Staburags.lv ARHĪVS

Aicina dzīvot siltāk

Sandra Pumpure

2010. gada 10. jūlijs 00:01

48
Aicina dzīvot siltāk

Patiess ir teiciens, ka par kamanām jādomā vasarā. Tas attiecas arī uz maksu par apkuri, kas tieši saistīta ar ēku siltināšanu. Lai informētu, kā šiem darbiem saņemt  Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, ar aizkraukliešiem tikās Ekonomikas ministrijas un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji.

Siltums plūst
un nauda arī
Ēku siltināšana ir aktuāla gan pašvaldībās un tās uzņēmumos strādājošajiem, gan iedzīvotājiem. Tāpēc šajā diskusijā vienlīdz bija pārstāvētas abas puses. Daudzdzīvokļu ēkas lielākoties celtas pirms vairākiem gadu desmitiem, turklāt ne vienmēr labā kvalitātē un no izturīgiem materiāliem. Apgalvojums, ka no tām izplūst daudz siltuma un iedzīvotāji līdz ar to lieki tērē naudu, nav pārspīlējums. To, kā tas notiek, uzskatāmi parādīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras darbinieks Andrejs Nikolajevs.
Kā to novērst? Reāls risinājums ir — 44,4 miljoni latu tieši daudzdzīvokļu ēku siltināšanas darbiem no Eiropas Savienības struktūrfondiem, ko administrē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra.
Nosacījumi ir
izdevīgi
Par šo iespēju stāstīja un uz semināra dalībnieku jautājumiem atbildēja ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins un Eiropas Savienības fondu ieviešanas departamenta pārstāve Signe Kaijaka.
— Programmu sāka pērn aprīlī.  Šis atbalsts domāts tieši tiem iedzīvotājiem, kuri mīt daudzdzīvokļu ēkās. Tādējādi ir iespēja samazināt maksu par apkuri, sakārtot vidi un īpašumu, kas noteikti ceļ tā vērtību. Arī agrāk šajā jomā bija dažādas aktivitātes, bet tagad tās kļuvušas cilvēkiem izdevīgākas. Lai siltinātu māju, iepriekš vajadzēja visu tās iedzīvotāju piekrišanu, bet šobrīd pietiek ar 50 procentiem un vienu cilvēku. Tā kā katrā mājā būs kāds, kurš iebildīs pret pārbūvi, šī norma ir ļoti pieņemama. Agrāk bija arī atbalsta ierobežojums — 100 000 latu. Tas ir atcelts. Vienas ēkas iedzīvotāji var saņemt 50 procentu no siltināšanai paredzētajiem līdzekļiem, bet 60 procentu, ja tur dzīvo vairāk kā desmit procentu maznodrošināto. Ēkai nav jābūt pat iedzīvotāju pārvaldīšanā. Samazināts arī administratīvais slogs.
— Energoefektivitāte atkarīga ne tikai no ēkas siltināšanas, bet arī no iekšējām komunikācijām. Vai arī to sakārtošanai paredzēts atbalsts?
— Šajā programmā var iekļaut arī ēku iekšējo komunikāciju sakārtošanu. Tas, protams, maksās dārgāk, bet iespēja ir.
— Kāda ir cilvēku aktivitāte?
— Šobrīd ir 200 aktīvo projektu pieteikumu. Tā nav pat puse, lai izmantotu visus līdzekļus. Tāpēc ceram uz lielāku cilvēku aktivitāti, jo nevajag laist garām šādu izdevību. Esam aprēķinājuši, ka par šo naudu var nosiltināt vismaz tūkstoš māju.  Šobrīd aktīvi atjauno vismaz simt māju visā Latvijā.
— Rīga kā lielpilsēta ir labākā situācijā, jo “pamodināt” tās iedzīvotājus ir vieglāk. Vai tā “nenosmels” visus līdzekļus?
