ASV vēstniece apmeklē Aizkraukli

2010. gada 4. septembris 00:01

Džūdita Gārbere, ASV vēstniece Latvijā, turpinot apciemot Latvijas pašvaldības, 2. septembrī ieradās arī Aizkrauklē. Mazā triju cilvēku delegācija vairāk kā pusi dienas veltīja durvju ražotnes “Jeld — Wen” apskatei, sarunām ar novada vadību un Aizkraukles vidusskolēniem.

Vizīte noslēdzās Pļaviņu HES muzejā un mašīnzālē. Viešņa atlicināja laiku arī nelielai intervijai laikrakstam “Staburags”.
Darbinieki var lepoties
Kopā ar vēstnieci interesi par Aizkrauklē notiekošo izrādīja ASV vēstniecības komercjautājumu speciālists Guntars Vičmanis un politikas un ekonomikas nodaļas diplomāts Hīts Beilijs. Durvju ražotnē “Jeld — Wen” vēstniece Baltijas valstu “Jeld — Wen” uzņēmumu vadītājam Keijo Erkheiki, kurš izrādīja uzņēmumu, jautāja, kā “Jeld — Wen” klājas krīzes apstākļos. Erkheiki kungs ar gandarījumu atklāja, ka, lai arī pasaulē ir sarežģīta ekonomiskā situācija, uzņēmums darbību paplašinājis, radījis jaunas darba vietas, Aizkraukles ražotnē vien ieviešot 16 jaunu ārdurvju modeļu, īpaši Skandināvijas tirgum. Šobrīd divās rūpnīcās Aizkrauklē nodarbina 180 cilvēku. “Jeld — Wen Europa” oktobrī svinēs 50 gadu jubileju, sasniedzot lieliskus finansiālos rezultātus — 800 miljonu eiro apgrozījumu gadā. Gārberes kundze, to komentējot, teica, ka uzņēmuma darbinieki var ar to lepoties un būt laimīgi, šajā grūtajā laikā strādājot stabilā un augošā uzņēmumā. Durvju ražotnē vēstniece bija patīkami pārsteigta, redzot, ka modernas durvis top strādniekiem drošās un mājīgās ražošanas telpās.
Priecājas par 1. septembri
Pēc tikšanās ar durvju ražotājiem delegācija devās uz Aizkraukles novada domi. Sarunā ar pašvaldības vadību vēstniecei bija iespēja parādīt arī savas latviešu valodas zināšanas. Viņa atzīst, ka, esot Latvijā jau vairāk kā gadu, tās uzlabojas katru dienu. Atceroties pēdējo dienu notikumus, viņa bija sajūsmā par skaisto Zinību dienas tradīciju skolās, jo Amerikā nekas tamlīdzīgs nenotiek. Vēstniece interesējās par topošo Austrumzemgales kompetenču centru Aizkraukles arodvidusskolā un to, kādas profesijas tur varēs apgūt. Tas būtu svarīgi nākotnē, ieinteresējot potenciālos uzņēmējus no ASV vai citām valstīm atvērt ražotnes Aizkrauklē. Vietējo speciālistu nodarbināšana vienmēr bijusi prioritāte.
Plūmes kungs sarunā par teritoriālo reformu norādīja, ka Aizkrauklei šī reforma, apvienojot Aizkraukles pagastu un pilsētu, bijusi labvēlīga. Ieguvējs ir arī “Jeld — Wen”. Savukārt Gārberes kundze uzsvēra šī uzņēmuma vadības pozitīvās atsauksmes par sadarbību ar Aizkraukles pašvaldību.
Interese bija arī par iedzīvotāju migrāciju no Aizkraukles, ko pašvaldība varētu darīt, lai to mazinātu un, iespējams, daļu no bijušajiem aizkraukliešiem aicinātu atpakaļ. Domes priekšsēdētājs informēja, ka 10 gados iedzīvotāju skaits pilsētā samazinājies par tūkstoti, šobrīd reģistrēts 740 bezdarbnieku. Jāattīsta uzņēmējdarbība, lai cilvēkus noturētu. Jaunā paaudze ir neizpratnē par to, kādu profesiju izvēlēties, kas būs noderīga nākotnē.
