No brīdināšanas līdz naudassodam

2010. gada 22. maijs 00:01

Kādas Rīgas skolas direktore, cīnoties ar masveida stundu kavēšanu, nolēma pagarināt mācību stundu no 40 līdz 45 minūtēm, citā mācību iestādē skolēniem par sodu jāveic dažādi skolas sakopšanas darbi. Kā ir mūsu novadu skolās? “Staburags” aptaujāja vairāku skolu direktorus, vietniekus un skolotājus.

Vieni “piesedz”,
citi audzina
Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Larisa Radionova stāsta, ka “bastošanu” nedrīkst pieļaut, tādēļ skolā ievēro mācību stundu kavējumu uzskaites un novēršanas kārtību, kas izstrādāta kopā ar mācību priekšmetu skolotājiem un klašu audzinātājiem. Visās klasēs ir speciāls kavējumu žurnāls, kurā skolotāji par katras stundas apmeklējumu veic ierakstus. Vispirms klases audzinātājs noskaidro kavējumu iemeslus. Ja ir nokavēts līdz trijām stundām un nav vecāku rakstītas zīmes, ar skolēniem notiek individuālas pārrunas, bet, ja nokavēts vairāk par piecām stundām un nav ārsta zīmes, klases audzinātājs ziņo vecākiem pa tālruni vai uzaicina uz pārrunām, reizēm pat ar skolas vadību. Laba sadarbība skolai ir ar sociālo pedagoģi Ilutu Matušonoku un pašvaldības bāriņtiesu.
Vecāku attieksme ir dažāda — vieni savu bērnu cenšas “piesegt” un attaisnot, citi izprot situāciju un dara visu, lai kavējumu vairs nebūtu.
Pusdienlaikā
aizraujas ar
datorspēli
“Daudz kas atkarīgs no audzināšanas. Ir skolēni, kuri pat divas nedēļas iepriekš brīdina, ka nebūs skolā, bet citi nokavē stundas un bravūrīgi taisnojas, ka viņi taču nevarēja ierasties, it kā tas būtu pats par sevi saprotams,” saka skolas direktors Māris Reinbergs.
Kādi ir kavējumu iemesli? Visbiežāk skolēni stāsta, ka aizgulējušies, ziemā aizputināti ceļi, nav naudas autobusa biļetei, citreiz stundu ilgajā pusdienlaikā skolēni aizgājuši mājās un aizrāvušies ar kādu datorspēli. “Ir kavēšanas gadījumi, bet ne masveidā. Skolēni zina, ka no viņiem prasīsim paskaidrojumus, izsauksim vecākus. Reaģējam nekavējoties. Ja mēs vilcinātos, tāda efekta nebūtu,” teic Larisa Radionova.
Komanda liek domāt par sekām
Pļaviņu novada ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas darbā Ilze Seipule stāsta, ka stundu kavējumu gadījumā uz klašu audzinātāju lūgumiem un palīgā saucieniem nekavējoties reaģē un ļoti daudz palīdz sociālā pedagoģe Ināra Medvedeva. Viņai skolas ritmā izdevies iekļaut vienu otru regulāru stundu kavētāju. “Problēmu risināšanā iesaistās arī psiholoģe Dzintra Vanaga, laba sadarbība mums ir ar pašvaldības sociālo dienestu, administratīvo komisiju un Valsts policijas nepilngadīgo lietu inspekciju,” stāsta Ilze Seipule. Kopā tā ir pamatīga komanda, kas gan skolēniem, gan viņu vecākiem liek domāt par rīcības sekām.
Jāklauvē līdz
sirdsapziņai
Vai skolā ir stundu “bastošanas” limits? “Kādreiz skolas noteikumos bija rakstīts, cik stundu skolēns drīkst nokavēt, un viņi to izmantoja, tādēļ tagad tādas normas vairs nav, lai skolēnus vairāk disciplinētu,” stāsta Ilze Seipule.
Ja skolēni neattaisnoti nokavē vienu vai divas stundas, viņiem jāraksta paskaidrojums. Ja par “bastošanu” jādodas uz pārrunām, skolēniem tas nav patīkami, ir neērti, un viņi parasti labojas. Par vecāku pienākumu nepildīšanu pašvaldības administratīvā komisija var brīdināt vai pat piemērot līdz 50 latu lielu naudassodu, un iespējamais sods “nostrādā”.
Ināra Medvedeva stāsta, ka policijas nepilngadīgo lietu inspektore skolēniem stāstījusi par alkohola, narkotiku lietošanas, vardarbības sekām, par atbildību un iespējamo sodu, kopā vērota videofilma.
Pēc Pļaviņu novada izveidošanas Ināra Medvedeva iesaistījusies arī Odzienas filiāles skolēnu problēmu risināšanā. “Ir jāklauvē līdz bērna sirdsapziņai,” uzsver Ināra Medvedeva.
Skolēnu sekmes cieši saistītas ar uzvedību un dzīves apstākļiem mājās. Reizēm ir samilzušas problēmas, vecāki netiek galā ar sevi, ar bērnu aprūpi, un atvases dodas “brīvsolī”. Reiz kāda vidusskolas vecuma zēna vecāki bija bezdarbnieki, māte lietoja alkoholu, bet dēls dzīvoja pie kāda pensionāra drausmīgos apstākļos — nebija ne elektrības, ne siltuma, ne kārtīgas guļvietas un ēdiena. Izdevās atrast labu ģimeni, aizbildņus, un zēns sāka mācības arodskolā.
E — klases žurnālā ziņo katru dienu
