Kad dziesmas skanēja pāri Daugavai

2010. gada 22. maijs 00:01

Staburaga pagasta Vīgantes parkā 29. maijā notiks pirmie Jaunjelgavas novada Tautas mākslas svētki “Saulīt, mana krustamāte, pār Daugavu roku deva”. Latviešu folklorā Staburags ir klints Daugavas krastā, kur laimīgi dzīvojuši senie dievi — Staburags un Staburadze ar savām meitiņām. Taču Staburags simbolizē arī latviešu dziesmoto garu. Netrūkst atmiņu par aktīvo kultūras dzīvi un Vīgantes dziesmu svētkiem. Tos labi atminas arī staburadziete Zenta Barisone.

Visu mūžu kā bitīte
Zenta Barisone dzimusi Līgo dienā. Tolaik tēva māsai spietoja bites, un krustmāte jaundzimušajai uzdāvināja bišu spietu. Simboliski, bet Zentas kundze visu mūžu čakli strādājusi, gluži kā bitīte. Jaunībā Zenta gribēja kļūt par mājturības skolotāju, bet dzīve visu iegrozīja citādi. Pēc pamatskolas beigšanas meitene strādāja par auklīti, vēlāk pie saimniekiem. Staburagā aizvadīts viss mūžs. Zentas kundzei jau 90 gadu, taču viņa labprāt pastaigājas svaigā gaisā un rušinās puķudobēs. Turklāt spilgtā atmiņā ir Dziesmu svētki.
Ekskursantu iecienīta vieta
— Vīgante agrāk bija Sēlpils teritorijā, — stāsta Barisones kundze. — Par Staburaga ciemu to pārdēvēja tikai 1945. gada 25. martā. Te esmu dzimusi un augusi. Kādreiz šī vieta plauka un zēla. Te bija pienotava, pasts, veikals, dzirnavas. Atbraucējiem prieku darīja Liepavots ar garšīgo un veldzējošo ūdeni, Staburaga klints. Tolaik te bija ekskursantu iecienīta vieta, bet nu viss ir zem ūdens. Skumji. Kad uzcēla elektrostaciju, viss applūda. Izglābām lauvas skulptūru, kas bija dzirnavu apkārtnē, bet tautumeitu nepaspējām, tā palika zem ūdens. Reizē ar Staburagu Daugavas dzelmē pazuda arī skaistā estrāde, bet vēlāk parka atlikušajā daļā staburadzieši uzcēla jaunu.
Atmiņas glabā parks
Vīgantes parkā 1940. gadā novietoja tēlnieces Aleksandras Briedes veidoto skulptūru “Daina”, bet daudzus gadus vēlāk mākslas darbu sabojāja, un māksliniece to veidoja no jauna. Parkā tagad redzama atjaunotā skulptūra, kura ir nedaudz uz augšu no Liepavota vietas, te joprojām glabājas atmiņas par Vīgantes estrādē notikušajiem pasākumiem.
Kultūras dzīvē nozīmīgākais notikums bija Dziesmu svētki, ko parasti rīkoja Jāņos. Zentas kundze teic, ka savulaik Vīgantes skolā apmeklēja kori, dramatisko kolektīvu un apgūto rādīja dažādos pasākumos, arī Dziesmu svētkos. Pirms tiem parasti kopā pulcējās no Vīgantes parka netālu esošajā ēkā. Tur tagad palikušas tikai drupas.
Ierodas arī
Ulmanis
Ikreiz Dziesmu svētkos Vīgante bija ļaužu pilna. Viesi no tuvienes un tālienes brauca zirgu pajūgos, ar velosipēdiem vai vienkārši nāca kājām. Šaipus Staburagam bija pārceltuve, un, lai nokļūtu Vīgantē, daudzi to izmantoja. 1937. gada 23. jūnijā notika desmitie Dziesmu svētki. Teodora Reitera vadībā tolaik piedalījās ap 20 koru. Dalībnieki bija saposušies krāšņos tautastērpos, ar ziediem rokās, bet estrādi izdaiļoja meijas un ozollapu vītnes. Pāri Daugavai tālu jo tālu skanēja dziesmas. Svētkos piedalījās arī daudz augstu viesu, pat Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, komponists Pēteris Barisons. Pēc svētkiem notika zaļumballe, kurā dejoja līdz rīta gaismai. “Mēs, meitenes, pucējāmies jau laikus. Piemeklējām tērpus, kurpes, frizētavas pakalpojumi tolaik bija ļoti dārgi, tāpēc frizūras veidojām pašas — uz avīžu strēlēm tinām ruļļus, izveidojās skaistas lokas. Kādreiz Vīgantē bija ļoti skaisti, notika dažādi pasākumi, darbojās pašdarbības kolektīvi, bet nu no tā visa palicis visai maz. Taču iepriecina, ka novada Tautas mākslas svētkos estrādē atkal skanēs dziesmas un dipēs deju soļi,” teic staburadziete.

Staburags.lv ARHĪVS

Kad dziesmas skanēja pāri Daugavai

Kategorijas