Dubults neplīst

2010. gada 18. septembris 00:01

Divkārši svētki šodien ir daudzesietei Elitai Bružukai, kurai šī ir gan dzimšanas, gan vārda diena. Šajā pagastā viņa dzimusi un augusi, tur ir viņas “Madaras”, kur jubilāre jūtas vislabāk.

Viss ar piecnieku
Elita atklāj, ka viņas ģimenē šogad visi gadskaitļi saistīti ar piecnieku — pašai 45. jubileja, vecākajai meitai Dailai 25 gadi, mātei — 65, tēvam — 75, bet bijušajai vīramātei — 85 gadi. Elita ir rudens bērns, bet citiem ģimenes locekļiem dzimšanas dienas lielākoties ir vasarā, tāpēc dēlam izvēlējusies vārdu Vairis. Kā pati smaidot teic, lai svinamo dienu ziņā būtu vēl kāds sabiedrotais.
— Par to, ka man dzimšanas un vārda svētki ir vienā dienā, iepriekš kaut kā nedomāju. Kad mācījos tehnikumā, paziņa teica, ka man laikam skopi vecāki, ja arī vārdu izraudzījušies piedzimšanas dienā. Citi dāvanas saņem divreiz gadā, bet es tikai vienreiz. Tēvam saku — ko jūs tik skopi bijāt? — smaida Elita.
Izteikta praktiķe
Sarunā ar Elitu jūtu, ka ģimene ir viņas stiprā puse. Jubilāre to arī apliecina. Augusi triju bērnu ģimenē, arī pati trīs izlolojusi — meitu Dailu, dēlus Nauri un Vairi. Visi jau lieli, un šoruden, kad arī jaunākais sāka mācīties Rīgā, mātei nereti kaut kā mājās pietrūkst. Tomēr brīvajos brīžos visi tiekas “Madarās”. Arī vecāki, kurus savulaik mazmeita iedēvēja par vecīšiem, dzīvo turpat netālu un vienmēr gatavi palīdzēt. Ja ne biežāk, tad svētkos tuvākie sanākot kopā. Arī Ziemassvētkos vai Jāņos radiņi un draugi pulcējas viņas mājās.
Jo vairāk runājam, jo labāk saprotu, ka Elita stingri “stāv uz zemes”. Jā, viņa esot izteikta praktiķe, kurai vienmēr vajag visu sīki zināt jau iepriekš. Jubilārei nav saprotams, kā var laikus nenoskaidrot, piemēram, cik maksās automašīnas remonts? Elita smej, ka viņu esot arī grūtāk pārliecināt. Tāpēc, lai māti pierunātu kādam pirkumam vai darbam, ar vienu reizi ir par maz — bērni un dzīvesdraugs Rimants tad vienojas kopīgā “dziesmā”.
Sevi nežēlo
Savulaik Elita apguva veterinārfeldšeres profesiju. Viņa teic, ka tas ir darbs, kuru arī šodien darītu, tikai nav kur. Pirms desmit gadiem, arī septembrī, viņa sāka strādāt pagastā par sociālo darbinieci, ko veic vēl šobrīd. Grūts darbs. Tomēr jūtu, ka Elita tam nodevusies ar visu dvēseli, jo citādi nevar. Malā nepaliek arī viņas ģimene un savā saimē uzņem ne vienu vien dzīves pabērnu. Elita ir cilvēks, kurš neko nevar izdarīt formāli, tāpēc vienmēr pārliecinās, vai ar viņas aizbilstamajiem viss ir kārtībā. Daudzesiete atzīst, ka šis darbs daudz ņem, bet daudz arī dod pašas bērniem. Viņi redz, cik pasaule un cilvēki var būt atšķirīgi, un pieņem to.
Labākā atpūta — pastaiga mežā
Lai vai cik stipra šīsdienas jubilāre man un citiem šķistu, sociālais darbs ļoti nogurdina. Tāpēc Elita ar nepacietību gaida atvaļinājumu. Viņa lielākoties atpūšas septembrī.
— Tas ir mans laiks, kad dabā viss it kā pierimst, bet ir tik mainīgs — viendien ir tāds klusums, ka var dzirdēt, kā krīt lapas, bet citu dienu brāzmo vēji. Tad labprāt dodos uz mežu, tur man ir vislabākā atpūta. Nu, kā tagad nelasīsi sēnes, ja tās gandrīz vai pašas nāk uz mājām! Arī ziemā patīk vienkārši pastaigāt pa mežu. Labprāt rosos arī dārzā. Ja esmu nomākta vai satraukta, vislabākās zāles ir rušināties pa zemi. Arī ceļot vai doties nelielos izbraukumos man patīk. Iepriekš gan visu rūpīgi izpētu, — teic Elita Bružuka.

Staburags.lv ARHĪVS

Dubults neplīst

Kategorijas