Mārtiņš, kurš vārda svētkos svin dzimšanas dienu

2010. gada 6. novembris 08:40

Mārtiņdienā 75 gadu jubileju svinēs Mārtiņš Laivinieks no Seces. Mārtiņa kungs te dzimis un visu dzīvi arī pavadījis.

Dienējis latviešu gvardē
Mārtiņš Laivinieks beidzis Seces pamatskolu, pēc tam sācis strādāt kolhozā. Tad dienējis padomju armijā. “No 1954. līdz 1957. gadam dienestā pavadīju tieši trīs gadus un trīs mēnešus. Dienēju tepat Rīgā latviešu gvardes divīzijā,” stāsta Mārtiņa kungs. “Sākumā tur bijām tikai latvieši, protams, visas komandas un reglaments bija krieviski, bet paši sarunājāmies dzimtajā valodā. Dienesta beigās mūsu divīzijā sāka iesaukt arī citu tautību pārstāvjus, jo tajā laikā Padomju Gruzijas divīzijā bija sākušās nesaskaņas, un, lai tādas neatkārtotos citās padomju republikās, nacionālās gvardes sāka likvidēt.”
Visu dzīvi kolhozā
Pēc dienesta Mārtiņš Laivinieks atgriezies dzimtajā Secē un sācis strādāt kolhozā. Te arī iepazinies ar sievu Ilgu. “Nekur ārpus Seces gandrīz neesmu bijis. Arī augstas skolas neesmu beidzis. Esmu gan fermā strādājis, gan zirgus kopis. Divus kilometrus no mājām bija zirgu stallis, katru rītu un vakaru devos uz turieni, pēc tam kopā ar sievu kopām arī govis,” teic secietis.
“Visilgāk nācās strādāt jomās, kas saistītas ar lauksaimniecību,” stāsta Laivinieka kungs. “Toreiz bija brigādes, kas apsaimniekoja meliorācijas sistēmas. No grāvjiem izcirtām krūmus, kopām notekcaurules. Tolaik jau nedrīkstēja kā tagad nestrādāt, arī nopelnīt arī varēja.”
Padodas gaļas žāvēšana
Mārtiņa kungs atzīst, ka viens no lielākajiem vaļaspriekiem bijusi grāmatu lasīšana. Pēdējā laikā gan lasot mazāk. “Vairāk patīk latviešu autoru darbi, sirdij tuvāki ir Andrejs Upīts, Vilis Lācis, bet ir lasīta arī ārzemju literatūra.” Mārtiņa kungs joprojām pasūta vairākus preses izdevumus. “Viens no tiem, kurus noteikti abonēju, ir “Staburags”, ” saka jubilārs. “Tā kā man ir pasliktinājusies redze, tad pati vairs nevaru lasīt. Mārtiņš ir manas acis, visu, ko izlasa avīzē, man pēc tam pastāsta,” saka jubilāra sieva Ilga.
Otrs Mārtiņa Laivinieka vaļasprieks ir netradicionāls — gaļas un zivju žāvēšana. Pie mājas ir sava žāvētava. “Nekādas īpašās receptes nav, vienkārši man tas padodas. Žāvēju gan gaļu, gan zivis. Kādreiz to darīju ļoti bieži, dēls sazvejoja zivis, tad ne tikai pašiem pietika, arī kaimiņus pacienājām,” saka Mārtiņa kungs. “Tagad retu reizi, kad nopērkam gaļu. Arī jubilejai nav plānoti žāvējumi.”
Trīs jubilejas
Mārtiņa kungs atzīst, ka vārda un dzimšanas diena vienā dienā jau ir ierasta lieta un tas dzīvot netraucē. “Kādreiz jaunībā svinējām plašāk, pēdējā laikā gan balles nerīkojam. Atbrauc bērni un mazbērni, ģimenes lokā kopā pasēžam,” saka Mārtiņa kungs.
Lielākais prieks Mārtiņa kungam ir par to, ka bērniem un mazbērniem viss kārtībā. Mazbērni mācās Aizkrauklē, un viņiem ir gan labas sekmes mācībās, gan arī sasniegumi sportā. Jaunākajam mazdēlam Jānim dzimšanas diena ir dienu pēc Mārtiņa jubilejas, Lāč-plēša dienā, 11. novembrī. “Var teikt, ka mums ir trīs jubilejas vienlaikus,” saka jubilāra sieva Ilga.
Galvenais, ka atceras
Jubilārs par lielāko dāvanu uzskata to, ka tuvinieki viņu atceras. “Bērni un mazbērni mūs bieži apciemo. Gan brīvdienās, gan brīvlaikos. Pašiem jau vairs nav labas veselības, bērni daudz palīdz. Gan pārtiku no pilsētas atved, gan lielākos saimniecības darbus paveic.”
Laivinieku ģimenei vēl ir neliela piemājas saimniecība. “Pagaidām turam vienu govi un vistas. Mārtiņam garšo pašu piens un sviests. Kādreiz arī sieru sasienu,” saka Ilgas kundze.

Staburags.lv ARHĪVS

Mārtiņš, kurš vārda svētkos svin dzimšanas dienu

Kategorijas