Staburags.lv ARHĪVS

No mājas izliek piecu cilvēku ģimeni

Guna Mikasenoka

2010. gada 13. novembris 00:01

48
No mājas izliek piecu cilvēku ģimeni

Lai gan ārā ir auksts, ātri satumst un laiku pa laikam mērcē slapjdraņķis, kādu dienu bez pajumtes palika ģimene Jaunjelgavas novada Sunākstes pagastā. Īpašnieks no savas privātmājas izlika piecus cilvēkus — māti ar trim bērniem un vecomāti (74 gadi). Īpašnieks apgalvo, ka par mājas izpirkšanu nav samaksāta prasītā summa, bet īrniece teic, ka visu samaksājusi.

Kā zibens spēriens
Zenta Zilvere stāsta, ka viņa ar ģimeni mājā Sunākstē sākusi dzīvot pirms diviem gadiem — ar īpašnieku vienojušies, ka māju izpirks, noslēgts arī līgums. Naudu esot maksājusi gan bankā, gan tieši saimniekam, esot samaksājusi visu prasīto summu, atlicis vien pirkšanas — pārdošanas līgumu apstiprināt pie notāra, tādēļ vēsts par izlikšanu bijusi kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Kādu dienu, kad mājās bijusi tikai vecāmāte, ieradies īpašnieks ar palīgiem un pagalmā izmetis visu iedzīvi. Kur palikt? Zenta Zilvere izmisusi zvanījusi raidījumam “Degpunktā”, tā veidotāji ieradušies un tajā pašā dienā sižetu parādījuši televīzijā.
“Divos gados sakopām apkār-tni, izvedām kravu atkritumu, te bija pat karalaika lādiņi. Iestādījām ap 100 aveņu stādu, apstrādājām zemi, no darba nebaidāmies, visu darījām kā sev,” ar rūgtumu stāsta Zenta Zilvere.
Ap 50 zvanu no visas Latvijas
Pēc “Degpunktā” parādītā sižeta Zenta Zilvere saņēmusi ap 50 zvanu — izpalīdzīgi cilvēki piedāvājuši dzīvošanai māju dažādās Latvijas vietās, tajā skaitā arī ļoti tālu — Ventspilī un pat ārzemēs. Tomēr ir grūti mitekļus apskatīt, jo pašiem nav sava transporta un arī naudas, bet citiem maksāt būtu dārgi. Sieviete cer uz labiem cilvēkiem vai firmu, kas varētu pārvest iedzīvi, kad būs atrasts jauns mājoklis.  
“Visu, bez kā varam iztikt, dāvinām pazīstamiem cilvēkiem. Kazu uzdāvinājām kādai daudzbērnu ģimenei, tāpat arī drēbes. Sev atstāsim tikai pašu nepieciešamāko,” stāsta Zenta Zilvere.
“Man nesamaksāja”
Mājas īpašnieks  Vitālijs Vasiļjevs “Staburagam” stāsta, ka bijis citādi: viņš ar īrnieci noslēdzis līgumu, pieprasot par mājas izpirkšanu maksāt tikai bankā. Divreiz bankā esot saņēmis nelielu naudassummu, un tas arī bijis viss maksājums. “Sākumā bija žēl — māte ar trim bērniem, tomēr arī žēlsirdībai ir robežas,” viņš saka. “Līgumā rakstīts, ka nemaksāšanas gadījumā māja jāatstāj triju dienu laikā. Pa pastu nosūtīju brīdinājumu, arī mutiski brīdināju, ka līdz 5. novembrim māja jāatstāj. Tā kā tas nebija izdarīts, mēs mantas iznesām pagalmā un nolikām vietā, kuru norādīja īrnieces māte.”
Savukārt Zenta Zilvere stāsta, ka brīdinājumu pa pastu nav saņēmusi, bet līgums un dokumenti, kamēr viņas nebija mājās, pazuduši.  
“Tas ir civiltiesisks divu pušu strīds, kuru pašvaldība nevar atrisināt. Mājas īpašnieks man reiz rādīja līgumu, tagad abas puses saka ko citu, un strīds būtu jāizšķir tiesai,” domā Sunākstes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Vītola.
Zenta Zilvere pauž pārliecību, ka samaksāto naudu piedzīs tiesas ceļā un tam apliecinājums būšot bankas maksājumu izdrukas.
“Mājas īpašniekam jau reiz tika piemērots administratīvais sods par līdzīgu rīcību,  viņš zināja, ka izlikšana jākārto tiesiskā ceļā, taču atkal rīkojas tāpat,” norāda Ināra Vītola.  
Pagaidu miteklis kantora ēkā
