Pārtikas olīveļļa garšo pēc celtniecībai domātās

2010. gada 22. maijs 00:01

Laikrakstam “Staburgs” savu neapmierinātību izteica Viktors Kudrjavcevs no Aizkraukles — veikalā “Maxima” Skolas ielā Aizkrauklē viņš akcijā lētāk nopircis Spānijā ražotu pārtikas olīveļļu “Extra Virgin”, kas pudelēs pildīta “Maxima Latvija”, bet garšo pēc celtniecības eļļas. Vai tādu drīkst pārdot un lietot?

Kļūst slikti
“Olīveļļu veselības stiprināšanai lietoju katru dienu un zinu, kā garšo laba eļļa. Esmu arī ilgus gadus strādājis celtniecībā un zinu, kāda ir celtniecībā izmantojamā eļļa. Nopirktā eļļa bija rūgta, ar nelabu smaku, nelietojama, no tās man kļuva slikti,” stāsta Viktors Kudrjavcevs. Viņš vēlējās saņemt atpakaļ naudu vai citu eļļu.
Veikala vadība viņa nopirkto eļļu atteicās pagaršot un par sūdzību ziņoja “Maxima Latvija” procesu un kvalitātes vadības departamentam. Tā direktore Dace Grava vēstulē sūdzības rakstītājam atbildēja, ka prece atbilst prasībām. To apliecinot kvalitātes sertifikāti un Pārtikas un veterinārā dienesta veiktie eļļas organoleptisko rādītāju testēšanas rezultāti. “Tā ir pirmā spieduma, neapstrādāta olīveļļa, kurai rūgta pēcgarša ir raksturīga īpašība,” teikts vēstulē.
Strādā degustētāju grupa
Vēstulei pievienota arī atsauce uz Eiropas Savienības regulu. Tajā teikts, ka kvalificētu degustētāju grupa jeb žūrija nosaka olīveļļas šķiru vai marķējumu, ņemot vērā gan pozitīvās, gan negatīvās pazīmes. Pie pozitīvajām pazīmēm ir arī rūgtums: pamatgarša, kas raksturīga no zaļām vai daļēji gatavām olīvām iegūtām eļļām. Savukārt pikantums ir kņudinoša sajūta, kas parasti rodas no sezonas sākumā un visbiežāk no zaļām olīvām iegūtas eļļas. To var sajust visā mutes dobumā un īpaši rīklē.
Tomēr negatīvo pazīmju ir vairāk, tajā skaitā ir arī garšas buķete, kas atgādina dīzeļdegvielu, taukus vai minerāleļļu. Kā rodas šīs sliktās garšas, nav paskaidrots, lai gan pie citām ir izklāsts. Piemēram, pelējuma garša var būt eļļai, kas iegūta no vairākas dienas mitrumā glabātām olīvām, tajās attīstījusies sēnīte un raugs. Asa smarža, garša un duļķes var būt eļļai, kas iegūta no kaudzēs sakrautām vai glabātām olīvām, kuras ir pārņēmusi anaerobā rūgšana, vai arī mucās ir bijušas netīras nogulsnes. Metāla garša piemīt eļļai, ja olīvas pārstrādes procesā vai glabāšanas laikā ilgstoši bijušas saskarē ar metālu. Ja eļļa iegūta no sausām olīvām, tā var garšot pēc koka vai siena. Sasmakums raksturīgs eļļai, kas ātri oksidējusies. Eļļa var garšot pēc vīna vai etiķa, ja olīvas vai to masa tiek glabāta netīrās vai pavirši izmazgātās tvertnēs, notiek anaerobā rūgšana, radusies etiķskābe un citas vielas.
Sūdzības rakstītājam regula gan nav nokopēta pilnībā, tādēļ varam tikai minēt, vai olīveļļa ar dīzeļdegvielas, tauku vai minerāleļļas garšu ir lietojama pārtikā un, ja ir lietojama, tad kāda tai šķira.
Jānorāda visas iespējamās ziņas
“Maxima Latvija” atbilde pircēju neapmierināja, viņš uzskatīja, ka teiktais par testēšanu ir meli, jo pudeli neviens uz Rīgu neveda. Tomēr Aizkraukles veikalā skaidroja, ka arī Rīgā ir tās pašas sērijas pudeles.
Viktors Kudrjavcevs palīdzību meklēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Austrumzemgales pārvaldē Jēkabpilī, piezvanot pa tālruni un pēc dienesta pārstāvja ieteikuma nosūtot iesniegumu pa faksu.
PVD pārstāve Valda Čača “Staburagam” stāsta, ka speci-ālisti jau nākamajā dienā ieradušies veikalā “Maxima” Aizkrauklē, taču tur bijis dažādu valstu izcelsmes olīveļļa “Extra Virgin”. Tā kā sūdzības rakstītājs nav norādījis konkrētākus datus, sērijas numuru un ražotājvalsti, pārbaudītāji neriskēja atvērt visu firmu ražotās eļļas pudeles. Valda Čača nevarēja pateikt, kādēļ darbinieki tajā dienā nav piezvanījuši aizkrauklietim, kurš iesniegumā bija norādījis savu tālruņa numuru.
“Kad pats šim dienestam zvanīju, telefonsarunā man pārmeta, ka iesniegumā nav sērijas numura, ka mans iesniegums nav pilnīgs. Teicu, lai atbrauc — es visu parādīšu, iedošu pagaršot. Man atbildēja, ka es pats tajā pudelē esmu varējis ko ieliet, ka dienestam nav speciālista garšas jautājumos. Uzskatu, ka Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki meklē attaisnojumus, lai nepildītu savu pienākumu — rūpēties par to, lai tirdzniecībā būtu tikai kvalitatīvi produkti, lai aizstāvētu pircēju intereses,” saka Viktors Kudrjavcevs. “Uzskatu — eļļa, lai gan ražota Spānijā, ir tik sliktas kvalitātes tādēļ, ka pudelēs to pildīja “Maxima Latvija”. Tur-pmāk pirkšu tikai tādu eļļu, kas pudelēs pildīta ražotājvalstī!”. Savukārt “Maxima Latvija” pārstāve atbildēja, ka uzņēmums eļļu pudelēs nepilda, bet to tikai izplata.
Valda Čača skaidro, ka dažos gadījumos tiek veiktas ķīmiskās analīzes, un iesaka pretenziju gadījumā par iegādāto preci norādīt sīkākas ziņas, kas lasāmas uz etiķetes, tajā skaitā sērijas numuru un ražotājvalsti. Dienestam var zvanīt pa tālruni 65235466, fakss 65231478, adrese: Jēkabpilī, Brīvības ielā 88.

Staburags.lv ARHĪVS

Pārtikas olīveļļa garšo pēc celtniecībai domātās

Kategorijas