Latvijas bitenieki spieto Koknesē

2010. gada 29. jūlijs 00:01

Koknesē notika ikgadējais Latvijas biškopju saiets, kurā amata brāļi un māsas kā bites stropā pulcējās vienuviet, lai dalītos pieredzē, risinātu aktuālākās problēmas un kopā ar ģimeni atpūstos dabā.

Šogad biškopji par savu tikšanās vietu izvēlējās Jāņa Dzeņa saimniecību “Kalnavoti” Kokneses novadā. No aptuveni 1600 biedrības biedriem šurp atbrauca aptuveni puse. Lai arī diena bija īpaši svelmaina un pārspēti tika iepriekšējie karstuma rekordi, biteniekus tas neatturēja piedalīties visās aktivitātēs, iegādāties rīkus un jaunas bišu mājas vai to detaļas, iesaistīties konkursos un diskusijās. Garas rindas veidojās pie telts, kurā bez maksas deva preparātu bišu slimības varrozes ierobežošanai, un pie pusdienu galda, kad pasniedza uz atklātas uguns vārītu azaidu.
Arī pūpolu medus
Pēcpusdienā saldajā ēdienā — medus degustācija. Biškopības biedrības pārstāve pētniece instruktore Ineta Eglīte pirms tam pastāstīja, ka bitenieki vērtēšanai šogad iesnieguši necerēti daudz paraugu — 75. Pērn bijis ap sešdesmit. Medus vests no visām Latvijas malām, tāpēc tā garšas īpatnības ir visdažādākās. Pārsvarā gan šīgada pavasara gaišais medus, bet dažiem arī no pērnā gada, piemēram, viršu, kas nav pretrunā ar konkursa noteikumiem, jo šobrīd, kad ir viršu ziedēšanas laiks, medu iegūt pāragri. Vērtēšanai pieteicās kupls pulks garšotāju — 361! Par to, cik objektīvs ir šāds vērtējums, Eglītes kundze teic: reizēs, kad paraugu ir mazāk, vērtētāji ir vairāk vienisprātis par kādu konkrēti, bet tik lielā skaitā paraugu pirmajai vietai no desmitās ir vien dažu balsu starpība. Šogad bija daži interesanti piedāvājumi — nogaršot, piemēram, pūpolu medu, bet kļavas pavasarī noziedēja, bites nesagaidījušas.
Otro reizi labākais
Lai arī vērtētāji bija paši biškopji, tik daudz šķirņu neilgā laikā objektīvi izvērtēt nav reāli, to drīzāk var nosaukt par šovu nekā nopietnu degustāciju. Profesionāli degustatori vienā dienā vairāk par desmit paraugiem neizgaršojot, citādi garšas sajūk. Visiem iesniegtajiem paraugiem pēc garšas īpatnību vērtēšanas veic arī fizikāli ķīmiskās analīzes, nosakot medus izcelsmes augus.
Šoreiz necerēti par veiksmīgāko un dažiem biškopjiem par sarūgtinājumu otro gadu pēc kārtas par vislabāko atzina kurzemnieka Jāņa Vainovska viršu ziedu medu. Visticamāk tāpēc, ka tas milzīgajā piedāvājuma klāstā krasi atšķīrās no pārējiem ar savu garšas buķeti, krāsu, struktūru. Otrajā vietā arī salīdzinoši atšķirīgo garšas nianšu dēļ vērtētājiem interesantāks likās meža ziedu medus no tukumnieka Olafa Baltgalvja dravas. Trešais labākais vērtējums — Kuldīgas novada biškopes Ilzītes Priedoliņas dažādu ziedu medum.
Uzvar sirsnīga bite
Šogad pirmo reizi notika konkurss par veiksmīgāko biškopības produktu etiķeti. Tam pieteicās 56 dalībnieki. Pretendentu darbus vērtēja speciālists no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un profesionāla dizainere. PVD pārstāvis Māris Zāģeris noteica etiķetes atbilstību marķēšanas noteikumiem, savukārt dizainere Rita Kalniņa vērtēja izskatu. Viņa stāsta, ka svarīgākā vērtējot bijusi oriģinalitāte un kvalitatīvs izpildījums. Galvenie trūkumi dažos iesniegtajos darbos — zemas kvalitātes fotogrāfijas, lejupielādētas no interneta, izmantoti multiplikācijas filmu tēli, kas savukārt ir autortiesību pārkāpums. Etiķetei jābūt lakoniskai, pircēju nemaldinošai. Lielākā daļa iesniegto etiķešu atbilda likumu prasībām, bet neizcēlās ar oriģinalitāti. Pirmās vietas ieguvējs — zemnieku saimniecības “Baļļas” īpašnieks no Kuldīgas novada Turlavas pagasta Raivis Sadauskis, uz kura medus etiķetes ar mākslinieces roku zīmēta sirsnīga bitīte. Otrajā vietā — baldonietis Elmārs Vidersons, trešajā — Amatas novada zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” īpašnieka Jāņa Sietiņsona burciņas noformējums gan etiķetei, gan kārbiņai.
