Ar “Aladina burvju lampu” ražo krēmu

2010. gada 27. oktobris 18:20

Kokneses bioloģiskās saimniecības “Janavas” saimniece Anta Kučere Zemgales reģionā ir viena no labākajām Eiropas Savienības (ES) fondu naudas apguvējām. Tādēļ šomēnes viņu bieži redzam Latvijas Televīzijas 1. programmas videoklipā “iESpēja”.

Kredītus neņem

Līdz šim Anta Kučere īstenojusi jau sešus projektus, līdzfinansējumam kredītu neņemot — naudu sakrājusi pati vai aizņēmusies no bērniem. “Rakstu mazus projektus, jo nekad nevar zināt, vai projektu izdosies īstenot un vai varēs nopelnīt, turklāt aizdevumu procentu likmes ir ļoti augstas,” savu piesardzību skaidro Antas kundze.

Viņa teic, ka informācija par jaunu projektu iespējām neskan ne radio, ne televīzijā, tādēļ pati regulāri ieskatās dažādu institūciju mājaslapās. Lektori par Eiropas iespējām vēlas informēt par lielu naudu, piemēram, nesen Antai zvanījis kāda biroja pārstāvis un piedāvājis lekciju par 126 latiem — pastāstīšot par programmu, kurā projektam var iegūt 85 procentu finansējumu.

“Paskatījos internetā — nav tādas programmas ar tik lielu atbalstu! Viņam atbildēju, ka pati protu lasīt, uzrakstīt projektus un apgūt fondus,” stāsta Antas kundze. Izglītība viņai pietiekama — Anta kādreiz absolvējusi Rīgas Tehnisko universitāti un strādājusi Kokneses kolhozā par ekonomisti, bet pēc kolhoza likvidēšanas darbu zaudējusi, tādēļ dzīvē nācies darīt ko citu.

Piesūcas kā mūmija

Ar Antu tiekamies viņas mājās — dzeram ehināciju tēju, ēdam viršu medu no Iecavas un Rankas rudzu maizi. Anta rāda tējas, kuras pārdod ar Latvijas ekoprodukta zīmi. “Jau desmit gadu audzēju dažādus ārstniecības augus un esmu “piesūkusies” ar to ēteriskajām eļļām kā mūmija, tādēļ neslimoju,” stāsta Anta. Par Eiropas naudu ierīkota tējas žāvētava, iegādāts transportlīdzeklis produkcijas pārvadāšanai.

Anta istabā ienes koši dzeltenu vaska rituli, kas rada patīkamu aromātu. “To pērku Iecavas novada zemnieku saimniecībā “Bites” un izmantoju sejas krēma gatavošanā. Ir liela atšķirība starp bioloģiski ražoto un rūpnieciski apstrādāto vasku.”

Fasē Latvijas baltā māla pudelītēs

Krēma ražotne ir viens no projektiem ar ES atbalstu. “Manai sausajai sejas ādai bija grūti atrast labu un piemērotu krēmu. Kādā biškopības produktu veikalā tādu izdevās nopirkt, un tad es sāku domāt, ka arī savā saimniecībā no pašas audzētajiem augiem varētu pagatavot ko vērtīgu,” stāsta Anta.
Valsts izglītības attīstības aģentūras piedāvātajā Leonardo da Vinči mūžizglītības prog-rammā viņa Francijā iepazina ārstniecības augu audzēšanu. Pārsteidza, ka frančiem svarīgāks ir tas, ko viņi ēd, vai pārtika ir veselīga, nevis tas, kas mugurā. Citā projektā Anta jau mācījās dabīgās kosmētikas ražošanu — apguva aromātisko augu pārstrādes procesa gudrības un iemācījās pagatavot krēmu.
Vajadzēja izveidot tā ražotni, tādēļ tapa cits projekts — “Janavu” veco klēti pielāgoja ražotnei un Spānijā pasūtīja destilējamo iekārtu krēma pagatavošanai. Iekārta atgādina Aladina burvju lampu — Latvijā tādus brīnumus neražo. Pirmais krēma vārījums gan bijis nederīgs, bet tagad mazmeitas vārdā nosauktais krēms “Beāte” jau kļuvis iecienīts.

