Jāņa dēls — sprinteris un ģitārists

2010. gada 18. jūnijs 16:46

Šodien Sandis startē Belgradā

Līgosvētki Sandim Džigunam ir gaidītākie svētki gadā, kad viņa ģimene Bebru pagasta “Kaln-ozolos”, Sanda vecāku un vecmāmiņas mājās, pie Jāņu ugunskura ar dziesmām sagaida gada īsāko nakti un daudzina savu Jāni — Sanda tēvu.

Ilzes un Jāņa Džigunu ģimenē aug trīs dēli: Sandis, Druvis un Arnolds. No vecākiem dēli mantojuši muzikalitāti, bet no mātes — arī aizraušanos ar sportu. Līgosvētkus gaidot, tikos ar Sandi, Jāņa vecāko dēlu, un pārliecinājos, cik svarīga jaunietim ir ģimene un mērķi, kurus apņēmies sasniegt.
Paldies skolotājam!
Sarunas sākumā Sandis teic: “Manā dzimšanas dienā 12. jūnijā mamma vienmēr atgādina, ka esmu dzimšanas dienas dāvana tētim, kuram jubileja ir 8. jūnijā.” Savos nesen nosvinētajos 25 gados Sandis paguvis sasniegt daudz. Viņš studē Latvijas Universitātē (LU) un strādā Kārtības policijā Rīgā, bet brīvo laiku velta sportošanai. Vieglatlētikas sprintā Sandis šobrīd var lepoties ar augstiem rezultātiem valsts mērogā.
Aizraušanās ar sportu Sandim sākusies skolas gados. No 3. klases mācoties Bebru pamatskolā, viņš, sporta skolotāja Visvalža Kalniņa rosināts, sācis spēlēt tautas bumbu skolas komandā, pēc tam spēlējis volejbolu. Sandis atzīst: “Esmu ļoti pateicīgs sporta skolotājam Visvaldim Kalniņam, viņš man daudz ir iemācījis, un gūtās prasmes noder arī tagad.”
Ik sasniegums kā izaicinājums
No 2000. līdz 2004. gadam mācoties Vecbebru profesionālajā vidusskolā, uzņēmējdarbības un sabiedriskās ēdināšanas specialitātē, Sandim mācības izdevies veiksmīgi savienot ar citām aktivitātēm. Viņš ir dancojis deju kolektīvā “Kāre”, dziedājis skolas jauktajā korī un, protams, sportojis! Un atkal Sandim laimējies ar sporta skolotāju Modri Vecumnieku, kurš saskatījis viņā sprintera dotības un mudinājis cītīgi trenēties. Skolas vadība atbalstījusi jauniešu sasniegumus sportā, un par piedalīšanos sacensībās piemaksāts ikmēneša stipendijai.
Skolas gados jaunietis ieguvis vairāk kā 20 diplomu un medaļu dažādās sacensībās rajona, novada un Latvijas mērogā. Vienas no nozīmīgākajām viņam šķiet Kurzemes — Zemgales lauksaimniecības mācību iestāžu sacensības, kurās iegūta otrā vieta 4x100 metru stafetē jauniešiem. Sandis atklāj: “Katrs sasniegums mani izaicina jaunam, vēl labākam rezultātam.” Skolu beidzot, puisis saņēmis Vecbebru profesionālās vidusskolas Pateicības rakstu par sasniegumiem sportā. Mācoties Vecbebros, Sandis apmeklējis arī karatē nodarbības, kas sākotnēji notikušas Bebros, vēlāk — Aizkrauklē, un ieguvis zilo jostu.
Laimējies ar trenerīti
Sākot studijas LU, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, Sandis uzreiz nav varējis izlemt, ar kādu sportaveidu turpināt nodarboties. Tomēr izlēmis par labu vieglatlētikai un sev apsolījis, ka ar laiku centīsies atsākt treniņus karatē. Pirmajos gados Rīgā jaunais sportists apmeklējis vieglatlētikas treniņus sporta skolā “Arkādija” un piedalījies Vislatvijas augstskolu sacensībās.
Sandis stāsta: “Vieglatlētikas treneris manī nesaskatīja lielas izaugsmes iespējas, bet es pierādīju, ka varu strauji uzlabot līdzšinējos rezultātus. Kad pārtraucu treniņus “Arkādijā”, ieturēju nelielu pauzi, bet no pagājušā gada apmeklēju Bērnu un jauniešu interešu centra “Auseklis” vieglatlētikas sekciju un priecājos, ka varu trenēties pie Mārītes Lūses, sprinta speciālistes. Jūtos par sevi pārliecināts un par to esmu pateicīgs trenerītei, kura man uzticas un ļoti daudz palīdz.”
Lai uzturētu sevi labā fiziskajā formā un ieguldītais darbs sniegtu arvien labāku rezultātu, Sandis vieglatlētikas treniņus apmeklē piecas reizes nedēļā un ļoti bieži piedalās sporta nometnēs. Maija beigās ar Kokneses novada domes finansiālu atbalstu viņš trenējās sporta nometnē Murjāņos. “Tagad, kad Vecbebros ir atjaunots stadions, arī tur var pilnvērtīgi trenēties,” ar gandarījumu saka Sandis.
