Kāzas vīra dzimšanas dienā

2010. gada 17. jūlijs 00:01

Sunākstes pagasta “Dimantu” mājās rīt 70 gadu jubileju svinēs Zelma Sirmoviča.

Dod divus vārdus
“Dimantus” vecāki uzcēluši no pamatiem. Tolaik tehnikas nebija, baļķus no meža veda ar zirgu, viss roku darbs. Arī zemi apstrādāja ar zirgu, tēvs ara, ecēja un, uzkāris kaklā sētuvi, abām rokām sēja labību. Citi tā — ar abām rokām — nav pratuši.
Vecāku mājās Zelma pavadījusi visu savu dzīvi. Ar mīlestību viņa rāda vecāku kāzu un savu jaunības dienu fotogrāfijas.
“Vecāki man deva divus vārdus — Zelma un Ritma. Vēlāk izvēlējos Zelmu, tas ir arī manas krustmātes vārds, bet Ritmu pasē vairs neierakstīja,” stāsta jubilāre.
Ar vārda došanu divus gadus jaunākajai māsai gan bijis misēklis — tēvam mājās piekodināts reģistrēt vārdu “Anda”, taču pa ceļam viņš to aizmirsis. Izpildkomitejā mēģinājuši palīdzēt atcerēties un beidzot palikuši pie Irmas.
Paslēpjas “sirsniņmājā”
Mājā dzīvojis kāds īrnieks, dzelzceļnieks, bijis labs cilvēks. “Viņu izsūtīja ne par ko,” stāsta Zelmas kundze.
Vīri ar plintēm atbraukuši arī pēc mātes, bet viņa paslēpusies “sirsniņmājā”. Kareivji izstaigājuši visu māju, pārbaudījuši pat pagultes, prasījuši, kur māte, bet abas meitas teikušas, ka nezina. Tēvs toreiz strādājis kūdras purvos. Tā ģimene pasargāta no izvešanas.
Kolhoza gados māte kopa lopus, slauca govis un baroja teļus. “Viņa mūs ļoti žēloja, nelika agri celties, labāk pati izdarīja. Astoņpadsmit gados vēl nezināju, cikos lec saule. Māte kolhoza teļiem rīvēja burkānus, lai viņi labāk augtu un būtu spriganāki. Tēvs gan pēc dabas bija asāks, toties strādīgs.”
Kļūst par ciema priekšnieci
Abas māsas uz skolu gājušas pa dzelzceļa sliedēm, lai neapmaldītos. Preču vilciens braucot vienmēr svilpis, toreiz kursējis arī pasažieru bānītis, tiesa gan, ļoti lēni — līdz Viesītei bijis jābrauc pusotru stundu.
Zelma mācījās pamatskolā, bet pēc tam vakarskolā. Kādu vasaru strādājusi ugunsapsardzības tornī, lai gan bijis bail no augstuma. Reiz kāpusi lejā un ieraudzījusi saritinājušos odzi, tomēr viņa, par laimi, aizrāpojusi.
Gribējusi iestāties medicīnas skolā Rīgā, nokārtojusi vairākus eksāmenus, taču neizturējusi krievu valodas pārbaudījumu. Ja vēlreiz būtu astoņpadsmit, Zelma noteikti kaut kur mācītos un apgūtu profesiju.
Bet tajos laikos varēja dabūt labu darbu arī bez īpašas izglītības — ciema padomē viņa strādāja par sekretāri. Tā kā ciema padomes priekšsēdētāja ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, viņu iecēla šajā amatā, kurā nostrādāja trīs gadus. Pēc tam darbu pārtrauca, jo apprecējās un audzināja bērnus. Tolaik bērnu drīkstēja aprūpēt tikai vienu mēnesi, pēc tam atkal bija jāiet darbā. Strādājusi arī par operatori pastā un kolhozā par kasieri.
Kaut viņš būtu šoferis!
Ar savu nākamo vīru jubilāre iepazinās draudzenes vīra dzimšanas dienas ballītē — tur bija skaists, iznesīgs, stalts puisis Raimonds. “Jaunībā vēlējos, lai mans nākamais vīrs būtu šoferis, varētu aizvest uz mājām un visur citur, lai nav kājām tik tālu jāiet, un viņš tāds bija!” teic jubilāre.
Fotogrāfijās ir redzama arī kravas mašīna, kuru toreiz stūrēja Raimonds — ar to viņš Zelmu aizvedis mājās. Citā fotogrāfijā Zelma nobildēta uz motocikla — viņa gan ar to esot braukusi tikai pāris reižu, jo bijis bail.
Abi apprecējās tieši Raimonda dzimšanas dienā — 1969. gada 5. aprīlī. Kāzu jubilejas datums nav aizmirstams! “Tā man bija dzimšanas dienas dāvana,” teic Raimonda kungs.
Nu jau kopā 41 gadu. Kur rodams tik ilgas kopdzīves noslēpums? Atbildēt steidz meita Ginta: “Vecāki prata viens otram pieslīpēties, bet visa pamatā ir mīlestība! Viņi ir ļoti labi vecāki, ar brāli vienmēr zinām, ka grūtā brīdī palīdzēs, uz viņiem var paļauties. Ar māti vienmēr esam bijušas kā labas draudzenes, un arī mēs ar meitu tādas esam.”
“Sākumā baidījos, kā es, lauciniece, sadzīvošu ar pilsētnieku, bet pieslīpējāmies, un bija labi,” atzīst Zelma.
Uzdāvina slaukšanas aparātu
Aprīlī Zelmas ģimenē svinamas arī citas jubilejas — 9. aprīlī ir mazmeitas Ingunas dzimšanas diena, 16. aprīlī dzimšanas diena ir mazdēlam Kristapam, 25. aprīlī — meitas Gintas kāzu gadadiena, bet 29. aprīlī vārdadiena ir vīram Raimondam.
Kāda pašai ir bijusi neparastākā dzimšanas dienas dāvana? “Dēls Aigars man 65 gadu jubilejā uzdāvināja slaukšanas aparātu, lai nav jāslauc ar rokām,” teic Zelmas kundze.
Kūtī joprojām ir divas govis. Rīgas piena kombināts maz maksājis, tādēļ pienu pārdod lietuviešiem. “Leišiem garšo mūsu piens, bet mums — leišu piens, kas tomēr ir mūsu piens,” smej meita Ginta.
Kāda būs šīs jubilejas dāvana? Meita Ginta teic, ka pagaidām tas ir liels noslēpums, lai rīt, kad sabrauks radi un draugi, patiešām būtu priecīgs pārsteigums.

Staburags.lv ARHĪVS

Kāzas vīra dzimšanas dienā

Kategorijas