Stāsts par Latvijas amatniekiem

2010. gada 17. jūlijs 00:01

Secietis Alberts Zarāns no SIA “Sudraba avoti” un viņa kolēģi ar tādu pašu uzvārdu — Jānis Zarāns (tēvs) un Jānis Zarāns (dēls) — pabeiguši darbu pie divām no triju sēriju raidījuma “Zelta rokas Latvijā”, kas stāstīs par Latvijas amatniekiem. Pirmā sērija būs redzama Latvijas Televīzijas 1. kanālā 18. jūlijā plkst. 18.20.

26 minūtes no dzīves
Alberts Zarāns aģentūrā “Latvijas reklāma” par kinorežisoru nostrādājis 27 gadus, uzfilmējot ap tūkstoti dažāda garuma reklāmas filmu. Lai ierasto nodarbi pavisam neliktu malā, radusies iecere veidot dokumentālu raidījumu sērijās par Latvijas amatniekiem, kuri līdz šim plašākai publikai ir maz pazīstami, un, pēc Amatniecības kameras ziņām, tādu ir ap tūkstoti. Zarāna kungs ir apzinājis 16, un daļai no viņiem veltīts šis darbs. — Šogad martā iesniegtais pieteikums televīzijai apstiprināts jūnijā, noslēdzot līgumu par triju sēriju, katru 26 minūšu garumā, pārraidi, — stāsta autors. Komponists Ungars Savickis tai komponējis mūziku, tekstu aizkadrā ierunājusi Latvijas Radio teātra vadītāja Māra Eglīte.
Balss par skaļu
Viens no pirmās sērijas varoņiem ir amatnieks no Jaunjelgavas Pēteris Graudulis, kurš darina koka šķīvjus, karotes, svečturus. Otrs — kalējs Valērijs Dzērve no Madonas, kurš izrāda savu izstāžu zāli, ar darinājumiem no metāla, bet neparko nebijis pierunājams demonstrēt kalēja prasmi. Trešais — Edgars Lecis, vara šķīvju apdares meistars no Elejas. Pirms kāda laika ar saviem darbiem viesojies arī Tautas mākslas svētkos Vīgantē. Invalīds ar lielu gribasspēku, kurš, neraugoties uz to, ka pārvietojas ar kruķiem, brauc automašīnā. Viņa dzīves moto ir: “Dievs nevis ļauj, bet liek strādāt”. Viņa aizraušanās ir cizelēšana vai, kā pats to dēvē, bungāšana ar bundziņiem — ar kaltiņu un āmuru metāla plāksnē iekaļ zīmējumu. Savulaik veidojis vara rotas filmas “Pūt, vējiņi!” aktieriem. Zarāna kungs stāsta, ka, ciemojoties pie interesantā vīra, pamanījis gramofonu, kuru lūdzis iedarbināt. Tas gan nav izdevies, bet tā vietā meistars licis lietā savu balsi, kuras dēļ radušies tehniski sarežģījumi filmēšanas procesā, jo skanējis skaļi un vareni. Ar šo dziesmu arī beidzas pirmā sērija.
Purvā iegūta dzelzs
Otrajā sērijā Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktors Indulis Zvirgzdiņš stāstīs par mazpazīstamiem rīkiem no mūsu senču ikdienas, piemēram, par zirgu pinekli, kā arī par kāda kalēja piezīmju blociņu, kas saglabājies no 1901. gada. Tajā bijusi vēstule, ko varētu nosaukt arī par preču pavadzīmi, kurā meistars pasūtītāju informē par padarītajiem darbiem un to izmaksām. Galvenais, ko uzsver darba autors, ir cieņa vienam pret otru, par ko liecina šī sarakste. Savukārt Andris Trečaks Biksērē izveidojis senlietu muzeju, kurā apskatāmi arī kalēja darba instrumenti. Mētrienas pagastā Madonas novadā keramiķu Dumpju ģimene — Baiba un Einārs — senās vides darbnīcā rāda māla podus, saglabātus no laika 4000 gadu pirms mūsu ēras līdz mūsdienām. Saimnieks rādīs unikālus kadrus, kausējot Latvijas purvā iegūtu dzelzsrūdu.
Trešā sērija, kas pagaidām ir montāžas procesā, būs par Madonas puses keramiķi Jāni Seikstu, Līvanu Latgales novadpētniecības centru un tā vadītāju Ilzi Griezāni. Rādīs, kā astoņas audējas darinājušas 94 metrus garu Krustpils jostu, varēs arī skatīt linu apstrādi ar sentēvu metodēm un kādi trauki nepieciešami, lai mājās brūvētu alu.
Alberts Zarāns tikko izdevis arī savu otro aforismu grāmatu “Rudens zeltī pavasara ieceres”, kurā apkopotas autora fotogrāfijas un dzīves laikā radušās atziņas par piedzīvoto un izjusto.

Staburags.lv ARHĪVS

Stāsts par Latvijas amatniekiem

Kategorijas