Mūzikas atskaņošanu kontrolēs stingrāk

2010. gada 25. oktobris 19:06

Autortiesību aizstāvji nolēmuši stingrāk kontrolēt mūzikas atskaņošanu publiskās vietās. Aizkrauklē reģistrētas 48 publiskas vietas, kur mērķtiecīgi izmanto mūziku, bet līgumi ar Latvijas izpildītāju un producentu apvienību (LaIPA) noslēgti 27 uzņēmumiem.

Vairāk nekā puse

Saskaņā ar Autortiesību likumu par mūzikas atskaņošanu publiskās vietās ir jāmaksā. “No teju piecdesmit uzņēmumiem, kas ir Aizkrauklē un kur atskaņo mūziku, līdz šim līgums mums bija noslēgts ar divpadsmit,” stāsta Daina Beļicka, biedrības “Latvijas izpildītāju un producentu apvienība” mārketinga direktore. “Septembrī noslēdzām deviņus līgumus, bet līdz 15. oktobrim — vēl sešus.”
Kafejnīcu “Pauze” un “Pērse” saimnieks Ilmārs Klaužs autortiesību nodevu maksā jau vairāk nekā desmit gadu, maksājot pa daļām, ik ceturksni. Visbiežāk kafejnīcās skanot radio “Skonto”. Maksājumus ilgus gadus veic arī frizētava “Rada”, veikals “Gaisma” un citi uzņēmumi.

Gan autoriem, gan izpildītājiem

Viena no populārākajām noskaņas radītājām ir mūzika. Bāros, naktsklubos un sporta klubos tā ir ļoti būtiska, bet veikalos, skaistumkopšanas salonos, frizētavās un citur to izmanto fonā. Pagaidām šajā kategorijā neietilpst sabiedriskais transports, taču tā iekļaušana maksātāju sarakstā šobrīd tiek apspriesta. Maksas lielums ir atkarīgs no tā, kāda nozīme uzņēmēja komercdarbībā ir izmantotajai fonogrammai — vai to izmanto kā fona mūziku vai tā ir saimnieciskās darbības sastāvdaļa (klubi, aerobikas, deju nodarbības). To ietekmē arī fonogrammu izmantošanas biežums, kā arī noteiktos gadījumos — apmeklētāju skaits un ieejas maksa. Saskaņā ar Autortiesību likumu autoriem, izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības saņemt atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu, tostarp fonogrammu atskaņošanu sabiedriskās vietās.

Spēļu zālēm līgumi noslēgti

Kopš pagājušā mēneša beigām LaIPA palielinājusi darbinieku skaitu, pieņemot darbā cilvēkus, kuri strādā reģionos. LaIPA reģionālā speciāliste Aizkrauklē ir Jūlija Veigure. “Esmu novērojusi, ka teju 80% cilvēku, ar kuriem nākas runāt, par šo likumu nezina neko,” stāsta Veigures kundze. “Uzņēmēju attieksme ir dažāda — viens pacienā ar kafiju, otrs palūdz aizvērt durvis no otras puses, cits histēriski izbļaustās un tikai tad ir gatavs uzklausīt. Nenāku jau ar naidu, gribu tikai informēt un izskaidrot situāciju, neko nespiežu darīt, tikai pastāstu par likumu. Tos, kuri negrib slēgt līgumu, tomēr mūziku atskaņo, var sodīt administratīvi.”
Aizkraukles lielie uzņēmumi un spēļu zāles līgumus noslēguši jau sen, un tur problēmu neesot, nezinošāki ir mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieki.

Bez maksas tikai klusums

“Cilvēki nesaprot lietas būtību un nedomā par to, cik liela loma mūzikai ir ikdienas dzīvē,” domā Veigures kundze. “Jāņos un Ziemassvētkos tā rada īpašu noskaņu. Arī kosmetologa, friziera vai masiera apmeklējums klusumā, bez relaksējošas mūzikas nav iedomājams.”

Ko tad izvēlas Aizkraukles uzņēmumi — klusumu vai mūziku par maksu? “Ir tādi, kuri izvēlas klusumu, pārsvarā tie ir mazie uzņēmumi, kuros nereti strādā pats saimnieks,” stāsta speciāliste. “Dažkārt saka — lai soda, mums vienalga. Nesen noslēdzu līgumu ar uzņēmuma saimnieci, kurai jau bija piemērots sods par šī likuma pārkāpumu. Viņa bija ļoti atsaucīga.”

Salīdzina Baltijas republikās

Jau ilgāku laiku Latvijas Tirgotāju asociācijai (LTA) ar biedrībām LaIPA un AKKA/LAA notiek pārrunas par atlīdzības lielumu. LTA salīdzinājusi vairāku valstu — Lietuvas, Igaunijas un Latvijas — tarifus par publisku mūzikas atskaņošanu tirdzniecības vietās. Secinājums — Latvijā tie ir krietni augstāki. Piemēram, atskaņojot mūziku 100 kvadrātmetru lielā telpā, Latvijā jāmaksā no Ls 119 līdz Ls 154, savukārt Lietuvā — tikai Ls 49, Igaunijā — Ls 96. Ņemot vērā šos rādītājus un Latvijas Tirdzniecības institūta izstrādāto metodiku, kā vērtēt mūzikas faktora īpatsvaru peļņas veidošanā, LTA izstrādājusi ieteicamos tarifus.

Šomēnes abas organizācijas iesaistījās sarunās ar LTA, lai risinātu šo jautājumu. Ar AKKA/LAA panākta vienošanās, ka nākamā tikšanās būs novembra beigās, puses apspriedīs principus, kurus izmanto tarifu aprēķināšanā, un mēģinās vienoties. Daļa autoru uzskata, ka augstās atlīdzības maksas ir loģiskas, jo valstij jārūpējas par autoru labklājību, savukārt citi autori vēlas, lai viņu darbus vairāk izmantotu, un atbalsta zemākus tarifus. Vienošanās panākta ar LaiPA, kas ir gatava kompromisiem ar LTA. LaiPA nolēmusi tarifus noteikt, ņemot vērā sezonalitāti un citus apstākļus, kas ietekmē tirdzniecību

Staburags.lv ARHĪVS

Mūzikas atskaņošanu kontrolēs stingrāk

Kategorijas