Liktenīgā tikšanās uz tilta

2010. gada 14. augusts 00:01

Vakar, 13. augustā, zelta kāzu jubileju svinēja aiviekstieši Ārija un Roberts Kļaviņi, savukārt Ārijas kundze nākamnedēļ sagaidīs savu 70. dzimšanas dienu.

Trīspadsmitais — laimīgs skaitlis
Ārija un Roberts Kļaviņi dzīvo Aiviekstes pagasta Krievciemā. Ārijas kundze te ir arī dzimusi, bet Roberta dzimtā puse ir Krustpilī. “Iepazināmies tepat Krievciemā. Toreiz notika jaunā tilta pār Vesetas upi atklāšana, kā jau tādās reizēs pieņemts, pasākums bija vērienīgs un svinīgs, pēc tam balle. Tagad tilta vairs nav, bet mēs vēl joprojām esam kopā,” saka Ārijas kundze.
Kāzas rīkojuši, nedomājot par trīspadsmito datumu. “Trīspadsmit mums ir bijis laimīgs skaitlis,” saka Ārija Kļaviņa. “Toreiz Krievciemā bija aktīva sabiedriskā dzīve, katru nedēļu vasarā bija zaļumballe, teātra izrādes. Mēs piedalījāmies visos pasākumos. Un iegadījās tā, ka tieši 13. augustā nebija balles, tā bija vienīgā brīvā sestdiena, tā to arī izmantojām un apprecējāmies.”
Sākumā dzīvojuši necilā miteklī. Pēc kāda laika savām rokām uzcēluši māju. “Visu darījām paši. Vīrs atnāca no darba un līdz tumsai, dažreiz pat līdz diviem trijiem naktī, strādāja pie mājas. Darbus nepārtraucām pat ziemā, un gada laikā māja bija uzcelta,” stāsta Ārijas kundze.
Gan goda raksti, gan medaļas
Ģimenē izaudzināti trīs bērni. Kamēr mazie auguši, Ārijas kundze strādājusi mājās — adījusi un tamborējusi. “Toreiz jau varēja arī mājās strādāt. Sākumā adīju svīterus, pēc tam tamborēju zīdaiņu cepurītes un jaciņas, nodevu tās “Daiļradē” Jēkabpilī. Daudz noadīts, nez vai vienā istabā viss satilptu,” saka Ārija kundze.
Savukārt Roberts Kļaviņš visu dzīvi strādājis sovhozā. Vasarā ar kombainu, ziemā — galdniecībā. Roberta kunga darbu ne reizi vien augstu novērtējusi sovhoza vadība. Saņēmis gan goda rakstus, gan medaļas un dažādas balvas. “Divreiz pat automašīnu par labu darbu piedāvāja. Pirmoreiz Zaporožecu, bet tad man vēl nebija autovadītāja apliecības, otrajā reizē Moskviču, taču tad jau man bija Žigulis,” saka Roberta kungs.
Deviņdesmitajos gados Kļaviņu ģimenei bijusi sava saimniecība. 20 hektāru zemes piederējis pašiem un 10 hektāru nomājuši. Turējuši pārsvarā jaunlopus. Tagad gan viss tiek audzēts tikai savām vajadzībām.
Kāzu gadadienā uzdāvina ekskursiju
Jubilejas Kļaviņu ģimenē netiek plaši svinētas, tikai tuvinieku un bērnu lokā. Svētku reizēs bērni sagādājuši arī pārsteigumus. “Lielāko un patīkamāko pārsteigumu bērni sarūpēja mūsu četrdesmitajā kāzu jubilejā,” stāsta Ārija Kļaviņa. “Iepriekš nebrīdinot, atbrauca meita un pateica: “Mamma, tēti, ģērbieties, un braucam!” Mēs, neko nenojaušot, saposāmies, un meita mūs aizveda ekskursijā pa Vidzemi. Tas bija aizkustinoši, galvenais, liels pārsteigums.”
Tomēr par lielāko dāvanu Ārija un Roberts Kļaviņi uzskata to, ka viņus atceras.
Galvenais ir sapratne
Nekādu īpašu ilgas kopdzīves recepti Ārija un Roberts Kļaviņi ieteikt nevar. “Vienkārši vajag vienam otru saprast, spēt atzīt arī savas kļūdas. Mazos strīdus nepārvērst lielos skandālos, kā to tagad bieži dara jaunie. Jāmāk arī piekāpties, nevajag iecirsties par savu taisnību, vienmēr visam var rast abiem pieņemamu risinājumu. Mums arī bijuši strīdi, bez tā nevar, bet vienmēr esam spējuši vienoties,” saka Ārija un Roberts Kļaviņi.

Staburags.lv ARHĪVS

Liktenīgā tikšanās uz tilta

Kategorijas