Oāze, kur patverties

2010. gada 2. septembris 00:01

“Pa to ielu, kur Veriņa dzīvo, biju daudz gan gājusi, gan braukusi ar velosipēdu, bet neko īpašu neievēroju. Tomēr, kad Veriņas vārdadienā pie viņas ciemojos, biju pārsteigta — tas ir brīnums, ko tik cilvēks var dabūt gatavu!” “Staburagam” raksta skrīveriete Zenta Rancāne. Ar sajūsmu viņa vēstulē stāsta par dārzā redzēto, tādēļ ciemos nolēma aizbraukt arī “Staburags”.

Kartupeļu lauks pārtop dīķī
“Kad no Rīgas pārcēlāmies uz Skrīveriem, mans sapnis bija ap māju izveidot skaistu oāzi, kur patverties un rast mieru,” stāsta skrīveriete Vija Rieksta, kurai kristību vārds ir Vera, tādēļ daudzi viņu sauc par Veriņu.
Pie mājas bijis kartupeļu lauks, tā vietā izrakts dīķis un sētas malā uzbērts kalns, kas aizsedz skatu uz kaimiņu sētu. Kalna galā ir iecere novietot Dievmātes statuju. Gar citu sētas malu iestādītas priedes. Pie dīķa uzcelts namiņš, tālāk — lapene.
Dārzā pārsteidz dažādas akmens figūras un veidojumi. “Esmu tēlniece un daudz ko esmu izveidojusi pati, cik ir spēka. Daudz palīdzēja dēls,” viņa stāsta.
Kādas takas malā ir suņa figūra — piemiņa mājas sargātājam Šerilam, kurš tagad jau citos medību laukos. Citur — milzu kurpe un akmens sēdeklis, seska un vāveres figūras, lielas sēnes. Staba galā — krauklis un ķirzaka, dīķa malā dzērve — tie gan esot no plastmasas.
Oļi no Vitrupes jūrmalas
Mājas terases mala apdarināta skaistiem oļiem, tie izvietoti arī pie mājas. Akmeņus māksliniece atvedusi no jūrmalas Vitrupē — visur jau nav tik gludu oļu. “Vitrupē ir ļoti skaista daba, gleznaina vieta, tur rodu iedvesmu arī saviem darbiem,” viņa saka un rāda ainavas un zirgus gleznās. “Man ir iecere izveidot gleznu izstādi, kurā būtu tikai dzīvnieki.”
Pie mājas top arī Japānas minidārzs — mazs dīķītis, tā malā varde — strūklaka, iestādīta Japānas sarkanā kļava un citi augi. Ziemā jāizveido Budas tēls.
Dāvana ar Eifeļa torni
Oļu pie mājas ir daudz, un tos Vija Rieksta apglezno. Viņa rāda akmeņus ar Latvijas prezidentu, Aizkraukles pilsdrupu, Eifeļa torņa, Parīzes dievmātes katedrāles, “Sūnu ciema zēnu” personāžu un daudziem citiem attēliem. “Akmeņus sāku apgleznot apmēram pirms sešiem gadiem. Anglijā noskatījos Loida Vēbera operu “Kaķi” — mākslinieki bija ļoti skaistās kaķu maskās, un man radās iecere tās uzgleznot. Uz audekla labi neizskatītos, tāpēc nolēmu zīmēt uz akmeņiem. Otas gan ātri nodilst,” teic Vijas kundze. “Man patīk ceļot, un ceļojumu iespaidus saglabāju apgleznotos akmeņos.”
Kad Skrīveros viesojušies valdības vīri, viņiem uzdāvināti Vijas kundzes apgleznotie akmeņi ar Skrīveru ģerboni.
“Akmeņus esmu dāvinājusi daudziem, tie ir aizceļojuši uz Angliju, Īriju, Luksemburgu, Vāciju, Krieviju un Zviedriju,” teic māksliniece.

Staburags.lv ARHĪVS

Oāze, kur patverties

Kategorijas