“Baterijas uzlādē” ģimene un pirts

2010. gada 25. septembris 00:01

216

Agris Vecumnieks dzimis un audzis Neretā, dzīvo te jau četrdesmito rudeni un, kamēr apstākļi nepiespiedīšot, šejienes klusumu, ūdeņu tuvumu un bērnības takas ne pret ko citu nemainīšot. Kopā ar sievu Initu izaudzinātas divas meitas, un lielu daļu savu darba gadu jubilārs pavadījis svaigā gaisā — mežā.

Pīpē un uzkož ābolu
Bijis vienīgais bērns ģimenē un tāpēc daudz laika pavadījis ārpus mājas, draudzējoties ar kaimiņiem. Daži no viņiem vēl tagad ir labi Agra draugi. Puikas gados māja, kurā ģimene dzīvo tagad, bija vienīgā šajā pusē un ap to tikai pļavas un krūmi — laba vieta, kur teltis celt un tēlot vikingus. Māja bija viena, bet bērnu daudz. Mūsdienās viss mainījies uz pretējo — mājas apkārt saceltas, bet bērnu maz.
Ar sievu Initu kopā nodzīvots vienpadsmit gadu. Abi ir vienisprātis, ka nu ir labākie draugi, jo vienam no otra nav noslēpumu un izrunāties var par jebkuru tēmu.
Agris stāsta, ka rītos, uz darbu braucot, noskatās uz skolas bērniem un ar nožēlu secina: kopš viņa bērnības viss krasi mainījies. Skolēni velk dūmu tā, ka zils visapkārt. Pats, skolēns būdams, belamoru šad tad kopā ar draugiem, traktora piekabē noslēpušies, pīpēja un uzkoda ābolu, lai vecāki dūmus nesaostu. Tagad to dara atklāti, un nevienu par to nesoda.
Zāģi mainītu pret stūri
Ar maziem pārtraukumiem Agra uzticamais palīgs jau divdesmit gadu ir motorzāģis. Četras reizes pabijis ārzemēs, kur arī darbs vairāk vai mazāk bija saistīts ar mežu. Pirmajā reizē Zviedrijā tikai mēnesi izturējis, bez ģimenes svešumā grūti. Vēlāk kopā ar sievu devušies gan eglītes stādīt, gan dzīvžogus griezt. Pagājušajā gadā strādājis dārzniecībā Anglijā. Tur gan zāģis likts malā, jo bija jārāpo pa vagām, salātus griežot. Ja zinātu valodu, būtu palicis ilgāk, brauktu ar smago automašīnu. Arī šogad piedāvāts vasarā doties peļņā, bet, kamēr stabils darbs tepat, pa pasauli negribot dauzīties. Ja varētu izvēlēties darbu, turpmāk labāk strādātu par autovadītāju.
Pēc smagā darba mežā, kad vasarā darbdiena sākas jau četros no rīta un beidzas vēlu vakarā, gadījies pat teltī nakti pārlaist. Turpat vai katru sestdienu jau par rituālu kļuvis pirts apmeklējums. Par Neretas pirti labas atsauksmes dzirdētas arī no rīdziniekiem, kuri te ierodas nedēļas nogalē. Laba kompānija, alus, un pēc pēršanās, izkarsējot kaulus, enerģijas pietiekot vismaz trim dienām.
Tētis bļauj pa visu māju
Mežā, kur ir fizisks darbs, jārod brīži arī mazām romantikas pauzēm, kad pavasaros skan putnu dziesmas, acis priecē plaukstošie koki, bet rudenī — krāsainās lapas. Sēņošana gan ne visai padodas, jo ikreiz, mežā ieejot, acis tūdaļ meklē kokus, un Agris pie sevis nospriež, kā kuru zāģētu.
Vakaros hokeja sezonas laikā labākā izklaide ir pie televizora. Jūt līdzi Latvijas komandai, lai arī tai ne vienmēr veicas. Mazā meita Amanda teic, ka tad tētis bļauj pa visu māju. Jubilārs labprāt kādu spēli skatītos klātienē, kas līdz šim gan nav izdevies.
Skolas laikā aizrāvies ar basketbolu, jo augums tam īsti piemērots. Arī galda teniss patīk, un to arī tagad, kad izdevība, labprāt uzspēlē. Jautāts, kas tieši sportā aizrauj, Agris teic: uzvaras garša.
Agra sieva strādā skolā par pavāri un dzimšanas dienai gatavo garšīgu pārsteigumu. Lielu svinību, kādas bijušas pirms pieciem gadiem, nebūs. Nejūtot arī, ka jau būtu četrdesmitgadnieks, vien tad, kad bērni uz ielas sāk sveicināt, saprot, ka viņu uztverē ir tēvocis. Bet vēl gribas kalnus gāzt, jo sirdī jo-projām astoņpadsmit... Vaicāts, ko Agris iesāktu ar dzimšanas dienas dāvanu — miljonu latu, viņš atbild, ka tikai tad, kad tie arī būtu, par to arī domātu. Ja būtu kas jāvēlas, tad noteikti vairāk laika kopābūšanai ar ģimeni.

Staburags.lv ARHĪVS

“Baterijas uzlādē” ģimene un pirts

Kategorijas