Sākumā krēmu fasēja mazās Spānijā ražotās stikla pudelītēs. Kad Anta reiz ieraudzīja jaukās keramiķa Jāņa Roņa no baltā māla darinātās pudelītes, nolēma — viņa “sildīs” Latvijas ekonomiku, atbalstot vietējos ražotājus. Savukārt pudelītēm koka kārbiņas ar glīti iededzinātu informāciju gatavo Ants Brimerbergs. Krēmu pārdod arī Aizkrauklē, “IGA centrā”.

“Izstādē “Riga Food” Ķīpsalā Latvijas iepakojuma asociācijas pārstāvji atzina, ka krēma iesaiņojums ir visskaistākais, tomēr, lai piedalītos konkursā, man esot jāiestājas asociācijā un jāsamaksā 60 latu. Naudu nesamaksāju un balvu nedabūju — man pietiek ar mutisku novērtējumu.”

Lielražotājs negrib ķēpāties

Kāds dabīgās kosmētikas ražotājs reiz atklājis, ka lielražotāji negrib gatavot vaska krēmus, jo vaska dēļ aizķep moderno iekārtu caurules. Anta atzīst, ka krēma gatavošana ir ļoti darbietilpīga, bet nekas nav labāks par dabīgām izejvielām.
Ražojot krēmu, pāri paliek šķidrums, kuru viņa izmēģinājusi ziepju gatavošanai — izdevās! Tādēļ nākamo projektu Anta plāno rakstīt ziepju ražotnes izveidei. Anta arī atklāj, kā uzzinājusi ziepju recepti — reiz Rīgas tirgū kāda Vācijas latviete gribējusi uzzināt viņas krēma recepti, solot pretī dot ziepju recepti. Tā darījums arī noticis.

Uzceļ siltumnīcas

Pagājušajā gadā par Eiropas Savienības fondu naudu uzceltas divas lielas siltumnīcas ar polikarbonāta segumu un iegādāts minitraktors ar vajadzīgo aprīkojumu zemes apstrādei. Siltumnīcās aug baziliks, dilles, pētersīļi un citi garšaugi, kurus fasē podiņos un pārdod tirgū. Nākamgad ir iecere vienā siltumnīcā iestādīt arī vīnogas.

Antas kundze Eiropas projektu iespējas izmantojusi, arī dodoties priekšlaicīgā pensijā, — par “Janavu” īpašnieku kļuvis dēls Reinis.

Malku skalda ar elektrību

Jaunākais īstenotais projekts ir invalīda bezdarbnieka darba vietas izveidošana un aprīkošana — tā kā vīram Vilnim bija sirds operācija, viņš vairs nevar malku skaldīt ar cirvi, bet malkas lielajai mājai vajag daudz un jākurina cītīgi. Iegādāts elektriskais malkas skaldāmais aparāts, kas atvests šomēnes. Aparāts maksā ap 320 latu. Projekts ilgs divus gadus — algu Viļņa kungam maksās par projekta naudu, bet darba devējam — zemnieku saimniecībai — jāsamaksā visi nodokļi.

Anta ieved arī siltumnīcā, kur novietoti ķirbji: “Šogad padevusies ļoti laba ķirbju raža, vedīšu tos pārstrādei — būs ķirbju konfektes jeb sukādes.”

Uzņēmīgā sieviete arī atklāj, ka “Leader” programmā dažas dienas piedalīsies konferencē par bioloģisko lauksaimniecību, kas notiks Vīnē.

“Vajag šiverēt, domāt, meklēt, darīt un ticēt, ka veiksies, tad viss arī izdodas un šajos laikos var izdzīvot,” saka Antas kundze.

Staburags.lv ARHĪVS

Ar “Aladina burvju lampu” ražo krēmu

Kategorijas