Saldējums vai tā izstrādājums?

2010. gada 17. jūlijs 00:01

Veikalos ir marķējums krējumam un sviestam un tā izstrādājumiem. Vairāki saldējuma ražotāji vēlas, lai būtu marķēts arī saldējums un tā izstrādājums. Diskusijās Zemkopības ministrijā par nosaukuma “saldējums” lietošanu tirdzniecībā piedalījās arī SIA “Rozīne” īpašniece Lelde Sotniece no Skrīveriem.

Pievieno lētus augu taukus
Diskusijas ierosinātāja — SIA “Rūjienas saldējums” — uzskata, ka pircējiem ir jāsaņem pilnvērtīga informācija par produkta sastāvu. Dažkārt viņi neizprot, kādēļ veikalā līdzīgi saldējumi maksā 10, 15, 30 un vairāk santīmu. “Viņi domā, ka ražotāji pelna uz pircēju rēķina, bet patiesībā ir produkti, kuri ražoti no dabīgajām sastāvdaļām, un produkti, kuriem ražošanas procesā pievienoti augu tauku maisījumi un ķīmiskas vielas,” diskusijā sacīja “Rūjienas saldējuma” valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.
“Rūjienas saldējums” paziņojis, ka vienīgais Latvijā ražo visu saldējuma sortimentu tikai no piena vai krējuma, nepievienojot augu taukus. Ja tos pievieno, produkta pašizmaksu var samazināt par 30 procentiem.
Skrīveru “Rozīne” ir mazs uzņēmums, kas jau trešo gadu saldējumu ražo no piena un citām dabīgām izejvielām, augu taukus nepievienojot. “Mēs taču dzeram kafiju vai rumu, nevis tā esenci. Tāpat ar saldējumu,” saka uzņēmuma īpašniece Lelde Sotniece. “Diskusijā Zemkopības ministrijā uzsvēru, ka saldējumā visam jābūt dabīgam.”
Vai augu tauku pievienošana ir kas peļams? “Olīveļļa ir labi, kvalitatīvi augu tauki, bet parasti ražotāji pievieno lētus augu taukus, lai samazinātu izmaksas. Pēc Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas pārstāves teiktā, lēto piesātināto taukskābju maisījumi var izraisīt veselības problēmas,” skaidro Lelde Sotniece. “Lai tauki ar saldējumu labi turētos kopā, jāpievieno emulgatori. Bet, lai neveidotos ledus kristāliņi un saldējumu varētu glabāt pat gadu, jāpievieno stabilizatori. Mūsu saldējumu var glabāt tikai mēnesi, jo stabilizatorus nepievienojam. Ja glabā ilgāk, veidojas ledus kristāliņi. Lielie ražotāji pievieno arī skābuma regulētājus un citas vielas. ”
Pērk gaisu
Pircēji parasti nepievērš uzmanību tam, no kā saldējums ražots. Bieži vien tas gatavots no piena vai siera sūkalu pulvera. “Pulverim nav ne vainas — tas ir izkaltēts piens vai sūkalas, tomēr ir svarīgi, vai bijis labs piens, vai nav pievienoti konservanti,” norāda Lelde Sotniece. No veikalā pirkta piena nekad neiznāk tik labs saldējums kā no svaiga lauku piena. “Rozīne” to ved no Krapes.
Lielražotāji saldējumu fasē vafeļu glāzītēs un norāda mililitrus, ne svaru. Produkts ir kārtīgi saputots, un tajā ir daudz gaisa, tādēļ var gadīties, ka pircējs iegādājas tukšumu. “Rozīne” savu saldējumu pārdod pēc svara.
Latvijai jābūt saviem normatīviem
Zemkopības ministrijas pārstāvji diskusijā sacīja, ka Eiropas Savienībā nav noteikts, kādām prasībām jāatbilst produktam ar tirdzniecības nosaukumu “saldējums”, tādēļ katra dalībvalsts var izstrādāt nacionālos normatīvus. Latvijā Ministru kabineta noteikumi nosaka vien to, kādiem kritērijiem jāatbilst piena un krējuma saldējumam.
Vai diskusijai Zemkopības ministrijā būs kādi rezultāti? “Domāju, ka būs, esam par šo jautājumu sākuši runāt, pievērsuši sabiedrības un ierēdņu uzmanību, saņēmuši Zemkopības ministrijas atbalstu. Centīsimies panākt, lai būtu marķējums arī saldējuma izstrādājumam. Pircēji var izvēlēties, ko pirkt, tomēr informācijai par preci ir jābūt,” teic “Rozīnes” saimniece.
Arī ar gaļas ēdieniem
“Mums ir sadarbība ar vairākām Rīgas kafejnīcām un vienu restorānu, izpildām individuālos pasūtījumus, piemēram, pēc restorāna pasūtījuma gatavojām estragona saldējumu, “topā” ir ērkšķ-ogu saldējums, tam ir īpašs skābums,” stāsta Lelde Sotniece.
“Gatavojam saldējumu ar pētersīļiem un baziliku, kas pasniedzams kopā ar gaļas ēdieniem, tomātu sorbetu, ir saldējuma šķirnes, kas ēdamas kopā ar sieriem.”
Tirdzniecībai gadatirgos un izbraukumos “Rozīnē” top dažādu šķirņu aukstais saldais kārums — rozīņu, zemeņu, griljāžas, Karību ruma, medus, alus, ābolu, smilts-ērkšķu saldējums, rabarberu sorbets, bet noteikti jābūt arī klasiskajiem saldējumiem — šokolādes un plombīra, kas ir pieprasīti vienmēr. Augļi un ogas lielākoties izaug pašu dārzā.
“Rozīnes” saimniecei ar Zemkopības un Kultūras ministrijas pārstāvjiem bijusi arī cita diskusija — par mazo uzņēmēju atbalstu. Pie tā, ka valsts nomāc ar nodokļu slogu, jau pierasts, tādēļ pagaidām “Rozīnē” nevar atļauties algot darbiniekus, iztiek ar ģimenes spēkiem, lai gan varētu saražot vairāk. Diemžēl tirgu lobē valsts.

Staburags.lv ARHĪVS

Saldējums vai tā izstrādājums?

Kategorijas