Pie Aizkraukles muzeja atklāj UNESCO zīmi
Pie Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja svinīgi atklāja UNESCO zīmi programmā “Pasaules atmiņa” iekļautajai nominācijai “Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss”. Tā turpmāk vēstīs par līdzdalību šajā programmā, kā arī informēs apmeklētājus, ka te tiek glabātas Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss.
Viens no septiņiem
Muzeja direktore Dzintra Cepure stāsta, ka tā fondos ir divas vēstules uz bērza tāss. Vienu, kas jau ir iekļauta reģistrā, 1951. gadā ar novēlējumu “Jautri pavadīt Līgo svētkus” rakstījusi daudzeviete Matilde Kaktiņa savai bijušajai kaimiņienei Veltai Ancelānei. Savukārt otras vēstules, kas atklāta pavisam nesen, autors ir latviešu dzejnieks un prozaiķis Aleksandrs Pelēcis. Vēstuli ar dzejoli viņš 1965. gadā sūtījis paziņai Zuzannai Muncei Losandželosā.
“Aizkraukles muzejs ir viens no septiņiem Latvijas muzejiem, kurā glabā daļu no mūsu valstij tik nozīmīgā dokumentārā mantojuma. Sākumā programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā nominācijā “Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss” iekļāvām tikai 19 vēstuļu, tomēr pēc visu septiņu muzeju aktīvas darbības un ilgstoša pētniecības procesa ir atklātas arī jaunas,” informē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Evija Maļkeviča.
“Mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā, kad īsziņas vienā mirklī varam aizsūtīt uz jebkuru kontinentu, ir grūti saprast, ka ir bijusi šāda saziņas iespēja, rakstot uz bērza tāss,” Aizkraukles novada ģimnāzijas audzēkņiem, kuri piedalījās pasākumā, sacīja Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums.
Mūsdienās liels
retums
Vēstules uz bērza tāss Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautas 2009. gadā, un tās raksturo Latvijas 20. gadsimta traģiskākos mirkļus. Otrā pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados bieži vien papīra nebija, tādēļ cilvēki izvēlējās bērza tāsi. Lai gan vēlākajos gados ekonomiskā situācija uzlabojās un papīru varēja nopirkt, tomēr bija latvieši, kuri bērza tāss gabaliņu glīti noformēja un uzrakstīja apsveikumu. Tiek lēsts, ka šādu no 1941. līdz 1956. gadam rakstītu vēstuļu bijis vairāki desmiti tūkstošu, taču mūsdienās tās ir liels retums.
Pagājušajā gadā izdotajā Agritas Ozolas un Ritvara Jansona grāmatā “Sibīrijas vēstules uz bērza tāss” iekļautas ne tikai vēstules, bet arī vēstījums par to autoriem, viņu ģimenes locekļu likteni, par adresātu piedzīvoto, atgriešanos dzimtenē. Tajā ir informācija arī par Matildi Kaktiņu, kura nomira nometinājumā Omskas apgabalā. Grāmatas iniciatori ir Tukuma muzeja darbinieki.
Veicina sabiedrības interesi
“Šīs zīmes atklāšanas pasākums Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā ir nozīmīgs, pirmkārt, jau tāpēc, ka notiek UNESCO programmas 20. jubilejas gadā. To atzīmējot, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija pasniedz vai atklāj pazīstamības zīmi visiem muzejiem, kuros glabā kādu no reģistros iekļautajām nominācijām. Aizkrauklē mēs atklājam pēdējo šādu plāksni, kas svinīgi noslēdz iesākto UNESCO ciklu,” stāsta Evija Maļkeviča. “Šādas zīmes jau atklātas 12 muzejos visā Latvijā.”
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra