Ir grūti, bet jādzīvo!

2010. gada 30. septembris 00:01

Jau vairākus gadus arī Latvijā 1. oktobrī atzīmē Starptautisko veco ļaužu dienu. Šogad tā veltīta cīņai ar vienu no veco cilvēku redzes slimībām — vecuma makulas deģenerāciju. Aizkraukles novada kultūras namā 3. oktobrī notiks šai dienai veltīts koncerts.

Viena no bīstamākajām redzes slimībām — vecuma makulas deģenerācija (VMD) — Rietumos un arī Latvijā ir redzes zaudēšanas cēlonis cilvēkiem vecumā virs piecdesmit gadiem. Slimības dēļ tiek bojāts tīklenes centrālais rajons — makula, kas nodrošina redzes asumu. Atkarībā no VMD pakāpes slimniekam ir grūti lasīt, šūt, vadīt automašīnu, saskatīt cilvēku sejas un veikt citus darbus.
Savulaik redzes problēmas bija arī koknesietei Veltai Ķietei, kurai jau tuvojas astoņdesmit. Veiktas vairākas operācijas, un redze daļēji atgūta. Taču viņa jau vairākus gadus nav izgājusi no sava dzīvokļa. Viņai ir cukura diabēts un pēdējā laikā uz kājām izveidojušās nedzīstošas čūlas. Veltas tante, kā viņu sauc draugi, staigā ar kruķu palīdzību. Viņa dzīvo viena. Ikdienu krāsaināku vērš vien papagailēnu čivināšana, kaimiņu un radu apciemojumi. Divreiz nedēļā pie viņas nāk aprūpētāja, trīsreiz nedēļā medicīnas darbinieces ierodas pārsiet kāju. Protams, ir ieteikts pārcelties uz pansionātu, bet viņa to nevēlas. Ja būtu lielāka pensija, varētu algot cilvēku, kas aprūpētu katru dienu. Savulaik viņa vairākkārt ir kritusi un pati saviem spēkiem nav varējusi piecelties. Bija jāgaida, kamēr kāds ienāks.
Veltas tantes pensija ir 136 lati. Ap 50 latu samaksā par komunālajiem pakalpojumiem, 30 — 40 latu — par zālēm, pārējais — iztikai.
— Nekad nedomāju, ka mana mūža nogale būs tik sāpīga, — viņa saka. — Bet jādzīvo! Kad gāju pensijā, biju iekrājusi naudiņu, domāju — varēšu dzīvot bez bēdu, taču naudas reformu dēļ tā visa aizgāja zudībā. Paliku plika kā baznīcas žurka. Kad vīrs nomira, bija iespēja saņemt viņa pensiju, jo tā bija lielāka, taču man šis prieks bija īslaicīgs, jo, katru gadu palielinot pensijas, manējā “stāv uz vietas”, man lielāka nepienākas. Bet es taču vēl esmu dzīva, un mani, tāpat kā citus, skar visi cenu kāpumi!
Saeimas vēlēšanās viņa piedalīsies. Balsos mājās.
— Ko es gribētu no jaunās Saeimas? Lai vairāk domātu par vec-ļaudīm, jo līdzšinējām valdībām mēs esam bijuši tikai traucēklis.
***
Tādu cilvēku kā Veltas kundze ir daudz. Citus vēl vairāk par fiziskajām sāpēm māc vientulība. Arī tos, kuri mīt pansionātos. Aiziesim ciemos, piezvanīsim viņiem! Lai tā patiešām ir viņu svētku diena.

Staburags.lv ARHĪVS

Ir grūti, bet jādzīvo!

Kategorijas