Dabas brīnumi mums līdzās

2010. gada 24. jūlijs 00:01

Nesen Aizkraukles pagastā notika savdabīgs pasākums, apvienojot zinātni, mūziku, dzeju un vizuālo mākslu — “Dabas koncertzāle”, kas bija veltīts šūnakmenim. Koncerts notika Aizkraukles pagastā, Daugavas ielejas dabas parkā, Imanta Baumaņa īpašumā “Cepļi”. Šis pasākums gan viņam, gan tā rīkotājiem devis ierosmi jaunām idejām.

Dabas koncertzāļu idejas autors ir grupas “Lādezers” solists Ingus Ulmanis. Tā esot radusies Ķemeru nacionālajā parkā, ejot pa koka laipām purvā. Ieklausoties apkārtnes skaņās, soļos, ienācis prātā attēlot dabā dzirdamās skaņas mūzikā un ar citiem līdzekļiem. Apvienojot zinātni, meditatīvo mūziku, gaismu, radies unikāls produkts, kuram līdzīga neesot. 2005. gadā par iedvesmas avotu kļuva putns — grieze, tad kukainis — lapkoku praulgrauzis, putns — čunčiņš, maksteņu sugu pārstāvji, ķērpis, šogad — šūnakmens.
Vien pāris glāzīšu
Pirms pasākumam izvēlēties piemērotāko vietu, tā organizatori iepazinuši četras, piecas ainaviski skaistas vietas Latvijā. Aizkraukles pagasta Daugavas ielejas dabas parks un Raunas Staburags bijušas vispiemērotākās — ainaviskās vides, klinšu atsegumu un ērtās piekļūšanas dēļ. Baumaņa kungs stāsta, ka bijis nobažījies par to, kāda būs šī vieta, kad tai pāri pāries ap trim tūkstošiem cilvēku. Bet rezultāts pārsteidza. Otrā rītā atrasts vien pāris nomestu plastmasas glāzīšu. Skatītāju vidū bija daudz jauniešu, bet atšķirībā no rokkoncerta, kurā klausītāji emocijas izpauž plosoties, te valdīja cita noskaņa.
Ministrija palīdzēšot
Pasākumu apmeklēja arī kultūras ministrs Ints Dālderis, kurš atzinīgi vērtējis skaņas kvalitāti. Vēlāk viņš kopā ar ministrijas valsts sekretāru Gunti Puķīti un Ingu Ulmani Baumaņa kunga mājā neformālā vidē pārrunāja nākotnes ieceres saistībā ar šo projektu un Daugavas ielejas dabas parku. Dabas koncertzāļu ideju esot padomā paplašināt, ietverot tajā visas ap Baltijas jūru esošās valstis. Kā vienojošais motīvs būtu kāda dzīvā radība, kura mīt visu valstu piekrastes joslā. Darbojoties tikai Latvijā, koncertus atkārtojot, nemeklējot jaunas idejas, tas kļūs par rutīnu. Ideju jāturpina pilnveidot, paplašināt, iepazīstot citas tautas, to mūziku, dzeju, māksliniekus.
Izmantojot izdevību, Baumaņa kungs jautājis arī par iespēju piešķirt naudu Daugavas ielejas dabas parka labiekārtošanai, jo līdz šim tā īpašais statuss neko vairāk kā ierobežojumus nav devis. Ministrs ieteicis piedalīties projektā “Natura 2000”, lai iegūtu papildu līdzekļus gan taku, gan skatu laukumu ierīkošanai. Savukārt stendiem, norādes zīmēm naudu varētu piešķirt arī no ministrijas budžeta.
“Cepļu” saimnieks teic, ka, nākotnē te rīkojot citus līdzīgus pasākumus, daļai apmeklētāju jau būs priekšstats par to, ko no tā var gaidīt, vide nebūs sveša. Labās akustikas dēļ bijušo karjeru plānots paplašināt, izveidot skatu laukumus. Karjeram ir amfiteātrim līdzīga forma, un esot doma to paplašināt, atrakt klinti, attīrot to no gadiem bērtās zemes, un izveidot īpaši pievilcīgu vietu brīvdabas koncertu rīkošanai.
Derētu seno ēku