Salīdzina ar Mičiganu
Uz “Staburaga” jautājumu par pirmajiem iespaidiem novadā, Gārberes kundze atbildēja — lai arī bija maz laika, lai iepazītu pilsētu, te noteikti ir daudz iespēju turpmākai attīstībai.
Ar kādu ASV pilsētu varētu salīdzināt Aizkraukli? Uzzinot pilsētas vēsturi, to var salīdzināt ar kādu no bijušajām ASV rūpniecības pilsētām, kuras radušās, ap vienu vai vairākām ražotnēm izveidojoties apdzīvotai vietai. Piemēram, dažas no pilsētām Mičiganas štatā. To funkcijai ar laiku mainoties, iedzīvotājus izdevies noturēt, pārveidojot, piemēram, pašu Mičiganu par vienu no populārākajām vietām ASV mākslas filmu uzņemšanai.
Kādas uzņēmējdarbības nozares potenciāli varētu pie mums attīstīt? Viena no lielākajām iespējām, protams, ir kokapstrādei, ņemot vērā pozitīvo “Jeld — Wen” pieredzi un vietējo izejvielu resursu sasniedzamību. Te nozīmīga loma būtu arī kompetenču centram, nodrošinot profesionālu darbaspēku nākotnes uzņēmumiem.
Vēstniece nevar ietekmēt uzņēmēju lēmumu sākt darbību te, bet viņa zina, ka pēdējā laikā ASV uzņēmējiem ir lielāka interese par Latviju kā potenciālā biznesa vietu.
Pusdieno kopā ar jauniešiem
Kopīgās pusdienās kafejnīcā “Krasta krogs” ar Aizkraukles jauniešiem Lienu Egli un Rihardu Nipartu no novada ģimnāzijas, Jāni Puriņu no Aizkraukles arodvidusskolas, Lāsmu Narnicku no vakarskolas un Poļinu Pavļičenko no Aizkraukles 1. vidusskolas pārrunāja izglītības jautājumus. Vēstnieci arī interesēja jauniešu attieksme pret vēlēšanām un vai viņi izlēmuši tajās piedalīties. Vēstniece īsumā pastāstīja par izglītības iespējām ASV, aicināja jauniešus nebūt malā stāvētājiem, bet aktīvi piedalīties arī politiskajos procesos.
Vizītes noslēgumā Džūdita Gārbere apmeklēja Pļaviņu HES, uzzināja uzņēmuma vēsturi un kopā ar Daugavas hidroelektrostaciju tehnisko direktoru Dzintaru Ostaņēviču ielūkojās stacijas iekšpusē — izņēmuma kārtā viņai bija ekskluzīva iespēja redzēt turbīnu darbībā, kā arī no skatu laukuma aplūkot HES aizsprostu un Aizkraukles panorāmu.
Priecājas par 1. septembri
Pēc tikšanās ar durvju ražotājiem delegācija devās uz Aizkraukles novada domi. Sarunā ar pašvaldības vadību vēstniecei bija iespēja parādīt arī savas latviešu valodas zināšanas. Viņa atzīst, ka, esot Latvijā jau vairāk kā gadu, tās uzlabojas katru dienu. Atceroties pēdējo dienu notikumus, viņa bija sajūsmā par skaisto Zinību dienas tradīciju skolās, jo Amerikā nekas tamlīdzīgs nenotiek. Vēstniece interesējās par topošo Austrumzemgales kompetenču centru Aizkraukles arodvidusskolā un to, kādas profesijas tur varēs apgūt. Tas būtu svarīgi nākotnē, ieinteresējot potenciālos uzņēmējus no ASV vai citām valstīm atvērt ražotnes Aiz-krauklē. Vietējo speciālistu nodarbināšana vienmēr bijusi prioritāte.
