aina Juškeviča uzslavēja, un tā par volejbolu vairs pat nedomāju. Uzreiz trāpīju īstajā sportaveidā. Trenējos jau četrus gadus. Pieaugušo komandā es spēlēju kā vieglais uzbrucējs, bet ģimnāzijas vienībā esmu saspēles vadītājs. Man labāk patīk vieglā uzbrucēja pozīcija — tas man labāk arī padodas. Katru nākamo treniņu gaidu ar prieku. Ar sajūsmu eju un darbojos. Man ir bijuši divi treneri, bet arī paši spēlētāji viens otram palīdz. Aizkraukles pieaugušo komandā ir pieredzējuši spēlētāji, no kuriem daudz var mācīties.
— Kādās sacensībās piedalies?
— Kopā ar Aizkraukles pieaugušo komandu braucām spēlēt uz Lietuvu, uz Biržas kausa izcīņas mačiem, spēlējām arī Jēkabpils un Līvānu kausa turnīros, Aizkraukles kausa izcīņas sacīkstēs. Labprāt spēlēju, lai gūtu pieredzi. Lietuvā ir ļoti augsts līmenis, basketbols lietuviešiem ir nacionālais sportaveids.
Trauma viena
pēc otras
— Gadās arī traumas?
— Diemžēl, un to dēļ es ilgāku laiku nevarēju spēlēt. Vispirms treniņā salauzu pirkstu, neveiksmīgi atsitu bumbu, divas nedēļas bija ieģipsēts. Uzreiz pēc tam bija otra trauma — plaušu kapilāra plīsums.
— Vai spēles sākumā ir satraukums?
— Pirmajās minūtēs mazliet uztraucos, kā sāksies un izvērtīsies spēle, tad pierodi pie pretinieka, un spēle aiziet. Nav būtiski, vai spēle notiek mājās vai viesos, ja pilnībā nododies tai. Kad esmu laukumā, neredzu, kas notiek apkārt. Ir reizes, ka gribas vienam “iziet” uz grozu, gūt punktus, gribas nospēlēt efektīgi, skatītājiem par prieku, tomēr tā nedrīkst, es to neatbalstu, jo var arī kļūdīties. Tas ir komandas sportaveids. Ir jau līderi, bet katram komandā ir sava vieta.
— Kādām īpašībām jāpiemīt basketbolistam?
— Lai spēlētu basketbolu, jābūt asam prātam, ātrai domāšanai, labai reakcijai un savstarpējai uzticībai komandā. Protams, arī augums ir svarīgs, tomēr ātrumam ir ļoti liela nozīme.
Spēlē arī teātri
— Vai savu nākotni plāno saistīt ar lielo sportu?
— Trenēties noteikti turpināšu arī pēc vidusskolas beigšanas, bet nezinu, cik nopietni spēlēšu. Gribētu jau uzspēlēt arī profesionāļos, bet nezinu, kā būs, laiks rādīs. Nākotni gribētu saistīt ar ko citu — ar mākslu. Septiņus gadus mācījos mākslas skolā. Jau bērnudārzā ņēmos ar krāsām, vēlāk sapratu, ka padodas. Man vairāk patīk darboties ar koku. Mākslas skolā gatavoju diplomdarbu — apdarināju ar ādu krēslu virsas un sienas dekoru. Piedalījos arī vizuālās mākslas olimpiādēs, pērn rajonā bija pirmā vieta. Šogad, piemēram, tēma bija “Sirreālisms” — tas mani neaizrauj. Vēl nezinu, kur mācīšos tālāk. Labi padodas arī eksaktie priekšmeti — matemātika, fizika, ķīmija. Izvēlēties vēl ir laiks, un es visu daru pēdējā brīdī...
— Vai tev ir vēl kāds vaļasprieks?
— Pirms kāda laika teātra studijā “Spogulis” iestudējām lugu, rādījām kultūras namā. Ar dzejas kompozīciju viesojāmies Jēkabpilī. Vienu gadu padarbojos studijā, bet basketbols teātri nobīdīja malā. Patīk arī citi komandu sportaveidi, labprāt spēlēju futbolu, florbolu. Sācies silts laiks, futbolu spēlēsim stadionā.
— Vai ir arī brīvais laiks?
— Mazliet, tad atpūšos kopā ar draugiem. Treniņi ir četras reizes nedēļā — divreiz kopā ar ģimnāzijas komandu un divas reizes ar pieaugušajiem. Treniņš ilgst vidēji divas stundas.
Vienīgais
hokeja mačs
— Kuriem sportaveidiem seko līdzi?
— Turpinās pasaules čempi-onāts hokejā. Tas jau ir kā dzīvesveids — vērot hokeja mačus. Sajūsmina “Rīgas Dinamo” spēles. Arī pats esmu spēlējis hokeju. Savācāmies puišu grupa un aizbraucām uz sacensībām Ērgļos. Iepriekš nebija ne treniņu, ne gatavošanās. Zaudējām. Tā bija pirmā un pēdējā spēle. Sekoju līdzi arī NBA basketbola mačiem, izslēgšanas spēlēm. Mana favorītkomanda ir Klīvlendas “Cavaliers”, viņi šogad iesaistījuši daudzas basketbola zvaigznes.

Staburags.lv ARHĪVS

Basketbols visu nobīda malā

Kategorijas