“Grāvīšos” ir jautri

2010. gada 31. jūlijs 00:01

Koknesiete Sintija Sprindža ir viena no sievietēm, kura, neņemot vērā lielo kredītu, kas par māju vēl divdesmit gadu jāmaksā, audzina trīs delverus un vienu princesīti, cerot uz mazajām laimītēm, jo lielās tik un tā neatnāk.
Jubilāri sastopu mājās, no Kokneses atgriežamies ar iepirkumiem. Atslēdzot durvis, pretī izskrien bariņš bērnu un suņuks. Izdalījusi katram pa saldējumam, Sintija uz brīdi apsēžas atvilkt elpu.

Lai izdzīvotu, jāstrādā
“Grāvīšu” mājās dzīvojot jau ceturto vasaru. — Dzīvokli un privātmāju salīdzināt nevar — te dari, ko gribi, — teic Sintija. Bijusī darbavieta savulaik palīdzējusi ar pirmo iemaksu mājas iegādei.
Patīk brīvība, kuru var izjust, tikai savā mājā dzīvojot. Vienīgais labums bijis, ka Koknesē pie paša bērnudārza dzīvojuši, tagad līdz tam paprāvs gabals mērojams. Māja ir tuvu jaunbūvējamam apvedceļam, un bažas rada bērnu drošība. Cerams, ka izbūvēs arī trotuārus un ceļš līdz bērnudārzam būs drošs.
Tik jaunai ar četriem bērniem nav grūti? Agrāk vairāk par diviem nevarējusi iedomāties. Vecākajam Matīsam Kristapam — jau seši. Vārdus zēnam devuši tēvs un vecāmāte. Pārējie — Dāvis, Raitis un Viktorija. Galvenais, kas dotu stabilitāti, — darbs. Pirms došanās dzemdību atvaļinājumā strādājusi par pārdevēju veikalā “Maxima”, atvaļinājums līdz novembra beigām, bet jau septembrī plānojot atsākt darbu. Vien garas stundas, un sestdienas, svētdienas atņemt ģimenei negribētos. Šobrīd, kamēr bērni spēlējas savā nodabā, Sintija paspēj gan dārzu izravēt, gan drēbes izmazgāt. Lai arī līdzekļu mazāk, nav jēgas čīkstēt, vai tad tas palīdzēs? Arī Matīss palīdzot māmiņai pieskatīt brāļus un māsu, gan pēc ūdens aiziet, gan dārzā sīpolus sašķin. Ģimenē ir arī mājdzīvnieki — suns, kaķis un kaut kur noslēpušās divas šinšillas.
Par mata tiesu
Arī Sintija augusi četru bērnu ģimenē. Tēvs ātri aizgājis no dzīves, un visas rūpes par ģimeni bija jāuzņemas mātei. Nedēļas nogalēs viens otrs no ģimenes iegriežas “Grāvīšos”. Vecākajai māsai šogad apaļa dzimšanas diena — viņa par Sintiju desmit gadu vecāka, un vīram Modrim, jubilāres vīram, šogad tikpat. Sintijai vienīgajai tik daudz atvašu.
Skolas laiks esot pagājis tā, ka to nelabprāt atceras. Pēc 9. klases teikusi mātei, ka iešot klosterī. Klasesbiedri nebijuši draudzīgi, un licies, ka vienīgā mierīgā dzīve būtu kalpošana Dievam. Māte šādu nodomu neatbalstījusi. Pirms pieteicās pirmais bērns — dēls, Sintija vēlējusies meitiņu. Viktoriju nācās gaidīt, arī dzemdības bijušas smagas, uz brīdi pat pārstājusi pukstēt mazās sirsniņa. Prieks, ka tagad mazā ir dzīvespriecīga un aug acīmredzami. Kamēr sarunājamies, Viktorija ar saldējumu rokās stāv mums iepretī. Saldais gardums jau izkusis, un to iekārojis suns Arčijs.
Apkārt skrien, lec, kliedz un spiedz puikas. Sintija teic, ka vienīgais, kam viņa šobrīd velta savu dzīvi, ir bērni. Svarīgi viņus “nostādīt uz savām kājām”. Kamēr vēl mazi, protams, lielākoties nākas cīnīties ar blēņu radītajām sekām. Raitis laikam dienās būs elektriķis. Viens no pēdējiem nedarbiem bijis nogriezts ledusskapja vads. Pērienu gan neviens neesot jutis, vien stiprāku vārdu. Vecākais dēls varbūt izvēlēsies nodarboties ar sportu, jo no bērnudārza par sasniegumiem skriešanā un lēkšanā mājās nes medaļas. Rudenī uz bērnudārzu došoties visi četri.

Staburags.lv ARHĪVS

“Grāvīšos” ir jautri

Kategorijas