Staburags.lv ARHĪVS

Uzvar “Sēlijas sargi”

Evita Apiņa

2012. gada 13. novembris 11:01

735
Uzvar “Sēlijas sargi”

Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Cēsu pils parkā pulcējās jaunieši no visas Latvijas, lai piedalītos patriotiskās spēles “Jaunie Rīgas sargi: Latvijas hronikas” finālā. Divdesmit komandu konkurencē sacentās jaunieši no četriem reģioniem un Rīgas. Spēlē uzvarēja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas komanda, kura pārstāvēja Zemgali.

Patriotisko spēli “Jaunie Rīgas sargi: Latvijas hronikas” organizēja Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, lai jaunieši vairākās mācību darbnīcās un aktīvā piedzīvojumu misijā — trasē ar uzdevumiem — apgūtu un izdzīvotu 1919. gada Brīvības cīņas — Latvijas nosargāšanu no Bermonta karaspēka.
19. oktobrī Dobelē norisinājās spēle “Zemgales hronikas”, kur neretieši izcīnīja trešo vietu un iespēju piedalīties finālā. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas koman­du “Sēlijas sargi” pārstāvēja komandas kapteine Paula Kalniņa, Līga Mušperte, Paula Jevdokimova, Jānis Sarmis Bajinskis, Dins Ļah­tiņins, Mikus Saldovers un vēstures skolotāja Lija Saldovere. Komandas moto: “Gribam, varam, darām — aiziet!”.
Finālsacensības sākās ar divām mācību stundām — darbnīcām, kur katrs komandas dalībnieks apguva prasmes ierindas skatē, pirmās palīdzības sniegšanā, orientēšanās prasmē ar kompasu un karti, vēstures jautājumos par Brīvības cīņām, ekipējuma komplektēšanā un maskēšanās jeb slepeno signālu veidošanā. Iegūtās zināšanas jaunie-šiem pēc tam bija jāizmanto misijas skrējienā “Nosargā Latviju!”. Piemēram, kontrolpunktos bija jāsniedz pirmā palīdzība ievainotam karavīram, jāatbild uz  jautājumiem, saistītiem ar vēsturi, un jānomaskējas.
Skolotāja Lija Saldovere pēc finālsacensībām teica: “Spēle ir lieliska iespēja patriotismu izdzīvot katram sevī. Parādīt, cik daudz katrs zina, ko iemācījies un kā izprot vēsturiskos notikumus, kā to spēj sasaistīt ar mūsdienām. Veiksme šajā spēlē noteikti bija atkarīga no tā, ka neretiešu komanda bija saliedē­ta un ļoti labi sapratās. Mājupceļā pārrunājām spēli, un visi kā viens atzina, ka spēli tik interesantu un aizraujošu padarīja tas, ka uzdevumi bija sarežģīti.”
Skolotāja atminas arī kādu interesantu gadījumu — pildot spēles uzdevumus, trases vidū komandas sastapušas divas meitenes, kuras lūgušas palīdzēt saskaldīt malku: “Citas komandas paskrēja garām un nepalīdzēja, mūsu puiši apstājās un palīdzēja saskaldīt. Vēlāk izrādījās, ka tā bija spēles taktika — pārbaudīt, vai sadzīviskas lietas spēj novirzīt komandas dalībnieku domas, jo karā ir svarīga tikai viena misija, viss pārējais — mazsvarīgs. Iznāca tā, ka palīdzējām diversantiem.”
Pēc spēles neretieši Cēsīs piedalījās arī tradicionālajā lāpu gājienā.