Rīta kafija uz čiekuriem

2010. gada 29. jūlijs 00:01

Koknesieti Inesi Skrindu un viņas dzīvesdraugu Andri Šķerbergu jau vairākus gadus vieno kopīgs vaļasprieks — došanās izbraukumos ar motociklu. Vienalga — lietus, vējš vai svelmaina saule, ja kurp nolemts doties, tad laika apstākļi koknesiešiem nav šķērslis.

Ineses kundzes ikdiena paiet Kokneses pasta nodaļā, bet viņas draugs remontē smagās automašīnas. Jau no bērnības viņš saistīts ar tehniskām lietām. Puspajokam, pusnopietni pirms pāris gadiem abi sāka kopīgus izbraukumus ar motociklu, un tā viņi joprojām aizvada savas brīvdienas.
300 kilogramu smags
— Doties kopīgos izbraukumos mani ieinteresēja Andris. Nedomāju, ka tas man varētu tik ļoti iepatikties. Pirmo motociklu izgatavoja Andris, bet, kad sākās problēmas ar tehnisko apskati, bija divas iespējas — paturēt piemiņai vai smagu sirdi no tā šķirties un pārdot. Nolēmām pārdot, jo ik dienu noraudzīties, kā savulaik tik iemīļotais braucamais stāv dīkā, būtu pārāk grūti. Taču vēlāk iegādājāmies jaunu — ap 300 kilogramu smago “Yamaha” motociklu, — stāsta Ineses kundze.
Visvairāk abiem atmiņā palicis pirmais brauciens. Kā jau iesācējiem, līdzi nebija paņemtas visas vajadzīgās lietas. Kad no rīta ļoti gribējies kafiju, tā tapusi visai neierastā veidā — Andris tukšai skārdenei nogrieza augšu un ielēja tajā minerālūdeni, bet Inese tikmēr salasīja čiekurus, kas bija ļoti labi iekuram. Abi gan atzina, ka mājās šādu virumu noteikti būtu izlējuši, jo minerālūdens dēļ dzeramais bija mazliet sāļš, bet tas netraucēja baudīt ierasto rīta kafiju.
Drošība pirmajā vietā
Parasti pirms katra brauciena pāris rūpīgi pārbauda motociklu. Andra kungs darbojas ar tehniskām lietām, bet Inese pienes lupatiņu, eļļu vai citu apkopei noderīgo. Viņi apgalvo, ka, braucot ar motociklu, pirmajā vietā ir drošība, tāpēc ceļo īpašā rokeru ekipējumā — ādas biksēs, jakās, cimdos, ķiverēs, zābakos. Tie maksā diezgan dārgi, bet visu varot sapirkt palēnām.
Motociklistiem jāpiemērojas dažādiem laika apstākļiem — jābrauc gan saulē un vējā, gan lietū. Inese Skrinda teic: kad līst, šķiet, lietus drēbes nemērcē, bet “iet” pa priekšu.
Skaisti arī tepat
— Mēs nevarētu doties, piemēram, slēpot uz Alpu kalniem vai kur citur, jo tas ir populāri. Tad taču nav nekāda prieka! Protams, skaisti, ja var atļauties aizbraukt uz ārzemēm, bet patiesībā tepat Latvijā ir tik daudz skaistu vietu — brauc, skaties un brīnies! Visspilgtāk atmiņā mums palicis brauciens uz Jūrkalni. Pilnīgi nejauši atradām vietu, kur nebiju bijusi daudzus gadus. Laikam ritot, tā mainījusies līdz nepazīšanai, izveidota līdzīga parkam.
Parādē vieni starp tūkstošiem
— Vienu gadu bijām motociklistu parādes braucienā Jūrmalā. Tas bija vienreizīgi, kolosālas emocijas! Mēs, divi, tūkstošiem citu spēkratu vadītāju vidū. Cilvēki stāv uz tiltiem, ielas malās, māj, fotografē, uzsauc. Fantastiski! Vērojot televīzijā, šī vienotība noteikti nav izjūtama. Būt konkrētajā vietā un izjust tā brīža emocijas ir pavisam citādi. Diemžēl aizņemtības dēļ šogad uz parādi netikām, bet nākamgad gan noteikti brauksim, — noteic Inese.
Ar mantām kā
misteram Bīnam
Tā kā motocikls nav mašīna, kurā var “salādēt” teju visu iedzīvi, dodoties braucienā, Inese un An-dris rūpīgi pārdomā, ko ņemt līdzi un ko ne: “Mums ir gluži kā misteram Bīnam, kurš, līdzi ņemot bikses, saprot, ka neko lieku nepaņemsi, un, tā kā vairāk vajag šortus, staras jānogriež. Parasti līdzi ņemam guļammaisus, maiņas apģērbu, siltās zeķes, telti. Ar ēdamo neiespringstam, kafejnīcās neejam, bet visu sagatavojam laikus.”
Īstā dzīves
burvība
— Lielās kompānijās nebraucam. Reizēm izbraucienos dodamies četratā vai sešatā, bet visinteresantāk ir braukt divatā. Mums kopābūšanai nemaz nav tik daudz laika. Bieži vien Andris no darba mājās ir tikai ap deviņiem, desmitiem vakarā, tāpēc kopīgi izbraukumi ir ļoti noderīgi. Steidzīgajā ikdienā nepaspējam ieraudzīt un izjust pavisam vienkāršas lietas mums apkārt, kur nu vēl tās novērtēt. Šādi pavadot laiku, labi iederas nakšņošana teltī. Tā ir īstā dzīves burvība — aizmiedz teju zem klajas debess, klausies koku lapu šalkoņā, pamostoties ieraugi rīta rasu. Nereti iedomājamies, ka vēl taču varētu turpināt ceļot, bet saprotam, ka nevar gan — gaida darbs un citas svarīgas lietas. Mūsu kārtējais izbraukums plānots augustā, bet vēl īsti nezinām, kurp doties. Taču, ja arī nebūs konkrēta mērķa, brauksim, tā teikt, “uz dullo”, — teic koknesieši.

Staburags.lv ARHĪVS

Rīta kafija uz čiekuriem

Kategorijas