Krāsainos dzīparos atstātas atmiņas

2010. gada 24. augusts 00:01

Aizkraukles pagasta kultūras nama mazajā zālē vēl šo nedēļu apskatāmas aizkrauklietes Helēnas Liepiņas 20 krustdūrienos un slīpdūrienos izšūtu gleznu. Tajās var ieraudzīt šobrīd vairs dabā neesošas vietas, piemēram, Kokneses pili un tās apkārtni pirms appludināšanas, Pērses upes ūdenskritumu.

Brālis dod starta kapitālu
Izstādes atklāšana notika dienā, kad Aizkraukles pagastā pulcējās ļaudis, kuri ir vai reiz bijuši piederīgi šai pusei. Tie, kuri Helēnas kundzi pazina iepriekšējos gados kā veterinārārsti, bija patīkami pārsteigti, uzzinot, ka kopš aiziešanas pensijā viņa pievērsusies savdabīgai nodarbei — gleznu izšūšanai.
— Ja negrib dīkā pavadīt laiku, arī grāmatas apnīk lasīt, tad jādara kaut kas cits, — teic dzīvespriecīgā kundze. Aizgājusi pensijā, iepazinusies ar izšuvēju no Zalves pagasta. Abas kundzes satikušās izstādē muzejā “Kalna Ziedos”. Viņas vārdi — jūs taču arī varat pamēģināt! — iedrošināja.
Apciemojusi zalvieti mājās, apskatījusi darbnīcu, dzīparus, kurus viņa pati krāsojusi ar dabā sastopamajiem augiem.
Idejas saviem pirmajiem darbiem 90. gadu sākumā Liepiņas kundze smēlusies no agrāko gadu melnbaltajām fotogrāfijām. Aizkrauklē dzīvojot, kopā ar ģimeni bieži būts Kokneses pusē. Katrs uz audekla tapušajiem skatiem savulaik ir pašas acīm redzēts, atmiņā palicis. Tagad, pēc vairākiem gadu desmitiem, atceroties jaunības dienas, gleznas iznākušas krāsainas, spilgtas. Skolas laikā labi padevusies zīmēšana, un mazās melnbaltās bildes Helēnas kundze pārzīmējusi, ieskenējusi datorā, palielinājusi un izdrukājusi. Skatoties uz tām un piemeklējot attiecīgo toņu dzīparus, izšūtas gleznas. Starta kapitālu — 50 latu — devis brālis, un par šo naudu Rīgā iegādāti diegi, audekli un adatas.
Kļūdas ātri jālabo
Mazākās gleznas izšūtas mēneša laikā, bet lielās — sešos, septiņos mēnešos. Sākumā, šujot vakaros mākslīgajā apgaismojumā un no rīta apskatot padarīto, tas atšķīrās no paveiktā dienā, un, lai citi nepamanītu kļūdas, ņēmusi šķēres un ātri ārdījusi laukā. Lielajām gleznām izmantots maisaudums, ar kuru strādājot ātri gan nogurst rokas.
Pirmie darbi noderēja izšūšanas tehnikas, un dažu specifisku efektu meklējumiem, piemēram, sākot bildes darināšanu no centra, nevis malas, un atspulga efekta ūdenī atainojumam gleznā, piemēram, darbā, kur Aiviekstes upe. Portreti esot par sarežģītu, jo jāpanāk līdzība ar attēlojamo personu.
Tagad redze pasliktinājusies, jauni darbi top arvien retāk, bet līdz šim brīdim kopumā izšūts ap 30 gleznu, no kurām 10 uzdāvināts radiem. Darinājumi vairākkārt izstādīti Rīgā, Ķegumā, Ogrē, bet Aiz-
krauklē — pirmoreiz. Pateicības raksts saņemts no jau bijušā “Latvenergo” prezidenta Kārļa Miķelsona. Vai ir bijuši piedāvājumi iegādāties kādu no darbiem? — Ko es varu prasīt par šo pusgada veikumu, ja ar otu gleznoti darbi, kuri tapuši īsākā laikā, maksā tūkstošus? — jautā Liepiņas kundze.

Staburags.lv ARHĪVS

Krāsainos dzīparos atstātas atmiņas

Kategorijas