Staburags.lv ARHĪVS

Skrīveros īsteno vairākus projektus

Sarmīte Drapāne

2010. gada 14. septembris 00:01

0
Skrīveros īsteno vairākus projektus

Pašlaik Skrīveros aktīvi īsteno Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu “Skrīveru novada ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība”. Jau pabeigta ūdensvada un kanalizācijas tīkla izbūve, Skrīveru centrā uzceltas dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtas. Saimniecības teritorijā ierīkotas un darbojas jaunas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Patlaban notekūdeņu attīrīšanas iekārtas būvē Zemkopības institūta ciemā.

Uzņēmuma “Skrīveru saimnieks” valdes loceklis Juris Zirnis informē, ka vienlaikus novadā realizē vairākus projektus un katram no tiem ir liela nozīme novada attīstībai nākotnē.
Jauns ūdens un kanalizācijas tīkls
Zirņa kungs stāsta, ka konsorcija “Wes — Lat” strādnieki jūlija beigās Skrīveros pabeidza ūdensvada un kanalizācijas tīkla atjaunošanu un izbūvi. Ūdensvads ierīkots 6,817 kilometru, bet kanalizācijas tīkls — 7,385 kilometru garumā. Tie savienoti ar Zemkopības institūta ciema ūdenspiegādes sistēmu. Kopumā izbūvēti 46 hidranti, arī sadales tīkli un trīs kanalizācijas sūkņu stacijas. Šis projekts izmaksāja 2 895 097 latus.
Mūsdienīga sistēma
Vērienīgas pārmaiņas notikušas arī Dzelzceļnieku ielā 5, kur līgumsabiedrība “Eko — Preseco — Būve” kopš 2008. gada decembra būvēja dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtas. Nesen darbi pabeigti.
Juris Zirnis teic, ka veco ūdenspiegādes sistēmu Skrīveros ierīkoja 1956. gadā un tā savu laiku bija nokalpojusi, tāpēc bija nepieciešama jauna, mūsdienīga sistēma, kas izmaksājusi 726 862 latus. Projekta laikā vecie artēziskie dziļurbumi tamponēti un to vietā izveidoti jauni. Uzbūvēta atdzelžošanas stacijas ēka, kas ūdeni arī attīra. Tā aprīkota ar diviem lieliem ūdens rezervuāriem, kuru kopējais tilpums ir 440 kubikmetru. No tiem kvalitatīvu dzeramo ūdeni piegādā ne tikai Skrīveru centra, bet arī Zemkopības institūta ciema iedzīvotājiem. Institūta ūdenstornis atstāts rezervē.
Visu pārrauga datorā
Uzņēmuma “Skrīveru saimnieks” būvtehniķis Laimonis Neija izrāda jaunās ūdens attīrīš-anas iekārtas Dzelzceļnieku ielā. Ēkā ierīkota mūsdienīga sūkņu telpa, arī operatora kabinets, kur visu notiekošo var ērti pārraudzīt datorā. Blakustelpā gar vienu sienu izkārtoti ūdens attīrīšanas filtri.
Neijas kungs stāsta, ka no dziļ-urbumiem ūdens tiek nogādāts uz filtriem, kur to attīra. Jauno attīrīšanas iekārtu izbūve uzlabojumus sniedz apmēram 990 skrīveriešiem.
Pašlaik diennaktī patērē ap 100 kubikmetru dzeramā ūdens, taču uzbūvētā atdzelžošanas stacija perspektīvā spēj nodrošināt līdz pat 400 kubikmetriem ūdens. Tā kā otrpus dzelzceļam īstenos nākamo projekta kārtu, lai ar ūdeni nodrošinātu arī tur dzīvojošos, šim mērķim paredzēta rezerves jauda. Ja, piemēram, uzņēmumam “Latvenergo” gadās tehniska kļūme un strāva zūd, automātiski iedarbojas dīzeļģenerators, kas spēj nodrošināt vajadzīgo elektroenerģiju.
Top attīrīšanas ietaises
Darbus joprojām turpina Zemkopības institūta ciemā, kur pašlaik ierīko jaunas notekūdeņu attīrīšanas ietaises. Sākotnēji projektā bija paredzēts tās tikai modernizēt, bet būvnieki secināja, ka izdevīgāk ir celt jaunas. Pašreizējās attīrīšanas iekārtas būvētas 1980. gadā. Lai gan tās nešķiet ļoti vecas, taču savu laiku ir nokalpojušas un pietiekami labi attīrīt ūdeni vairs nespēja, bet jaunās iekārtas būs jaudīgākas.
Teritorijā top arī divas jaunas ēkas, vienā no tām paredzēts ierīkot dūņu atūdeņošanas sistēmu. Lai gan telpa vēl nav līdz galam pabeigta, te jau ierīkota īpaša prese. Tā atūdeņos dūņas, ko vēlāk varēs izmantot lauksaimniecībā vai apzaļumošanā.
Līgumsabiedrības “Eko — Preseco — Būve” strādnieki visu plāno pabeigt līdz 30. novembrim.
Aizkavē sals un svešķermeņi
Vaicāts, vai projekta gaitā radās kādi sarežģījumi, Juris Zirnis teic, ka gandrīz visi darbi ritēja pēc grafika, bet notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūves termiņu par vairākiem mēnešiem nācās pagarināt. Izmaiņas ietekmēja gan bargā ziema, gan tas, ka objekts ir Daugavmalas applūstošajā zonā. Ūdenslīmenim paaugstinoties, pavasarī tur nevarēja piekļūt.
Sarežģījumus sagādāja arī būvniecības laikā atklātie svešķermeņi, piemēram, vecas caurules, kuras projektos nebija pat iezīmētas. Turklāt gar dzelzceļu Skrīveru centrā ir vecākais ūdensvads, kas ierīkots 1896. gadā, un neviens pat īsti nevar pateikt, kur ir tā caurules. Grūtības sagādāja arī šur tur atklātie vecie pamati.