No Baltinavas uz Skrīveriem

2010. gada 24. jūlijs 17:46

Baltinavas pagasts ir tālu Latgalē, kur satiekas Latvijas un Krievijas robeža. Tur pirms septiņdesmit gadiem jūlija — liepu mēneša — beigās dzimusi Aurēlija Sovāne. Nu jau vairāk kā sešdesmit gadu Aurēlijas kundze ir skrīveriete.

Aurēlijas kundze dzīvo Dīvajas ielā, baltā mājiņā, ko ieskauj dārzs. Pie vārtiņiem zvana poga un uzraksts “Nikns suns”. Piezvanu, vispirms mani sagaida Draudziņš, pavēcina asti, bet pēc tam pretī skrien melns “kamoliņš” — Ringla. Tad nāk arī pati saimniece un smejas: “Suņi jau ir, bet nav neviena, kas sargā māju!”.
Izvēlas Vecbebrus
“Piedzimu Baltinavā, bet tēvu — viņš bija cukurbiešu pieņemšanas punkta vadītājs — bieži norīkoja no vienas vietas uz citu. Līdz ar to nācās pārcelties visai ģimenei,” stāsta jubilāre. Skolas gaitas Aurēlija sāka Līvānos, turpināja Daugavpils rajona Špoģos, tad Lazdiņu ģimene pārcēlās uz dzīvi Koknesē un vēlāk Skrīveros. Pēc skolas absolvēšanas Aurēlija vēlējās turpināt mācības mākslas vidusskolā. “Liecībā bija pāris trijnieku, tādēļ nobijos un nemaz nemēģināju iestāties mākslas skolā. Izvēlējos Vecbebru tehnikumu, lai kļūtu par agronomi — dārzkopi,” stāsta skrīveriete. Tolaik pēc tehnikuma beigšanas vairāki gadi bija jānostrādā atbilstoši valsts sadalei, tādēļ jauno dārzkopības speciālisti nosūtīja uz Tukuma rajonu.
“Arita, tā ir tava tante!”
Darbs Tukumā izrādījās liktenīgs. “Tukumā strādāju par dārznieci. Man palīgā izzāģēt ābeļu sausos zarus atsūtīja jaunu puisi Antonu. Tā mēs iepazināmies,” atminas jubilāre. Tiklīdz Aurēlija no Tukuma devās uz Skrīveriem, Antons savai iecerētajai sekoja, un drīz Skrīveros abi svinēja kāzas. Šogad aprīlī pāris nosvinēja zelta kāzas.
Sovānu ģimenē izauguši pieci bērni — Everita, Guntars, Vitauts, Uģis un Arita. “Kad četri bērni jau bija, nospriedām, ka piekto ar’ vajag,” smej jubilāre. “Vecākās meitas Everitas meita ir pusgadu vecāka par māsu Aritu. Bērnudārzā abas meitenes bija vienā grupā, un tad audzinātājas jokoja — Arita, tā ir tava tante!” Kaut arī liela gadu starpība, Sovānu bērni vienmēr dzīvojuši draudzīgi.
“Tagad Latvijā demogrāfiskā situācija ir bēdīga, manuprāt, cilvēki vienkārši nevēlas uzkraut sev atbildības nastu,” domā Aurēlijas kundze.
Sarunu pārtrauc pasta mašīnas rūkoņa. Pie vārtiņiem pienāk pastniece un iemet kastītē laikrakstu. “Kādreiz abonēju vairākas avīzes, taču tagad esam izvēlējušies tikai “Staburagu”, ” nosaka Aurēlijas kundze. “Jāzina, kas mūsu apkaimē notiek.”
Pasta sūtījumus ved ar traktoru
Aurēlijas kundze strādājusi dārzniecībā, bijusi laborante Skrīveru zemkopības zinātniskajā institūtā. “Par laboranti nostrādāju vairāk kā piecpadsmit gadu, taču pēkšņi sākās alerģija, un darbu nācās pamest,” stāsta Aurēlijas kundze. “Dažus gadus padzīvoju mājās, līdz mani “ievilka” pastā. Ziemā šajā darbā palīdzēja vīrs. Antons beidza savu darbu, un tad mēs braucām ar traktoru. Vēlāk vīrs nopelnīja mašīnu. Vienugad viņš bija labākais kombainieris, un viņam ārpus kārtas piešķīra mašīnu — sarkanas krāsas mos-kviču.”
Uzdāvina Amoriņu
Amoriņš — dāvana, kas jubilārei no visām ir mīļākā. “Ilgu laiku ļoti gribēju pekinieti, un kādā jubilejā man viņu uzdāvināja,” teic skrīveriete. “Meita atnesa azotē maziņu kucēniņu, nosaucām par Amoriņu. Suņi man ir ļoti mīļi, viņu bijis daudz. Tagad mājās ir divi suņi — Ringla un Draudziņš, kurš ir pieklīdis.”
Viens suņuks — Tīnīte — pie Aurēlijas nonāca neparastā veidā. Kāda sieviete smagi saslima, un viņas dzīvnieciņu gribēja iemidzināt. Suni aizveda pie veterinārār-stes, bet viņa saka: “Kā es viņu varu iemidzināt, ja viņš man priekšā danco uz divām kājām un skatās acīs?” Tīnītei paveicās — viņa atrada patvērumu pie Aurēlijas.
“Tuoli dzeivoj muna meilo...”
Jubilāres vaļasprieks ir dziedāšana. Patlaban viņa dzied korī “Baltābele” un pirms vairākiem gadiem dibinātajā ansamblī. Dziedot korī, izbraukāta gan Latvija, gan pabūts arī ārpus tās. “Bērniem šūpuļdziesmas gan nedziedāju, nebija laika. Mani bērni izauga bez tām,” noteic Aurēlijas kundze. “Kad šajā saulē vēl bija mani vecāki un svētku reizēs mēs, visi četri bērni, pie viņiem ciemojāmies, iznāca īsts ansamblis. Dziedājām visi. Mīļākās mums bija latgaliešu dziesmas. Tēvam ļoti patika dziesma “Tuoli dzeivoj muna meilo.”. ”

Staburags.lv ARHĪVS

No Baltinavas uz Skrīveriem

Kategorijas