— Noteikti nē. Šobrīd tieši Rīgā ir visgrūtākā situācija. Mazākās pilsētās cilvēki cits citu pazīst, līdz ar to kaimiņiem ir vieglāk vienoties, bet Rīgā cits ar citu pat nesasveicinās. Nesen šajā procesā iesaistījām arī pazīstamo žurnālistu Ansi Bogustovu. Viņš šo iespēju skaidroja savas mājas iedzīvotājiem. Viens teica, ka uzticas, savukārt cits pajautāja — kurš no tā visa “uzvārīsies”? Jāmaina cilvēku attieksme, jo tikai viņi paši būs ieguvēji. Labāka situācija ir tur, kur pašvaldību pārstāvji ir strādājuši un cilvēkiem skaidrojuši šos jautājumus. Arī bankas iesaistījušās šajā programmā, jo finanšu resursi ir nepieciešami.
Ja spēj tagad, varēs arī vēlāk
— Rīgā tomēr ir atšķirīga situācija, lielākas algas. Laukos cilvēkiem nav naudas.
 — Lielākā problēma nav ienākumi, jo, ja cilvēks spēj nomaksāt augstos apkures rēķinus šobrīd, spēs to arī pēc tam. Turklāt visos gadījumos pēc ēku siltināšanas šie izdevumi samazinās. Svarīgi, kā mēs to visu izskaidrojam cilvēkiem. Ja rēķina renovēto māju skaitu uz iedzīvotāju skaitu, līderos ir Limbaži, kas nebūt nav liela pašvaldība. Tur kāds 80 gadu vecs kungs vienu māju ir pabeidzis atjaunot, viena ir procesā un vēl par trim ir sagatavoti pieteikumi.
— Neticība tomēr ir liela.
— Tā jākliedē pilnvarotajai personai. Tāpēc rīkojam dažādus informatīvos pasākumus. Attīstās ne tikai pilsētas, bet arī lauku teritorijas. Pēdējā laikā lielas aktivitātes notiek Vecpiebalgā un Ērgļu novadā. Svarīga ir pašvaldības nostāja. Ir arī cilvēki, kuri nav raduši maksāt par savu mājokli, un šī situācija jāmaina. Dzirdēti gadījumi, ka iedzīvotājs maksā vienu latu par savu mājokli mēnesī pēc īpaša uzaicinājuma...  Diemžēl mājas noveco, un, ja mēs šobrīd tajās neieguldām nevienu santīmu, tad, iespējams, pēc gadiem mums vispār nebūs, kur dzīvot.
— Ne visur pašvaldības atbalsta, un arī bankas nedod aizņēmumu, ja mājā vismaz desmit procentu iedzīvotāju ir parādā par komunālajiem pakalpojumiem.
— Struktūrfondiem tāda ierobežojuma nav. Arī bankas katru gadījumu izvērtē atsevišķi. Cilvēkiem jāiet un jārunā.
Labo piemēru ir daudz
Visi ar interesi gaidīja, ko stāstīs rīdziniece Valentīna Jermaka, kuras māja arī remontēta saistībā ar šo programmu. Viņa apstiprināja, ka maksa par apkuri samazinājusies vismaz par pusi. Tagad iedzīvotāji arī precīzi redz, cik daudz siltuma viņi patērē. “Vajag tikai sākt darīt!” teica Jermakas kundze.
Arī Aizkraukles pilsēta ir viens no veiksmīgiem piemēriem energoefektivitātes uzlabošanā. Novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs atzīst, ka Aizkrauklē šobrīd siltumapgādes sistēma ir pilnībā sakārtota, ir mazi siltuma zudumi un, salīdzinot ar citām vietām, zemi apkures tarifi.
— Taču tik un tā daļa iedzīvotāju ir neapmierināti, ka par siltumu tomēr jāmaksā dārgi. Ja mums ir lēta enerģija, bet nesaprātīgi to izmantojam, tad arī maksājam vairāk. Turklāt mūsu valdība nākamajai apkures sezonai sagatavojusi nepatīkamu pārsteigumu. Šobrīd siltumsistēmām, ko darbina ar dabasgāzi, akcīzes nodoklis ir desmit procentu, bet valdība spriež par PVN paaugstināšanu no desmit līdz 21 procentam. Iespējams, nākamajā gadā apkures tarifs paaugstināsies par 40 procentiem. Tāpēc ir jādomā, kā palielināt energoefektivitāti, un viena no iespējām ir ēku siltināšana, — semināra dalībniekiem teica Einārs Zēbergs.