Plūmes kungs sarunā par teritoriālo reformu norādīja, ka Aiz-
krauklei šī reforma, apvienojot Aizkraukles pagastu un pilsētu, bijusi labvēlīga. Ieguvējs ir arī “Jeld — Wen”. Savukārt Gārberes kundze uzsvēra šī uzņēmuma vadības pozitīvās atsauksmes par sadarbību ar Aizkraukles pašvaldību.
Interese bija arī par iedzīvotāju migrāciju no Aizkraukles, ko pašvaldība varētu darīt, lai to mazinātu un, iespējams, daļu no bijušajiem aiz-
kraukliešiem aicinātu atpakaļ. Domes priekšsēdētājs informēja, ka 10 gados iedzīvotāju skaits pilsētā samazinājies par tūkstoti, šobrīd reģistrēts 740 bezdarbnieku. Jāattīsta uzņēmējdarbība, lai cilvēkus noturētu. Jaunā paaudze ir neizpratnē par to, kādu profesiju izvēlēties, kas būs noderīga nākotnē.
Salīdzina ar Mičiganu
Uz “Staburaga” jautājumu par pirmajiem iespaidiem novadā, Gārberes kundze atbildēja — lai arī bija maz laika, lai iepazītu pilsētu, te noteikti ir daudz iespēju turpmākai attīstībai.
Ar kādu ASV pilsētu varētu salīdzināt Aizkraukli? Uzzinot pilsētas vēsturi, to var salīdzināt ar kādu no bijušajām ASV rūpniecības pilsētām, kuras radušās, ap vienu vai vairākām ražotnēm izveidojoties apdzīvotai vietai. Piemēram, dažas no pilsētām Mičiganas štatā. To funkcijai ar laiku mainoties, iedzīvotājus izdevies noturēt, pārveidojot, piemēram, pašu Mičiganu par vienu no populārākajām vietām ASV mākslas filmu uzņemšanai.
Kādas uzņēmējdarbības nozares potenciāli varētu pie mums attīstīt? Viena no lielākajām iespējām, protams, ir kokapstrādei, ņemot vērā pozitīvo “Jeld — Wen” pieredzi un vietējo izejvielu resursu sasniedzamību. Te nozīmīga loma būtu arī kompetenču centram, nodrošinot profesionālu darbaspēku nākotnes uzņēmumiem.
Vēstniece nevar ietekmēt uzņēmēju lēmumu sākt darbību te, bet viņa zina, ka pēdējā laikā ASV uzņēmējiem ir lielāka interese par Latviju kā potenciālā biznesa vietu.
Pusdieno kopā ar jauniešiem
Kopīgās pusdienās kafejnīcā “Krasta krogs” ar Aizkraukles jauniešiem Lienu Egli un Rihardu Nipartu no novada ģimnāzijas, Jāni Puriņu no Aizkraukles arodvidusskolas, Lāsmu Narnicku no vakarskolas un Poļinu Pavļičenko no Aizkraukles 1. vidusskolas pārrunāja izglītības jautājumus. Vēstnieci arī interesēja jauniešu attieksme pret vēlēšanām un vai viņi izlēmuši tajās piedalīties. Vēstniece īsumā pastāstīja par izglītības iespējām ASV, aicināja jauniešus nebūt malā stāvētājiem, bet aktīvi piedalīties arī politiskajos procesos.
Vizītes noslēgumā Džūdita Gārbere apmeklēja Pļaviņu HES, uzzināja uzņēmuma vēsturi un kopā ar Daugavas hidroelektrostaciju tehnisko direktoru Dzintaru Ostaņēviču ielūkojās stacijas iekšpusē — izņēmuma kārtā viņai bija ekskluzīva iespēja redzēt turbīnu darbībā, kā arī no skatu laukuma aplūkot HES aizsprostu un Aizkraukles panorāmu.

Staburags.lv ARHĪVS

ASV vēstniece apmeklē Aizkraukli

Kategorijas