atjaunošanai
Kopā ar Ašķeres biedrību izstrādā projektu tūristu takai 8 kilometru garumā maršrutā Aiz-
kraukles pagasts — Skrīveri. Daugavas ielejas atbalsta biedrība, kuras dalībnieks ir Baumaņa kungs, iesniegusi Lauku atbalsta dienestam projektu specializēta zāles teleskopiskā pļāvēja iegādei krasta nogāžu appļaušanai.
Nākotnes iecere ir atjaunot kaļķa cepli, kas te darbojies ilgus gadus un, sākoties Pļaviņu HES būvniecībai, uzspridzināts. Pirms gadiem esot pat bijusi vēlme atjaunot tā sākotnējo izskatu, atkal dedzināt kaļķi, ar ko nodrošināt vietējos un ārzemju restauratorus, jo seno ēku atjaunošanai nepieciešams tieši šāds materiāls, nevis veikalā nopērkamais. Iecere neizdevās. Viens no iemesliem — šī vieta ir bagāta ar fosilajām nogulām, un to iznīcināšana ir nepieļaujama.
Rādītu, kā
ieguva kaļķi
Kaļķa ceplim tā “zieda laikos” bijusi liela produktivitāte — līdz pat 12 tonnu diennaktī. Iegūtais kaļķis noderējis gan vietējiem celtniekiem, gan eksportēts uz Zviedriju. Vērtīgais iezis te ir vien 10 metru biezā slānī. Par rūpniecisku ražošanu, protams, nevar būt ne runas, bet, ja būtu finansējums, te varētu izveidot darbnīcu, kurā rādītu, kā notika kaļķa iegūšana. Mūsdienās pietiktu ar mazu krāsniņu, bet tolaik, lai sasniegtu plus 1050 grādu temperatūru, domnu kurināja no četrām zem tās izbūvētām kurtuvēm. Vēlāk malku nomainīja ar brūnoglēm un akmeņoglēm. Dolomītam degot, tas sadalās magnija un kalcija dioksīdā. Magniju izmantoja čuguna bagātināšanai. Kalcija kaļķi dzesēja ar ūdeni, un šajā procesā izdalījās ūdeņradis, tāpēc gadījies, ka tuvumā esošais malkas šķūnis neuzmanīgas deģa rīcības dēļ pāris reižu aizdedzies.
Ūdenim 50 gadu cikls
Ceplis slējies 12 metru augstumā, bijis ap pieciem metriem diametrā. Līdz mūsdienām saglabājušās dažas vagonetes, kurās krāva noskaldītos iežu gabalus un piestūma krāsns mutei. Metru biezā krāsns odere bija izklāta ar ugunsdrošajiem ķieģeļiem, un, lai tā karstumā neizplestos, kopā to saturēja metāla bandāžas. Gatavo produkciju krāva baržās un pludināja pa Daugavu tālāk uz Ķegumu, Rīgu. Vagonešu sliedes, vērtīgie ķieģeļi ar laiku izvazāti, pievākti privātmāju celtniecībai, bet no tā, kas palicis, izmantojot attēlus, aculiecinieku stāstus, bijušā malkas šķūņa vietā ir ideja būvēt jaunu un tajā iekārtot pastāvīgu ekspozīciju.
Šajā vietā iztek arī vairāki strauti, kuru ūdeni izmantoja kaļķa dzesēšanai, un, kā stāsta saimnieks, pazīstami cilvēki teikuši, ka šis ūdens veicis pilnu ciklu no iz-tvaikošanas līdz nonākšanai atpakaļ zemes dzīlēs 50 gadu laikā. Krastu sakopšanas laikā uzieta aka ar koka grodiem. Arī šajā vietā iztek avots, kurš savulaik piepildījis aku. Šīs pazemes upes iztek no Vecpiebalgas pazemes ezeriem. Pēc speciālistu atzinuma, šis ir arī viens no garšīgākajiem slāpju veldzētājiem.
Imants Baumanis, stāstot un rādot avotus, karjeru, cepļa paliekas, teic, ka būtu negodīgi, ja par to eksistenci zinātu un priecātos tikai viņš viens. Tāpēc, lai arī tas ir viņa privātīpašums, katrs interesents ir laipni gaidīts.

Staburags.lv ARHĪVS

Dabas brīnumi mums līdzās

Kategorijas