“Sunākstes pagastā nav neviena brīva dzīvokļa, tādēļ tajā pašā dienā ģimenei ierādījām pagaidu mitekli bijušajā kolhoza kantora ēkā. Mūsu apkopēja izmazgāja divas istabas, izkurināja krāsni. Tur kādreiz bija kolhoza priekšsēdētāja kabinets. Ar pašvaldības traktoru palīdzējām atvest iedzīvi,” stāsta Ināra Vītola. “Ēkā ir arī elektrība, bet ūdeni var atnest no akas, kas ir pie pagasta pārvaldes ēkas. Tā kā Zentas Zilveres dzīvesvieta Sunākstē nav deklarēta, mums nav juridiska pamata ierādīt citu dzīvojamo platību, tomēr, cik būs mūsu spēkos, centīsimies palīdzēt. Sievietei ir jāraksta iesniegums Jaunjelgavas novada domei, lai rastu iespēju novadā deklarēties un saņemt palīdzību, par to viņu informēju, mēs pagastā nevaram izlemt par iespēju ģimeni deklarēt un piešķirt dzīvojamo platību.”
“Staburags” apskatīja šobrīd ierādīto dzīvesvietu — visa ģimene saspiedusies vienā istabā, bet otru izmanto kā virtuvi. Priekštelpā un virtuves telpā grīda vietām sapuvusi, caura  un ieliekusies. Nebija arī plīts ēdiena gatavošanai. Telpās todien bija auksti, jo nebija malkas apkurei. “Tā ir tikai pagaidu izmitināšana,” uzsver Ināra Vītola. “Malku atļāvu ņemt no pārvaldes šķūnīša, ģimene var izmantot arī gāzes plīti, tikai pašiem jādabū gāzes balons.”  
“Istabās vienalga ir auksti, nevaram piekurināt, abas meitas saslima. Kur lai mēs ņemam naudu gāzes balonam? Mums nav naudas. Siltu ēdienu nevaram pagatavot,” saka Zenta Zilvere.
Starp debesīm un zemi
Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors un dzīvokļu komisijas priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs saka, ka pašvaldība bijušajā Sunākstes pagasta kantora ēkā ģimeni nevar deklarēt, jo tur nav dzīvokļu, tā ir nedzīvojamā platība. Novadā brīvi dzīvokļi ir Daudzeses pagasta Lāčos, citur pašlaik būtu problemātiski atrast brīvu mitekli.
Šonedēļ Zenta Zilvere bija Jaunjelgavas novada domē un lūdza palīdzību. “Izrādās,  esam starp debesīm un zemi — vairs neesmu deklarēta arī vecajā dzīvesvietā Jēkabpilī, bet Jaunjelgavas novadā dzīvesvietu nesola. Līdz šim neesmu lūgusi pabalstus, jo uzskatu, ka jātiek galā pašu spēkiem. Tagad pašvaldība man piešķīra krīzes pabalstu — 15 latu. Bauskas pusē, Iecavā, kāda sieviete piedāvā dzīvošanai māju, tur varot deklarēt dzīvesvietu, atrast arī darbu, un turpat bērniem būtu skola. Vītolas kundze man teica, lai braucu un tur deklarējos, jo nauda tagad ir, bet brauciens līdz Iecavai vienam cilvēkam izmaksā 3,50 latu, arī par deklarēšanos jāsamaksā trīs lati. Par 15 latiem to nemaz nevaram izdarīt, vajadzīga nauda arī pārtikai un zālēm bērniem. Jaunjelgavas novada domē man atbildēja, ka sēde būs tikai 23. novembrī, tad arī lemšot par palīdzību, bet tas ir ilgi.”
Kur paliek žēlsirdība?
Lai gan no mājokļa būtu jāizliek tiesiskā ceļā, diemžēl gadās arī tā — nežēlīgi, ar varu izmetot zem klajas debess. Ja nav darba un naudas, sameklēt citu dzīvesvietu un sākt jaunu dzīvi ir pavisam grūti. Pašvaldībai būtu operatīvi jāpalīdz cilvēkiem krīzes situācijā, īpaši, ja ģimenē ir nepilngadīgi bērni, jo viņi šajā situācijā cieš visvairāk. Kāpēc jāgaida kārtējā sēde? Vai jautājumu nevar izskatīt operatīvāk — ārkārtas sēdē? Kāpēc aktīvāk neiesaistās pagasta pārvalde, bāriņtiesa un sociālie darbinieki? Sunākstes pagasta pārvaldes sociālā darbiniece Oksana Cibiņa sacīja, ka ģimenes pagaidu dzīvesvietā bijusi, māte par bērniem rūpējas, viņi ir apģērbti un apmeklē skolu, bet pabalstu māte iepriekš nav prasījusi. Taču miteklī nosala arī “Staburags”.   Tur nevarēja pagatavot siltu ēdienu. Nav vārdos izsakāmas skumjas un rūgtums, kas ir bez pastāvīgas dzīvesvietas palikušo sirdīs. Pašvaldība ar savu transportu varētu aizvest apskatīt jauno dzīvesvietu, palīdzēt vēl kaut kā, bet vieglāk, protams, ir atzīt, ka ikviens pats savās bēdās un nelaimēs vainīgs un ka pašvaldībā nedeklarētām personām palīdzība nemaz nepienākas. Bet kur paliek žēlsirdība? Vai par to atceramies tikai Ziemassvētkos?