Plāno paaugstināt purvu ūdenslīmeni

2010. gada 7. augusts 00:01

Aizkraukles purvs un Jūgu jeb Aklais purvs Daudzeses pagastā iekļauts augstā purva biotopu atjaunošanas projektā. Šobrīd notiek purvu “inventarizācija”, lai vēlāk šīm īpaši aizsargājamajām teritorijām izstrādātu dabas aizsardzības plānu.

Aizkraukles purva izvērtēšana jau pabeigta. Jūgu purvā darbojas Daugavpils universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta sugu un biotopu eksperts Uvis Suško. Viņš nosaka, kādas dabas vērtības radušas patvērumu šajās grūti sasniedzamajās teritorijās.
— Projektu “Dabisko purva biotopu atjaunošana” vada bioloģijas doktore Māra Pakalne no Latvijas Universitātes. Tas ir “LIFE” programmas projekts, ko finansē Eiropas Padome, — saka Uvis Suško. — Projekts aptver četras teritorijas — Melnā ezera purvu pie Olaines, Aizkraukles purvu, Jūgu jeb Aklo purvu Daudzeses apkaimē un Rožu purvu netālu no Piksteres ezera Sēlpils pusē.
Šie purvi pagājušā gadsimta gaitā dažādās pakāpēs ir sabojāti — izrakti grāvji, veikta nosusināšana. Visvairāk cietis ir Melnā ezera purvs pie Olaines, kur visapkārt norakta kūdra un palikusi tikai centrālā daļa ap ezeru, un daļa Aizkraukles purva, kur notiek kūdras izstrāde. Taču Aizkraukles purva vērtīgākā daļa, kur ir dabas liegums, ir mazāk skarta.
Šie purvi ir liela vērtība, jo glabā senas liecības par mūsu dabu, sākot no leduslaikmeta perioda. Purvs un mežs tā apkaimē nodrošina īpašu mikroklimatu, kurš piemērots daudzu retu un apdraudētu augu un dzīvnieku eksistencei. Ja pašķirstām Latvijas Sarkano grāmatu, puse tajā ierakstīto sugu aug purvā un tā apkaimē. Mīt arī putni — medņi, rubeņi un zivju ērglis. Viņiem nepieciešamas šādas netraucēti klusas vietas.
Projekts ilgs četrus gadus, un tam ir vairāki sadarbības partneri. Viens no tiem — Latvijas Dabas fonds, kas šīm teritorijām izstrādā dabas aizsardzības plānu. Vispirms jāprecizē šo teritoriju īstā vērtība. Jānoskaidro aizsargājamo biotopu izplatība. Tas jau paveikts Aiz-
kraukles purvā, un šobrīd noslēgumam tuvojas darbs Jūgu purvā.
Tur, kur tas nepieciešams, plānots veikt ūdenslīmeņa paaugstināšanu. Īpaši vietās, kur purvs nosusināts. Jūgu purvs praktiski nav ietekmēts. Tāpēc tā vērtība ir īpaši augsta. Tur aug arī ļoti daudzu aizsargājamo sugu augi, dzīvo zivju ērglis un citi aizsargājami putni.
Aizkraukles purvā vietām nosusināšanas dēļ cietis slapjais mežs, jo pagājušā gadsimta 70. gados izrakti ļoti dziļi novadgrāvji, kas būtiski pazemināja ūdenslīmeni. Aizkraukles purva nosusināšana sākta jau pagājušā gadsimta 20. gados. Taču tad raka tikai pusmetru dziļus grāvīšus. Vēlāk grāvju dziļums pieauga līdz trim metriem. Tomēr joprojām Aizkraukles purvs ir unikāls Latvijas mēroga dabas piemineklis, kura apkaimē aug platlapju mežs. Tur ir milzum daudz augu, kādu citur vairs nav — dažādu sugu lakstaugi un sūnas.
Projekta mērķis ir atjaunot dabīgo ūdens līmeni projekta vietās, tādējādi aizsargājot Eiropas un Latvijas nozīmes purva biotopus, augus un dzīvniekus.

Staburags.lv ARHĪVS

Plāno paaugstināt purvu ūdenslīmeni

Kategorijas