Vadzis elles griestos
Kāds sirms vīrs ar garu bārdu, ģērbies baltā kreklā, salmu cepuri galvā piesaistīja manu uzmanību ar savu mieru pārējo skrienošo un runīgo bitenieku vidū — Leons Nautrēns no Krustpils novada. Viņš sevi par bitenieku sauc no dzimšanas. Viņam jau pāri astoņdesmit, vēl bērns būdams, viņš sācis iet vecāsmātes pēdās, kura bijusi prasmīga biteniece. Bijuši seši brāļi, viens kritis karā, bet pārējie, no kuriem vecākajam jau 88, visi kā viens ir bišu gani. Šobrīd viņam pieder 20 stropu, un viņa gadiem tas esot tīri laikā. Ar bitēm aizrāvis arī mazdēlu, kurš ik vakaru sakot — vecotēv, iesim bites paklausīties! No dzēlieniem ar` neesot bail. Nautrēna kungs desmit dzēlienu vienā reizē pat nejūtot. Ja ap piecdesmit, tad sūrst. Tagad, kad miesās vairāk izkaltis, sāpes jūtot stiprāk.
Sirmais kungs stāsta, ka senāk iegūtais medus daudzums bijis stipri mazāks, jo čaklie zemes apsaimniekotāji izpļāvuši grāvmalas, neatstājot zemi papuvē, visu aparuši, un ziedošu pļavu bijis maz. Kādu gadu jūnija beigās bites vajadzējis piebarot. Mūsdienās lielākā problēma ir likumu nepilnības saistībā ar lauku apstrādi. Pats to esot izjutis uz savas ādas, kad sešos vakarā kaimiņš savu rapša lauku nomiglojis un trešdaļa bišu zaudētas. Inde nokļūst atvērušos ziedos, bites, savācot to nektāru, saindējas. Ja bitei pietiekami spēka, viņa stropā nemirst — ar atnesto putekšņu daudzumu ielido stropā un tūlīt izlido laukā nomirt. “Saremontējis” ūsas, jautrais kungs norunāja pašsacerētu dzejoli par bitenieku, kurš medu bitēm laupa un kuram elles griestos rezervēts ir vadzis.
Precīzi līdz
milimetram
Lielu interesi amatnieku tirdziņa apmeklētājos izraisa Gata Pladara no Jaunmārupes darinājumi — ziedputekšņu kalte, uztvērēji, tīrītājs. Ar biškopību viņš nodarbojas jau astoņus gadus un, pēc dabas slinks būdams, izdomā, kā atvieglot darbu, Šo to nopētījis no vecajiem rīkiem, citus pats no jauna izdomājis. Rādot putekšņu uztvērēju, kuru piestiprina pirms skrejas, Gatis stāsta, ka caurumiem tajā jābūt precīzi 5,2 milimetrus lieliem, ja lielāki — bite izlīdīs cauri ar visu puteksni, ja par mazu — iestrēgs.
Pļavā pie automašīnu stāvvietas teltis bija uzslējuši tālu ceļu mērojušie bitenieki no Liepājas — Imants Ozols un Māris Romanovs ar ģimenēm. Viņi stāsta, ka ik gadu piedalās arī Lietuvas bitenieku saietā, kurš notiek augusta otrajās brīvdienās. Salīdzinot turienes tradīcijas ar mūsu, esot jāatzīst, ka kaimiņiem tās ir daudz dziļākas. Katrai bitenieku ģimenei ir savs karogs, ar kuru tā svētkos ierodas baznīcā. Notiek arī sacensības par ātrāko dūmošanas prauliņa aizdedzināšanu, veiklāko bišu spieta ķeršanu. Lietuvā esot salīdzinoši attīstītākaas tehnoloģijas un rūpnieciskā medus pārstrāde. Ja medus ieguve ir peļņas avots, tas ir bizness, un Koknesē notikušais etiķešu konkurss bija viens no šo biznesu sekmējošiem. Vien esot žēl, ka Latvijā viens otrs biškopis sevi pārāk zemu vērtējot, pārdodot medu par pārāk zemu cenu.

Staburags.lv ARHĪVS

Latvijas bitenieki spieto Koknesē

Kategorijas