“Kamēr nebija e — klases žurnāla, stundu kavējumus skolotāji atzīmēja speciālās lapās: ar burtu “k” — ierašanos klasē pēc stundas sākuma, ar burtu “n” — visas stundas kavējumu. Ja skolēns neattaisnoti nokavēja 10 stundu, skolotāji rakstīja vēstuli vecākiem. Skolēnam tā bija jāaiznes uz mājām un jāsaņem vecāku paraksts,” stāsta A. Upīša Skrīveru vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Ingrīda Mačuļska.
Skrīveru vidusskolā e — klases sistēma ir jau otro gadu, no šīgada arī sākumskolas klasēs, un skolotāji datus par kavējumiem elektroniski ievada katru dienu līdz pulksten 17. Vecāki, izmantojot paroli, var lūkoties internetā un apskatīt savu bērnu sekmes un kavējumus, var arī saņemt īsziņas savā mobilajā tālruni. Skola par kavējumiem ziņo arī rakstiski.
Ģimnāzijā durvis slēgs arī
nākamgad
Aizkraukles novada ģimnāzijas direktors Aldis Labinskis atzīst, ka stundu kavēšana ir problēma. Daudziem skolēniem vecāki strādā ārzemēs, un bērni ir vecvecāku aizbildniecībā. Vecāku pienākums ir paziņot, ja viņu bērni kādu iemeslu dēļ nebūs skolā, taču ne vienmēr tas tiek izdarīts. Reizēm skolēni aizmirst paziņot arī par attaisnotiem stundu kavējumiem, piemēram, ja viņi apmeklē autovadītāju kursus. Ja skolēni kavē, klašu audzinātāji un sociālais pedagogs parasti zvana vecākiem.
Līdz pulksten 18 katras dienas dati par kavējumiem ir ievadīti elektroniskajā žurnālā. Vecāki var lūkoties internetā vai saņemt īsziņu mobilajā tālrunī. Mēneša beigās skolotāji izdrukā sekmju un kavējumu izrakstu, kas tiek nodots vecākiem. Ja viņi nereaģē, izsauc uz skolu.
Arī šajā mācību gadā stundu laikā, izņemot pusdienu pārtraukumu, tika aizslēgtas skolas durvis. Aldis Labinskis atzīst, ka tas tiek darīts skolēnu drošības labad un mazina arī kavējumus. Aprīlī līdz ar remontdarbu sākšanos skolas durvis vairs neslēdz, tomēr nākamajā mācību gadā ģimnāzijas durvis stundu laikā atkal būšot ciet, lai kā tas nepatiktu pīpētājiem un stundu “bastotājiem”.
Dažkārt vecāki
atbalsta
Valles vidusskolas direktors Česlavs Batņa stāsta, ka skolēni vairāk neattaisnoti kavē pamatskolā, mazāk — vidusskolā. Daudz kas atkarīgs no vides, kurā bērns dzīvo: ja vecāki atbalsta skolas kavēšanu un regulāri raksta attaisnojošas zīmes, bērns skolu uztver kā apgrūtinājumu. Ja klases audzinātāja un skolas vadības pārrunas ar bērnu nedod rezultātu, iesaistās sociālais dienests, bet tādi gadījumi ir reti. Piemēram, kāds audzēknis nedēļā kavēja divas trīs dienas, un sociālais dienests centās palīdzēt. Izrādījās, ka abi bērna vecāki ir beiguši speciālo internātpamatskolu un arī bērnam ir grūtības gan mācībās, gan skolas apmeklēšanas ziņā.
Jāiet uz administratīvo komisiju
Aizkraukles 1. vidusskolas direktore Irina Bakuļina stāsta, ka lielākoties kavē skolēni, sākot ar 9. klasi un vidusskolā. Neapzinīgākie parasti “nobasto” no rīta, aizbildinoties ar aizgulēšanos, vai arī aiziet no pēdējām stundām, taisnojoties ar nogurumu vai citiem iemesliem. Pārrunas ar klases audzinātāju, sociālo pedagogu un skolas vadību, piezīme, rājiens, pašvaldības administratīvā komisija — tā skolēns tiek audzināts. Šajā mācību gadā administratīvajā komisijā izskatīja viena skolēna rīcību.
Nokavēju autobusu, eju kājām
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore Laima Greb-ska stāsta, ka šogad stundu kavēšana skolā vairs nav problēma, bet divus iepriekšējos gadus gan bija, tādēļ vairākos gadījumos iesaistīta bāriņtiesa, policija un pašvaldības administratīvā komisija. Vecāki bērnus bija atstājuši bez uzraudzības. Daudzi skolēni kavēja arī stundu sākumu, tādēļ tika aizslēgtas skolas durvis, un uzlabojums bija jau nedēļas laikā. Skolēni gan bija neapmierināti, tomēr labojās, un pēc trijiem mēnešiem durvis skolā vairs neslēdza. Klašu audzinātāji ar skolēniem un vecākiem regulāri pārrunā skolas iekšējās kārtības noteikumus. Tajos teikts, ka par kavējumu skolai ir jāpaziņo. Ja skolēna tomēr nav trīs dienas un kavējuma iemesls nav zināms, klašu audzinātāji zvana un interesējas, bet, ja sekmes ir sliktas, zvana uzreiz. Daudz kas atkarīgs no klašu audzinātājiem. 9. klasē skolēni audzinātājai pat sūta īsziņas, piemēram: “Nokavēju autobusu, eju kājām.”
No janvāra skolā strādā psihologs, sociālais pedagogs un skolotāju palīgi — viņi ir liels atbalsts gan disciplīnas, gan skolēnu sekmju uzlabošanā.

Staburags.lv ARHĪVS

No brīdināšanas līdz naudassodam

Kategorijas