Gan sievām, gan vīriem

2010. gada 9. septembris 00:01

Ja esat iecerējuši apskatīt pilsētu septiņos pakalnos — Talsus, tad pa ceļam grēks būtu neiebraukt Vara Baņģiera valstībā “Mierkalni” Talsu novadā, netālu no Laucienes. Te pozitīvas emocijas gūst gan sievas, apskatot krāšņos dienliliju laukus, gan vīri, degustējot vīnus.

Piemērotas steidzīgajiem
Varis Baņģieris ir pazīstams dienliliju selekcionārs. Liliju dārzs teju beigs iepriecināt puķu mīļotājus — kā vēstī informācija selekcionāra mājaslapā, stādu kārotāji tās internetā var iegādāties tikai līdz septembra vidum.
“Mierkalnos” ekskursantu netrūkst — iespējams, daudzi par dienliliju faniem kļūst, ieraugot ziedošo puķudārzu vien. Turklāt dienlilijas ir ļoti pieticīgas un īsti piemērotas mūsdienu steidzīgajam cilvēkam. Neviena no dekoratīvajām ziemcietēm nav tik mazprasīga augsnes, kopšanas, vietas izvēles un klimata ziņā, tās būtiski nebojā arī kaitēkļi un neapdraud slimības. Šīs puķes vienā vietā var augt desmit un vairāk gadu.
Varavīksnes krāsās
Savvaļas dienlilijas jeb dienziedes zināja jau mūsu vecmāmiņas. Viņas šodien būtu ļoti izbrīnītas, jo selekcijas rezultātā iegūtie hibrīdi Vara Baņģiera dārzā ieguvuši daudz tādu īpašību, kādu nebija savvaļā augošajām. Mūsdienu šķirnēm ir milzīgi (pat 20—30 cm diametrā) dažādu formu un krāsu ziedi, krokotas, zobainas un burbuļotas citā krāsā kontrastējošas ziedlapu malas, dažādu formu un krāsu zīmējumi uz ziedlapām, ziedi ar astoņām (parasti sešām) ziedlapiņām, pildīti un puspildīti ziedi, zelta un dimanta krāsas mirdzumā. Ziedi ir gandrīz visās varavīksnes krāsās, izņemot zilo un sniegbalto.
Jau reģistrētas vairāki desmiti tūkstošu šķirņu, un katru gadu rodas kāda jauna. Vara Baņģiera selekcionētās šķirnes piemērotas tieši Latvijas augšanas un klimatiskajiem apstākļiem.
Prieks divus mēnešus
Katrs dienlilijas zieds dzīvo tikai vienu dienu, bet to var pat nepamanīt, jo nākamajā dienā uzplaukuši citi. Ziedkopā ir no 10 līdz 50 pumpuriem, turklāt krūmā daudzi ziedkāti. Vecākā krūmā vienlaikus ziedošo ziedu skaits ir liels, un tie nepārtraukti krāšņi zied (atkarībā no šķirnes) vienu līdz divus mēnešus. Dienlilijas atšķirībā no Āzijas lilijām arī smaržo, izteiktāk — šķirnes dzeltenā un oranžā krāsā.
Visdārgākā — baltā
Daudzi “Mierkalnu” dārza apmeklētāji ir ļoti izbrīnīti par tik krāšņām un daudzveidīgām lilijām, jo pārsvarā redzēti nelieli dzelteni un brūngani ziedi. Puķu mīļotāji te var izvēlēties visneiedomājamāko krāsu un lieluma liliju stādus. Viena no dārgākajām ir dienlilija baltā krāsā, jo ir liels retums.
Liliju stādu pārdošana ir “Mierkalnu” saimnieka galvenais ienākumu avots. Ar puķu selekciju Varis Baņģieris, pēc profesijas agronoms, nodarbojas jau gandrīz desmit gadu. Savus izveidotos hibrīdus viņš pārdod arī internetā gan vietējiem, gan ārzemju puķumīļiem. “Sākās pensijas gadi, vajadzēja kaut kā pelnīt iztiku, un Talsu tirgū ieraudzīju šo puķi,” kādā intervijā savu pievēršanos dienlilijām skaidro Varis Baņģieris.
Pirmais Latvijā
Kad šovasar stājās spēkā likums par vīna mazumtirdzniecības iespējām, Varis Baņģieris bija pirmais Latvijā, kurš saņēma licenci.
Viņa saimniecībā pēc izvēles iespējams degustēt triju, sešu vai deviņu šķirņu vīnus. Degustācija tiek piedāvāta tikai grupām, iepriekš piesakoties pa tālruni. Ar vīnu garšošanu gan ir kā teicienā: vienam patīk meita, otram — kleita. Garšojot ābolu, pieneņu, rabarberu, plūškoka, cidoniju un smiltsērkšķu vīnu, man tie šķita diezgan paskābi. Pieneņu vīnam bija jūtams rūgtums. Saimnieks saka: lai tā nebūtu, vīnam jānostāvas vairākus gadus.
Pat no tomātiem
Vīndara ražojumu kolekcijā ir arī neierastāki vīni, piemēram, ceriņziedu, āboliņa un pat tomātu. Kāda ekskursante interesējās, kā vīnus gatavo no ziediem. Vīndaris līdz galam neatklāja savu amata noslēpumu, vien teica, ka ziediem uzberot cukuru.
— Vai tad ūdeni nevajag?
— Kā nu ne, bez tā jau nekas neiznāks, — atteica “Mierkalnu” saimnieks, kura darītajiem vīniem ir nosaukums “Vējkalnietis”. Viņa kolekcijā gan pagaidām vēl neesot vīnogu vīna, bet nākotnē paredzēts arī tāds. Vīnu omulīgais kungs brūvē aptuveni deviņus mēnešus gadā — sāk ceriņu ziedēšanas un beidz dižbrūkleņu laikā.
Galva nesāp
Ekskursanti vīnus var ne tikai degustēt, bet arī iegādāties. Baņģiera mājas vīni, salīdzinot ar veikalos nopērkamajiem, ir ekoloģiski tīri, jo izejvielu audzēšanā neizmanto augu aizsardzības līdzekļus un gatavam vīnam nepievieno ķīmiskos konservantus (sulfītus).Tas nozīmē, ka pēc vīna baudīšanas galva nesāp.
Vīnu gatavošanā saimnieks nav iesācējs — viņš tos brūvē jau apmēram gadu četrdesmit. Senāk to darījis tikai pašu patēriņam un lai pacienātu draugus. Viņi, īpaši dāmas, slavēja — vīns esot garšīgs. Izlēma raudzēt arī mazliet lielākos daudzumos un piedāvāt nogaršot citiem. No 2009. gada viņa vīnus ar vienotu nosaukumu “Vējkalnietis” var nogaršot arī plašāks mājas vīnu cienītāju loks. Viņš dara 20 līdz 50 litru no katra vīna veida, pārsvarā top pussaldie deserta vīni. Pēc savas oriģinālās receptes viņš gatavo arī ķimeņu vīnu. Saimnieka pagrabā glabājas ap 40 dažādu vīnu, tā ka savai gaumei atbilstošāko var atrast jebkurš.
***
“Mierkalnu” saimnieks pats varētu būt savu puķu un vīnu “reklāmas seja”, jo ir tik vingrs un jau-neklīgs, ka grūti noticēt — viņš jau vairākus gadus ir pensionārs. Bet tas laikam tāpēc, ka dara sirdij tīkamu darbu.
*Izmantoti materiāli no Vara Baņģiera mājaslapas.

Staburags.lv ARHĪVS

Gan sievām, gan vīriem

Kategorijas