Ja vajag, arī uz galda uzkāps

2010. gada 31. jūlijs 00:01

Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas 12.a klases skolēniem audzinātāja Daina Vancāne — Viļuma ir vairāk kā tikai skolotāja. Kopā pavadīti astoņi gadi, un, tuvojoties viņas dzimšanas dienai, skolēni ar avīzes starpniecību vēlējās nodot sveicienus savai “astoņpadsmit gadu” jaunajai skolotājai ar 32 gadu darba pieredzi.

Katram pa latam
— Gribējām pastāstīt, cik ļoti mums paveicies ar klases audzinātāju, un sagādāt viņai jauku pārsteigumu, — redakcijā ienākot, teica divas 12. klases meitenes Simona Galvanovska un Anda Meikališa. Klasē esot 23 skolēni un vairāk kā puse — “labinieki”. Kā paši saka, cilvēki — personības. Ar jaunības maksimālismu, ambīcijām, vēlēšanos parādīt savu “es”. Skolotājai ar katru ir izdevies rast kontaktu. Kuru skolotāju labprāt ielūgtu uz savu 18 gadu svinību ballīti pirtī? Dainu, kā skolēni viņu sauc, noteikti! Pats par sevi saprotams, ka viņai jābūt! Pagājušajos Ziemassvētkos pārsteiguši ar īpašu dāvanu — kalendāru, kurā katrā no gada mēnešiem ievietojuši pa bildei no klases pasākumiem. Tāpēc arī viņa savus mīļos apdāvina, īpaši gada nogalē — katram pa jaunajam latam, arī vārdadienā katru atceras ar jaukām dāvanām.
Lai no lūpām nolasītu
— Skolotāja ir tik atraktīva, dzīvespriecīga, ka ikvienam paliks spil-gtā atmiņā, iespējams, uz mūžu, — saka Simona. Kad stundā, apspriežot jautājumu, vai pieaugušie var būt kā bērni, visi kā viens teikuši nē, viņa, lai pierādītu pretējo, uzkāpa uz galda. Vai vajadzīgs vēl kāds piemērs? Gatavojoties ierindas skatei, Vancānes —Viļumas kundze, rādot, kā pareizi solis liekams, aizrāvusies tik ļoti, ka kurpei papēdi nolauzusi.
Kad bija jāpieņem lēmums, vai piedalīties ZZ čempionātā, citi teica: kādēļ braukt, tāpat nevinnēsim, bet Daina teica — jābrauc! Un Cēsīs pusfinālā iegūta pirmā vieta. Čempionāta finālā bija iespēja iegūt ceļojumu ar prāmi uz Stokholmu. Balva paredzēja ceļojumu tikai vienai ģimenei. Viņa kā komandas kapteine piekāpusies pretiniekam, sakot — ja nevaram braukt visi, tad nevajag vispār! Piedaloties erudītu konkursā, viņa centās palīdzēt visiem spēkiem — arī tad, kad pārāk lielas aktivitātes dēļ aizdzīta zālē tālāk no komandas, teikusi priekšā pareizās atbildes, lai bērni no lūpām tās nolasītu.
Netaisi “tvertnē” kokteili!
— Iemācītas citas dzīves gudrības, ne tikai komatu likšana pareizās vietās, — teic Anda. — Arī tas, ka dzērienu markas nedrīkst jaukt, netaisot “tvertnē” kokteili, un grādiem jākāpj uz augšu. Tagad, satiekot viņu, smejot nosaka: jums visas “šanas” būs beigušās — atlikusi tikai mācīšanās. Jaunākajās klasēs, pirmo reizi uz teātra izrādēm braucot, skolotāja parādīja, kā zālē jāiet garām sēdošajiem cilvēkiem. Andai pat rokraksts izveidojies līdzīgs kā skolotājai. Galvenās personiskās īpašības, kuras iemantojusi šo gadu laikā, Andai ir uzņēmība, neatkāpšanās no mērķa, cilvēcība. Kad bija zināms, ka klasē būs jauni skolēni — bāreņi, vēl pirms viņu ierašanās kopīgi pārrunāja nākamo klasesbiedru dzīvesstāstus, kāpēc viņu dzīve iegrozījusies tieši tā. Un mēs citām acīm uzlūkojām jauniņos.
Tikai starp mums
— Viņa par mums stāvēs un kritīs, — stāsta Simona. — Jebkurā situācijā, arī tad, ja būsim pieļāvuši kļūdu, zinām — audzinātāja būs mūsu pusē. Tāpēc bieži vien to, kas noticis ar viņu bērniem, skolēnu vecāki uzzina tikai no skolotājas sapulcē. Pirms nozīmīgiem pasākumiem, eksāmeniem klasei notiek kopīga apspriešanās ar skolotāju pie tējas tases, un šad tad pēc stundām, kad kāds vēl satraukts mīņājas, neiet mājās, skaidrs — viņš vēlas parunāties, izkratīt sirdi audzinātājai. Un viņa neatsaka, vienmēr atrod laiku.
Lai mājinieki bez vakariņām nepaliktu, kotletes laikus sacepusi, lai tikai vairāk būtu ar savējiem. Tāpēc viņai uzticas, un daudz no bērnu teiktā tā arī paliks — tikai starp viņiem. Arī par starpnieci pārrunās ar vecākiem nācies būt, sakot skolēna mātei — jūsu meita (dēls) man teica, lai pasaku... Iespējams, viena otra bērna pirmās mīlestības prieks vai rūgtums arī glabājas skolotājas sirdī, tik tas tur arī paliks aiz desmit atslēgām. Ja kādam pa stingrākam vārdam pateikts, sarunas nobeigumā sirsnīgi piemetina — bet kā es jūs visus mīlu!
Skolēni klases audzinātājai vēlas veltīt kādu indiešu teicienu: “Pret visu esošo attiecieties ar labvēlību, lai katrs jūsu vārds būtu mierpilns, laipns un iejūtīgs, lai katra jūsu rīcība mazinātu slikto un vairotu labo.” Palieciet vienmēr tikpat saulaina, pozitīva, atraktīva un izpalīdzīga! Vienmēr būsiet mūsu vislabākā skolotāja!

Staburags.lv ARHĪVS

Ja vajag, arī uz galda uzkāps

Kategorijas