Brīvdomātāja, kurai netīk, ja ko uzspiež

2010. gada 17. jūnijs 00:01

“Esmu traks cilvēks. Nevaru stundām ilgi zvilnēt dīvānā un skatīties televīziju,” tā par sevi teic mazzalviete Astra Saveļjeva. Viņa ir lauku attīstības speciāliste, darbojas biedrībā “Ērberģietes”, bet brīvajā laikā tapo, pērļo, tamborē un dara daudz citu interesantu lietu.

Dzīves līkloči atved atpakaļ
Astra Saveļjeva dzīvo no tēva mantotajās lauku mājās. Te uzauguši arī abi bērni — meita un dēls, kuri jau devušies savā dzīvē.
— Pēc vidusskolas absolvēšanas pārcēlos uz Bausku. Strādāju sadzīves pakalpojumu kombinātā par grāmatvedi. Bauskā arī apprecējos. Kad 1991. gadā sākās zemes reforma, abi ar vīru pārcēlāmies dzīvot pie maniem vecākiem, un kopš tā laika es par savām mājām atkal uzskatu Mazzalvi.
Esmu lauku attīstības speciāliste un ik dienu līdz darbavietai ar sabiedrisko transportu mēroju ap 12 kilometru. Darbojos ar zemniekiem, konsultēju viņus lauku bloku karšu izpildīšanā atbalsta maksājumiem, rakstu projektus. Zemnieku noskaņojums šajā laikā ir dažāds — vieni sparīgi darbojas, bet citi gaužas. Iepriecina, ka vairākums tomēr ir optimisti. Jādzīvo un jāstrādā — citādi nevar. Visi uz ārzemēm tik un tā neaizbrauks, un no čīkstēšanas labāk nepaliks, — teic Astra Saveļjeva.
Prasmes ieliktas
šūpulī
Astras kundzes brīvo laiku aizņem dažādi vaļasprieki, un var tikai apbrīnot viņas apņēmību. Maz-zalviete ada, tamborē, tapo, pērļo, pin grozus, veido konfekšpušķus. Dara visu, ko vien var paspēt. Pārsvarā viss apgūts pašmācībā, bet zināšanas nedaudz papildinātas floristikas un pīšanas kursos. Astras kundze teic, ka šīs prasmes ieliktas jau šūpulī, jo arī māte un vecāmāte bijušas čaklas rokdarbnieces.
— Adīt man iemācīja vecāmāte, un regulāri es ar to nodarbojos jau kopš skolas gadiem. Protu šūt — savulaik šuvu blūzes, svārkus, izlaiduma kleitas. Palēnām pievērsos tamborēšanai, taču neaizrāvos ar mazām sedziņām, mans pirmais darinājums bija jaka. Patiesībā esmu traks cilvēks. Nevaru stundām ilgi zvilnēt dīvānā un skatīties televīziju. Man ir daudz vaļasprieku, un parasti darbojoties televizors skan fonā. Arī vīram ir vairākas aizraušanās. Viņš ir azartisks makšķernieks un mednieks, šo prieku viņam neliedzu. Cenšamies atbalstīt viens otru it visā, — stāsta mazzalviete.
Pērļot — tas ir forši!
Mūsdienās daudzi “saslimuši” ar pērļošanu, arī Astras kundze. Viņa gan darinājumus nepārdod, bet dāvina.
— Pēdējā laikā pērļošana kļuvusi par tādu kā modes lietu, un ar to nodarbojos arī es. Pērļot — tas ir forši! Man nekad nav jāraizējas, ko dāvināt draugiem vai radiem. Vienmēr kaut ko noadu, nopinu, izgatavoju no pērlītēm. Darinot kādu lietu, nekad necenšos kopēt cita veikumu, vēlos izgatavot ko vienreizīgu, tādu, kāda nebūs nevienam citam. Nereti man lūdz ko izgatavot pēc pasūtījuma, bet no tā cenšos izvairīties. Īstenojot cita ideju, nevaru izpaust sevi. Esmu brīvdomātāja, un man netīk, ja kaut ko uzspiež.
Jau vairākus gadus darbojos biedrībā “Ērberģietes”. Esam sievietes, kurām nekad nav miera, visu laiku vajag iet, “urķēties” un darīt. Brīžiem liekas — kam man tas vajadzīgs? Bet tas pāriet. Laikam jau enerģijas ir tik daudz, ka vajag kaut kur to likt.
Kādreiz neilgu laiku dejoju, bet tagad mani mēģina pierunāt spēlēt teātra izrādē. Vēl gan galavārdu neesmu devusi. Taču šo to vēl noteikti apgūšu arī saistībā ar rokdarbiem, — domā Astras kundze.
17 “dārznieku”
vienuviet
Astra Saveļjeva labprāt rušinās arī dārzā, tāpēc ik gadu pagalmā top par kādu puķudobi vairāk. Pērn mazzalvietei talkā nākuši arī pavisam neierasti “dārznieki” — 17 stārķu.
— Man visu mūžu patikuši ziedi, tāpēc jau daudzus gadus darbojos ar puķēm. Protams, mana lauku sēta nav veidota pēc visiem daiļdārza kritērijiem, bet, ierīkojot puķudobes, pagalmā esmu radījusi mājīgu noskaņu. Šogad gan gribēju samazināt dobju skaitu, jo puķes prasa daudz darba un tik vēršas plašumā, — saka Astra Saveļjeva.
Pagalmu rotā dažādu krāsu ziemcietes, narcises, tulpes, gladiolas, lilijas un daudz citu puķu. Astras kundzes mīļākās ir naktsvijoles, bet rozes gan neiet pie sirds. Dobēs netrūkst arī dažādu košumkrūmu un, kā jau katrā laukā sētā, ar brīnišķo smaržu reibina ceriņi un jasmīni, dažādu krāsu grimoņi un citi augi.
Kā hameleons
Kad vaicāju, kur Astras kundze visam rod laiku, viņa atbild, ka darboties iedvesmo pati dzīve, īpaši izbraukumi dabā.
— Dzīve mums ik dienu piedāvā dažādas iespējas, un es tās cenšos izmantot. Reizēm jūtos sagurusi, un tādos brīžos kopā ar vīru dodos izbraukumos. Nav pat svarīgi, kurp. Parasti dodamies apskatīt senās pilis, piemēram, Bīriņos, Igatē, Rundālē.
Pēc horoskopa esmu Jaunava, un mani varētu dēvēt par trako Jaunavu. Esmu mūžam mainīga, gluži kā hameleons. Varu būt gan azartiski jautra, gan arī ļoti emocionāla, taču pretī dzīves izaicinājumiem vienmēr dodos augstu paceltu galvu, — teic enerģiskā mazzalviete.

Staburags.lv ARHĪVS

Brīvdomātāja, kurai netīk, ja ko uzspiež

Kategorijas