Baudījums dvēselei, acīm, vēderam

Dažkārt, klausoties radio un televīzijas ziņas, pārņem apātija. Nekas nenotiek, ir tik slikti, viss uz grunti vien iet... Citās zemēs — tur gan ir labi! Bet vajag tik mazliet izkustēties kaut vai uz Ziemeļkurzemes pusi, lai atzītu — skaistums un bagātība ir arī Latvijā. Un ne vienmēr tā mērāma naudā. Ceļošana atver ne tikai acis, bet arī prātu un sirdi.
Romantiskas asociācijas
Dodoties uz Kurzemes pusi, noteikti vajag iebraukt Majoros un apmeklēt Vitālija Jermolajeva pastāvīgo gleznu teātri — izstādi. Man uz šo galeriju gribētos aizbraukt vēlreiz, jo, manuprāt, skatoties gleznas pūlī, kad visapkārt sarunājas, nevar izbaudīt to noskaņu, ko iespējams gūt vienatnē. Bilžu saturu grūti izstāstīt. Tajās kā trejkrāsainā pīnē savijušies kosmosa, zemes un dvēseles motīvi. Gleznas veidotas unikālā tehnikā. Mākslinieks pats to nosauc par “inner light” jeb “iekšējo gaismu”.
Īpašā apgaismojumā viņa darbi sāk mirdzēt, un redzamās gleznas vietā parādās cits variants. Fluorescento tehniku gleznotājs apvienojis ar labākajām tradicionālās glezniecības tradīcijām, radot gleznu gaismu atstarojošās krāsās un vaskā. Gleznām piemīt tā saucamie dienas un nakts efekti. Taču visas gleznas raisa vārdos neizsakāmas romantiskas asociācijas.
Vitālijs Jermolajevs ir izveidojis 21 personālizstādi, piedalījies vairāk nekā 40 izstādēs.
Pankūkas no pašu maltu graudu miltiem
Engures pagastā Tukuma pusē viens no biežāk apmeklētajiem objektiem ir senās Rideļu dzirnavas. Tagadējais saimnieks Oskars Kambala Rideļu dzirnavas mantojis no vectēva. Un tās nu ir darba devējas gan pašiem, gan vecākiem, gan bērniem.
Te viss ir kā īstās ūdensdzirnavās: ūdenskrātuve, slūžas, dzirnavu māja, graudu maltuve, elektrības turbīna. Tagad gan te viss automatizēts, un ar darbu galā tiek divi cilvēki. Turpat līdzās esošajā kafejnīcā “Cope” nobaudāmas pankūkas no dzirnavās malto graudu miltiem. Tās var izvēlēties ar visdažādākajiem pildījumiem.
Rideļu dzirnavās pēdējos trijos gados aktīvi izvērš lauku tūrismu — dzirnavezerā piedāvā makšķerēšanu un braukšanu ar laivām, apkārt ezeram ierīkotas telšu vietas.
Valdemārpils “resnīte”
Ja mājupceļā dodaties caur Valdemārpili, tad nepabrauciet garām Latvijas un, kā daudzi pētnieki uzskata, arī Baltijas raženākajai liepai. Tā aug pie bijušās Sasmakas muižas kungu mājas. Tās stumbra apkārtmērs celma augstumā bija sasniedzis 8,8 metrus, bet dobuma trupes dēļ samazinājies līdz 8 metriem. Pēc noteikumiem dižkokiem stumbra resnums jāmēra cilvēka krūšu augstumā, t. i., 1,3 metrus no zemes. Bet vecajai elku liepai šajā augstumā stumbra apkārtmēru nemaz nav iespējams noteikt, jo tur jau sākas un tuvu zemei aizlokās milzu zari. Lai varenie žuburi, kas no lielā smaguma aizvien vairāk noliecas, nenolūztu, tiem ierīkoti balsti. Savulaik vētra nolauza daļu liepas, atsedzot stumbrā milzīgu prauliem pilnu dobumu.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra