Dejo un dzied gan saulē, gan lietū

2010. gada 10. jūlijs 00:01

Jau vairākas dienas Rīgā pilnā sparā rit X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Raudzīties, kā tur klājas mūspuses dalībniekiem, devās arī “Staburags”.

Uz Rīgu dodos kopā ar Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas folkloras kopu “Tīne”. Lai gan agri cēlušies, visi ir ļoti labā noskaņojumā. “Rīgā iešu es, māmiņ, pelēkbaltu villainīti” — ik pa brīdim skan autobusā. “Atceries, Kristīnīt, kad dziedi, neuztraucies un neņem vērā pārējos,” mazajai solistei saka vadītāja Inguna Žogota. Meitene tik attrauc: “Es skatīšos uz jums, skolotāj!”.
Folkloristiem tā ir pirmā svētku diena, toties jau otro dienu Rīgā muzicē Ziedoņa Puķīša vadītais orķestris “Mēs no laukiem”. Vērmanes dārzā savas prasmes un meistarstiķus rāda Aizkraukles arodvidusskolas un Vecbebru profesionālās vidusskolas jaunie amatnieki. Bet visilgāk svētku atmosfērā dzīvo dejotāji un dziedātāji. Par īpašo notikumu Rīgā liecina ne tikai neskaitāmie plakāti ielās un svētku simbola — “vilciņa” — darinājumi, bet arī lielais policistu skaits un tautastērpos ģērbušies svētku dalībnieki.
Tuvojoties Daugavas stadionam, virsvadītāju norādījumus un mūziku var dzirdēt pat tramvajā. Par spīti rīta puses dejošanai milzīgajā lietū, bērni un jaunieši ir labā noskaņojumā un smaidīgi. Slapjie krekli saulē izžuvuši vai uzģērbti citi, laukuma malā žāvējas sandales, un čupiņās glīti sakrautās somas pieskata vadītājas. Tūkstošiem mazu un lielu dejotāju vairākos stadiona sektoros deju līkločus izdanco no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā, atpūtai veltīta tikai stunda maltītes laikā un pāris minūšu starplaikos. Lielajā pūlī ieraudzīt kādu mūspuses dejotāju šķiet gandrīz neiespējami, bet, kad cerības jau gaisušas, pēkšņi pamanu skrīveriešus, vēlāk — jaunjelgaviešus, bebrēniešus, daudzesiešus.
Arī dziedātājiem mēģinājumi nav vieglāki. Viņi Mežaparka Lielajā estrādē dzied jau kopš septiņiem rītā. Gatavojoties uznācienam un klausot virsvadītāja norādījumiem, dalībnieki raitā solī vairākās kolonnās dodas uz estrādi, atkal un atkal atkārtodami koncerta repertuāru.
Šķiet, pēc mēģinājumiem dalībnieki būs “nokausēti” ne pa jokam un vienīgais, ko gribēsies, būs atpūta, bet, izrādās, tā nemaz nav. Vieni vispār neiet gulēt, citi pie miera dodas vēlu naktī. Daļa nakšņo uz matračiem, bet citiem ir ekskluzīva iespēja gulēt gultā, taču to izmantojot retais, sakot, ka gulšņāt varēs mājās, bet te jāizbauda īstā svētku gaisotne.
Aizkraukles reģiona svētku dalībnieki ir izturīgi, un nopietnas veselības problēmas, par laimi, viņiem nav gadījušās, vien gūti nobrāzumi un uzberztas tulznas.

Staburags.lv ARHĪVS

Dejo un dzied gan saulē, gan lietū

Kategorijas