Visvairāk aļņu koknesiešiem

2010. gada 28. septembris 00:01

Jau gandrīz mēnesi medniekiem ir iespēja nomedīt lielāko Latvijā mītošo dzīvnieku — alni. Lai medības būtu veiksmīgas, ar uzmanību un pacietību vien nepietiek, vajag arī mazliet veiksmes, jo prāvais dzīvnieks ir uzmanīgs un par dzīvesvietu izvēlas samērā grūti sasniedzamus meža nostūrus.

Medības ar gaidi
Šobrīd aļņus var medīt ar gaidi. Tas nozīmē, ka medniekiem jau laikus vietās, kur šie dzīvnieki uzturas, bija jāizveido medību tornīši. Alnim ir labi attīstīta oža, tāpēc, izvēloties vietu medību tornītim, jāņem vērā valdošo vēju virziens. Pretējā gadījumā izcirtumā ātri vien jutīs cilvēka smaržu, un dzīvnieks no biezokņa nemaz neiznāks. Alnis cilvēku spēj saost pat 500 metru attālumā. Arī sēžot tornītī augstu no zemes, jāievēro klusums, jo šiem dzīvniekiem lieliski attīstīta ne tikai oža, bet arī dzirde.
Aptaujājot mednieku kolektīvus, uzzināju, ka šoruden veiksmīgs aļņu sezonas iesākums izdevies medniekiem Kokneses mežniecības teritorijā — nomedīti jau deviņi dzīvnieki, Jaunjelgavas mežniecības teritorijā — trīs, Neretas mežniecībā — viens. Tomēr izcilu trofeju medniekiem pagaidām nav izdevies iegūt. Nomedīti lielākoties “apaļradži”. Šobrīd pilnā sparā mežā bauro brieži, tāpēc daudzi mednieki pievērsušies briežu buļļu medībām un aļņus medīs vēlāk.
Riests jau beidzies
Savukārt aļņu buļļiem riests jau beidzies. Tas parasti novērots augusta pēdējā un pirmajās divās septembra nedēļās. Riestam aļņi izvēlas lielus meža masīvus, daļēji aizaugušas pļavas, mitrus klajumus. Tajos atrodami nelieli aplauzīti kociņi, izkārpītas lēzenas divus metrus garas, metru platas un 50 līdz 80 centimetru dziļas bedres, kurās notiek pārošanās. Jūtama specifiska buļļu smaka. Riesta sākumā un beigās buļļi bauro pēc saulrieta un agrā rītausmā. Kulminācijas laikā baurošana sākas jau pusdienlaikā. Baurošana — paklusa stenēšanai līdzīga īdēšana — bezvēja laikā dzirdama tikai 300 līdz 400 metru attālumā. Ja medī baura laikā, medniekam tornītī ieteicams līdzi ņemt sausu zaru saišķīti. Ja dzīvnieks ir tuvumā, bet nevēlas iznākt no paslēptuves, šo saišķīti vajag palauzīt. Alnis noteikti nāks meklēt “pretinieku”. Šobrīd, kad riests beidzies, šķietami neveiklie dzīvnieki mežā pārvietojas ļoti klusu. Aļņu bullis var pienākt dažu desmitu metru attālumā no tornīša tā, ka mednieks viņu pat nepamana. Mirkli paskatījies, viņš tikpat klusu mēģinās aiziet.
Patīk mitras vietas
Dzīvesvietai alnis visbiežāk izvēlas aizaugušus izcirtumus, lauces un pļavas, zāļu purvus un sūnu purvu malas, ūdenstilpju piekrastes, priežu un lapukoku jaunaudzes ar bagātīgu paaugu un pamežu. Ziemā biežāk sastopams lielākos meža masīvos. Alnis ir nometnieks, taču zināmi gadījumi, kad viņš pārvietojas ļoti lielos attālumos. Parasti vasarā diennaktī mēdz noiet piecus sešus kilometrus, ziemā — ievērojami mazāk.
Dzīvo mātes ģimenē, jaunie aļņi var apvienoties nelielās grupās. Vienīgi vecākie buļļi un ālavas govis dzīvo atsevišķi. Jaukta bara priekšgalā iet vecā govs, ja barā ir tikai buļļi — spēcīgākais no viņiem.
Alnis ir aktīvs visu gadu. Vasarā pieci seši barošanās brīži mijas ar atpūtu, bet karstā laikā, kad daudz asinssūcēju kukaiņu, alnis aktīvāks ir vakaros, naktīs un agrās rīta stundās. Arī ziemā alnis ir aktīvs visu diennakti. Atpūšoties vienmēr guļ ar galvu pret vietu, no kuras atnācis, lai izvairītos no pēkšņa uzbrukuma.

Uzziņa
Pieauguša aļņa ķermeņa garums var būt trīs metri, aug-stums skaustā — divi metri, bet svars var pārsniegt pat 600 kilogramu. Briedumu alnis sasniedz piecu līdz 10 gadu vecumā. Maksimālais dzīves ilgums: 18 — 20 gadu.

Fakts
Jaunjelgavas mežniecībā uzskaitīti 282 aļņi. Atļauts nomedīt 32 pieaugušus dzīvniekus un 34 teļus. Pagājušajā sezonā nomedīti 55. Kokneses mežniecībā uzskaitīts 331 alnis. Atļauts nomedīt 51 pieaugušu un 35 teļus. Pērn nomedīti 72. Neretas mežniecībā uzskaitīti 278 aļņi. Atļauts nomedīt 38 pieaugušus un 27 teļus. Pērn nomedīti 46.

Staburags.lv ARHĪVS

Visvairāk aļņu koknesiešiem

Kategorijas