Vaļasprieks — palīdzēt cilvēkiem

2010. gada 3. jūlijs 00:01

Jūlija sākumā, vasaras karstumā, 70. dzimšanas dienu svin mazzalvietis Juris Dreijers.

Gribēja izvest uz Sibīriju
Juris Dreijers dzimis septiņus kilometrus no Mazzalves, audzis kuplā ģimenē, viņam ir četri brāļi un divas māsas. Mācījies Mazzalves pamatskolā. “Toreiz mūs ar autobusu neviens neveda, katru dienu uz skolu kājām gājām. Tagad bērni pat puskilometru nevar aiziet, pie skolas jāpieved ar mašīnu,” saka Juris Dreijers.
1949. gadā Dreijeru ģimene gandrīz izsūtīta uz Sibīriju. “Vecākiem bija 16 hektāru zemes, diezgan liela saimniecība. Toreiz mums paveicās, jo māja bija tālu no ceļa un ar mašīnu nevarēja iebraukt,” atceras Juris Dreijers.
31 gadu pie stūres
Jau 12 gadu vecumā, kad nomira tēvs, Jura kungam bija jāsāk strādāt. Sākumā par traktora piekabinātāju kolhozā. Pēc tam beidzis Mālpils profesionālo skolu, apguvis ekskavatorista arodu. Sešus gadus kolhozā strādājis par traktoristu, pēc tam — par pašizgāzēja šoferi. “Pie stūres esmu nosēdējis 31 gadu. Pēdējo automašīnu saņēmu pirms kolhoza likvidācijas, ar to tikpat kā neiznāca pabraukt,” saka Dreijera kungs.
Par kolhoza laikiem Jura kungs nesūdzas. “Toreiz bija labi, bija darbs, vajadzēja tikai strādāt. Arī nopelnīt varēja. Nebija kā tagad — ne darbu var dabūt, ne naudu nopelnīt,” saka jubilārs.
Kaut arī Juris Drejers visu mūžu nostrādājis par šoferi, personīgās automašīnas viņam nekad nav bijis. “Nebija tādas vajadzības. Kolhoza laikos darba mašīnu varēja turēt pie mājas un izmantot arī savām vajadzībām. Nemaz nenožēloju, ja tagad vēl degviela būtu jāpērk un automašīna jāremontē, pavisam grūti būtu ar iztikšanu,” saka Jura kungs.
Kādreiz Dreijeru ģimenei bijusi diezgan plaša saimniecība, turējuši gan govis, gan cūkas. Tagad ir tikai mazdārziņš.
Kupla ģimene
Jubilārs audzis kuplā ģimenē, un arī pašam ir trīs meitas un vēl trīs audžubērni. Jura Dreijera sieva pirms daudziem gadiem aizgājusi mūžībā, apprecējies otro reizi un ar tagadējo sievu ir kopā jau 27 gadus.
Visi bērni ieguvuši augstāko izglītību. “Pašam neiznāca augstās skolās iet, bet bērnus gan centāmies izglītot. Divām meitām pat ir divas augstākās izglītības,” saka jubilārs.
Jurim Dreijeram ir arī vienpa-dsmit mazbērnu.
Līdakas ķēris ar dukuru
Jubilārs atzīst, ka īpašu vaļasprieku viņam nav. Bērnībā gājis uz upīti, kas tecējusi gar mājām, un ar dukuru ķēris līdakas. “Vienīgais, ko krāju — katru mēnesi no “Staburaga” izgriežu demogrāfijas tabulu. Bet tas gan nav hobijs, drīzāk statistika priekš sevis,” atzīst Juris Dreijers. “Prieku un gandarījumu dzīvē gūstu no tā, ka varu palīdzēt cilvēkiem. Tā mani māte mācīja, un tā es arī savu dzīvi esmu dzīvojis.”
Jubileju svinēs zaļumos
Kolhoza laikos jubilejas svinētas ar vērienu, pat divas dienas. “Toreiz cilvēki, škiet, bija labāki un sirsnīgāki, tagad tā vairs nav,” saka Juris Dreijers.
Apaļās jubilejas Dreijeru ģimenē svin radu lokā. “Neko daudz no pensijas atļauties nevar, bet tomēr šogad aicināšu ciemos māsas un brāļus. Atbrauks bērni un mazbērni, dosimies pie meitas, viņai Mazzalvē ir māja. Jubileju svinēsim zaļumos,” atklāj jubilārs.

Staburags.lv ARHĪVS

Vaļasprieks — palīdzēt cilvēkiem

Kategorijas