Piedalās Eiropas
kausu izcīņā
Pirms diviem gadiem Latvijas olimpiādē vieglatlētiem Sandis izcīnīja sudraba medaļu 100 metru stafetē. Veiksmīgi starti 2008. gadā bijuši arī starptautiskajās studentu spēlēs “SELL” Igaunijā, kuras pēc kārtas notiek arī Latvijā, Lietuvā un Somijā, un mājās pārvestas vairākas medaļas.
Pērn Sandis piedalījās Latvijas pieaugušo meistarsacīkstēs vieglatlētikā Ventspilī un ieguva sudraba medaļu 4x100 metru stafetē, bronzas medaļu 200 metru skrējienā un sudraba medaļu 300 metru skrējienā. Šogad ziemas čempionātā iegūta otrā vieta 60 metru skrējienā, bet, sasniedzot rezultātu 10,92 sekundes 100 metros, Sandis nopelnīja iespēju no 19. līdz 20. jūnijam kopā ar Latvijas vieglatlētu izlasi startēt Eiropas kausu izcīņā Belgradā. Tā ka šobrīd sportists ir ārzemēs.
Krājas medaļas un kausi
Sanda vecmāmiņa Velta Džigune saskaitījusi, ka mazdēls sportošanas laikā ir saņēmis jau 24 zelta medaļas, 21 sudraba un 14 bronzas medaļu. Apbalvojumu klāstā izceļas zelta kauss ar uzrakstu “Aiz-
kraukles rajona 39. sporta spēļu uzvarētājam 2008. gadā”.
Kāds ir puiša lielākais mērķis sprintā? Sandis neslēpj: “Gribu startēt Eiropas čempionātā stafetē pieaugušajiem.” Pavisam nesen, mēneša sākumā, Sandis piedalījās vieglatlētikas čempionātā Rīgā, kurā startēja visi spēcīgākie Latvijas sprinteri, izņemot vienu, vislabāko — Ronaldu Arāju, kurš trenējas ASV un cer labot Sergeja Inčikova rekordu 100 metros (10,28). Sandim ir vēl viens kluss mērķis — reiz izmēģināt spēkus sacensībā ar izcilo sprinteri Ronaldu Arāju. Pēc studijām Sandis plāno kļūt par treneri un palīdzēt jaunajiem sportistiem.
Katram sava ģitāra
Vismaz pāris reižu mēnesī Sandis izbrīvē laiku, lai atbrauktu pie savējiem Bebros, lai palīdzētu lauku darbos vecākiem “Kalnozolos” un noteikti apciemotu arī otru vecmāmiņu “Kamenēs”.
Visi trīs Džigunu dēli ir muzikāli, katram no viņiem ir sava ģitāra, un, kad visi sanāk kopā, skan visas trīs ģitāras. Skolas gados viņu vecāki mācījušies mūzikas skolā, un tēvs Jānis vietējiem bijis zināms kā labs ģitāras spēlētājs. Arī Sandis un Druvis ir mācījušies mūzikas skolā, Sandis spēlējis akordeonu, bet Druvis — klavieres. Pašlaik arī Druvis studē LU, tikai Biznesa un loģistikas fakultātes 3. kursā, un tāpat kā vecākais brālis strādā policijā, bet Arnolds mācās Kokneses vidusskolā.
Patīkamu pārsteigumu Jānis Džiguns sagaidīja savā 50. dzimšanas dienā pagājušajā vasarā, kad tuvinieki, pašam nezinot, uz mūzikas instrumentu remontdarbnīcu bija aizveduši salabot viņa veco, mīļo ģitāru un pasniedza to jubilejā gluži kā jaunu, lai arī tēvs varētu muzicēt kopā ar dēliem! Vēl dēli vecākiem pēc nosvinētās dzimšanas dienas uzdāvinājuši braucienu ar prāmi uz Stokholmu, bet paši tikmēr palīdzējuši vecmāmiņai saimniekot “Kalnozolos”.
Līgosvētkiem brūvē alu, sien sieru
“Kalnozolos” ir gadiem noturīgas Līgosvētku svinēšanas tradīcijas. Tas noteikti ir Sanda vecmāmiņas Lonijas Grīnes nopelns. Viņas sirdslieta ir lopkopība, un zemnieku saimniecībā “Grīvas”, kurā čakli strādā gan Ilze un Jānis, gan mazdēli, puķu vainagi tiks arī Latvijas zilajām gotiņām.
Gaidot savu vārdadienu, Jānis Džiguns brūvē gardu alu, bet sieva Ilze, sievasmāte Lonija un Jāņa māte Velta sien jāņusieru, lai svētku vakarā līgotāji varētu cienāties ar triju saimnieču sietiem sieriem. Jāņa sieva māk cept arī tortes, bet Jāņos viņa ciemiņus cienā ar pašceptiem pīrāgiem.
Līgo vakarā ierastā vietā tēvs un dēli kur Jāņu ugunskuru, lai ļaudis jau iztālēm var redzēt — “Kalnozolos” sākusies līgošana! Arī šajos Līgosvētkos saimniekam būs ozollapu vainags, degs spožas jāņugunis un ģitāru pavadījumā skanēs: “Līgo, māmiņ, līgo, tētiņ, līgo skaisti šovakar!”.

Staburags.lv ARHĪVS

Jāņa dēls — sprinteris un ģitārists

Kategorijas