Staburags.lv ARHĪVS

“Vāciešiem” patīk Latvijas zemē

Imants Kaziļuns

2010. gada 21. oktobris 00:01

0
“Vāciešiem” patīk Latvijas zemē

Skrīveru zemkopības zinātniskā institūta Agrotehnikas nodaļa vadītāja Jāņa Vigovska vadībā apkopojusi rezultātus par šogad izmēģinājumu lauciņos audzētajām desmit jaunajām kartupeļu šķirnēm.

Tikai viena
pašmāju
Agrotehnikas nodaļā nodarbojas ar izaudzēto šķirņu pārbaudi, veic to testēšanu. Tā kā selekcionāri katru gadu rada jaunas šķirnes, skrīverieši tās divus līdz trīs gadus vērtē pēc dažādiem parametriem, salīdzinot ar standartšķirni un nosakot, vai jaunradītā ir labāka par līdz šim vislabāko zināmo. Ja jaunā šķirne ar ražības, noturības pret slimībām vai citām īpašībām ir pārāka, par tās iekļaušanu audzēšanai ieteicamo šķirņu katalogā lemj Valsts augu aizsardzības dienests. Vecās šķirnes no kataloga izņem, aizstājot tās ar ražīgākām, un standartšķirnes nomaina vidēji četru septiņu gadu laikā.
Kartupeļus pēc nogatavošanās iedala grupās, un katrai no tām ir sava standartšķirne. Agrajiem tā ir ‘Mutagēnagrie’, vidēji agrajiem — ‘Lenora’, vidēji vēlajiem — ‘Brasla’.
Vigovska kungs saka, ka šogad par kartupeļu ražu sūdzēties nevarot un, ja jūlija otrajā pusē agresīvi nebūtu uzbrukusi lakstu puve, no hektāra varētu novākt vidēji ap 20 tonnu. No ārzemju selekcionāru pārstāvjiem Latvijā skrīverieši izmēģināšanai saņēma deviņas jaunas Vācijas selekcionāru radītas šķirnes un tikai vienu pašmāju — no Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijas. Šķirnes audzēja, vēroja, svēra, garšoja, rezultātus apkopoja un izvērtēja atbilstību Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.
Viena no svarīgākajām īpašībām ir kartupeļu ražība, tad slimību izturība, garšas īpašības, ko nosaka degustācijā, cietes saturs un agrīnajām šķirnēm — tas, cik agri tās spēj dot ražu. Svarīgs arī kartupeļu bumbuļu vizuālais izskats — vai tiem nav dziļu acu, vai apstrādājot nepaliek tumši. Svarīgs jauno šķirņu izmēģinājumu posms ir arī ziemošanas pārbaude.
Ceļā uz katalogu
Stāstot Vigovska kungs rāda papīru kaudzi, kur katra lapa nosēta skaitļiem un komentāriem. Skaitļu jūra — viņš saka. Rezultātos redzams, ka divas jaunās šķirnes — ‘Alora’ un kāda ar numuru apzīmēta — ir pārākas par standarta. 29,6 tonnas pret ‘Aloras’ — 34,5. Tabulā atzīmēts arī lielo un mazo bumbuļu skaits un to izmērs. Garšas īpašības vienai no jaunajām šķirnēm novērtētas daudz augstāk.
Pašlaik tikai viena šķirne — ‘Juka’ — radīta, piemērojot to bioloģiskās lauksaimniecības prasībām. Tā ir par piecām tonnām (25 tonnas no hektāra) ražīgāka un slimību izturīgāka par pašreizējo etalonu — ‘Braslu’(19 tonnu no hekt-āra). Šogad, kad laika apstākļi kartupeļu lakstu puvei bija labvēlīgi, ‘Juka’ devusi labu ražu bez miglošanas. Vienīgo problēmu radot bumbuļu īpašība stingri turēties pie lakstiem.
Tādi paši audzēšanas eksperimenti notiek arī citās Latvijas klimatiskajās zonās — Saldus, Jelgavas pusē, Višķos. Visu audzētāju rezultātus apkopojot, ‘Juku’, iespējams, jau šoziem iekļaus oficiālajā katalogā. Šķirne ir arī ar augstu cietes saturu, un viena no izmantošanas iespējām būtu arī bioloģiskās cietes ražošana Alojā.
Nosaukumu jāsaprot visā Eiropā
Atkarībā no tā, kādam mērķim kartupelis paredzēts, selekcionāri akcentē dažas no tā īpašībām. Pārtikai paredzētos iedala divās grupās — vārīšanai un salātiem. Vieniem jābūt miltainiem, otriem —  vārot neizjūkošiem. Atsevišķa grupa kartupeļu paredzēti pārstrādei cietē, vēl citi — cepšanai eļļā, tie gatavošanas laikā nedrīkst mainīt krāsu, arī kartupeļu formai jābūt garai. Būtiska kartupeļu pārstrādes nozare ir čipsu ražošana, un tam nepieciešama izejviela ar zemu cukura saturu. Divas no šogad audzētajām šķirnēm ir ar sārtu mizu, pircējiem arī tas nav mazsvarīgi.
Jaunās šķirnes, kuras sākumā apzīmē ar skaitļiem, vēlāk iegūst nosaukumu, ar kuru tās kļūst pazīstamas plašākam patērētāju lokam. Priekuliešiem esot tradīcija dot sieviešu vārdus — ‘Skaidra’, ‘Nora’ vai vietējos ģeogrāfiskos nosaukumus, piemēram, Braslas upe — ‘Brasla’. Jaunās Eiropas Savienības prasības regulē arī nosaukumu došanu, un tie nedrīkst būt latviskoti — ar garuma vai mīkstinājuma zīmēm. Jāraugās arī, lai līdzīgi nosaukumi nebūtu reģistrēti citur Eiropā.
Nav arī tā, ka Latvija pieņemtu tikai ārzemēs radītas šķirnes un savas neeksportētu. Vairākas Latvijā radītas stiebrzāļu šķirnes iekļautas kopējā Eiropas katalogā, bet daudzas no mūsu zemē radītajām šķirnēm ārzemju selekcionāri izmanto kā izejvielu sugu krustošanai. Skrīveros pārbaudīts arī 70 dažādu graudaugu, zirņu un citu augu šķirņu.