Loģisks turpinājums

2010. gada 16. novembris 00:01

Skrīverietis Aivars Dronka no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) 10. Saeimas vēlēšanās ieguva 37 625 punktus un iekļuva to 100 cilvēku skaitā, kuri nākamos četrus gadus būs deputāti, un bieži nonāks mediju un sabiedrības uzmanības lokā. Kā šādu notikumu pavērsienu uzņēma pats Aivars Dronka un viņa ģimene?

Netiek, kur gribēts
Kopš ieņēmis atbildīgo amatu, ikdiena kļuvusi vēl saspringtāka, un laiku intervijai izdodas izbrīvēt tikai nedēļas nogalē. Saulainā svētdienas rītā pār “Senlejām” no Daugavas puses pūš ass rudens vējš, un, pirms iesilst pirtiņa, Dronku ģimenes lokā baudām kafiju. Pie saimnieka kājām mūsu sarunā ieklausās arī sunīts.
Jaunievēlētajam deputātam jautāju, vai šāds vēlēšanu rezultāts bija jau paredzams vai arī ir pārsteigums?
— Ik pēc sešiem gadiem dzīvē kaut kas jāmaina, lai neiesūnotu. Deviņi gadi pavadīti pagasta, tagad novada deputāta krēslā, 11 gadu — Skrīveru sēklkopības sabiedrībā, un šāds turpinājums bija loģisks. Mērķa par katru cenu iekļūt Saeimā nebija. Piekritu cilvēkiem, kuri mani izvirzīja, bez lielām cerībām, tomēr, redzot nesakārtotību, pat muļķības, kas “nāk no augšas”, gribējās kaut ko darīt lietas labā. Vēlos nostrādāt šo laiku tā, lai cilvēki, kuri mani ievēlēja, nebūtu vīlušies.
— Ar ko, jūsuprāt, šīs vēlēšanas atšķīrās no iepriekšējām?
— Ievēlēts vairāk profesionālu cilvēku, tādu, kuri reāli var palīdzēt, nevis, kā iepriekš, mākslinieki — aktieri, mūziķi. Katram savs laiks, un viņi pienesumu deva Atmodas laikā ar inteliģenci, bet šobrīd, krīzes laikā, pie varas jābūt spēcīgiem ekonomistiem, cilvēkiem no ražošanas, darītājiem. Gribētos, lai šajos četros gados ekonomikas rādītāji tiešām paaugstinātos, jo pašreizējie pozitīvie rādītāji, manuprāt, vairāk ir spēlēšanās ar skaitļiem. Dzīvē diemžēl nākas secināt pretējo.
— Viens no ZZS priekšvēlēšanu solījumiem bija vienlīdzīgi Eiropas Savienības platību maksājumi visiem zemniekiem. Vai to, jūsuprāt, var panākt?
— Zinu, ka pozitīvas vēsmas šajā virzienā ir, bet jāsaprot arī tas, ka viena frakcija nevar būtiski ietekmēt lēmuma pieņemšanu, jo vairāk tāpēc, ka galīgo vārdu teiks Eiropas Savienība. No Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, manuprāt, neviens šķēršļus šī jautājuma risināšanai neliks.
— Kā jūs, zemnieks profesionālis, savas zināšanas izmantosiet darbā Saeimā?
— Protams, lielāku labumu varēšu dot ne veselības vai kultūras, bet tieši savā jomā — ekonomikā, lauksaimniecībā. Šīm nozarēm arī veltīšu lielāko uzmanību. Kā mednieku kluba pārstāvim un ilggadējam medniekam nav vienaldzīgs arī šis lauciņš.
Cilvēkam, kurš pārzina reālo situāciju nozarē, vieglāk iebilst, oponēt. Lai procesus reāli ietekmētu, jāstrādā Saeimas komisijās, bet tajās, kurās bija vēlme darboties — valsts pārvaldes, pašvaldību un tautsaimniecības, un tās ir galvenās, nokļūt vēlas visi, un vietas praktiski ir aizņemtas. Nav arī jēgas par katru cenu tajās lauzties. Tas nenozīmē, ka nevaru piedalīties šo komisiju darbā, un to arī centīšos darīt, vien bez balsstiesībām.
Katrs deputāts var būt divās komisijās un divās apakškomisijās. Strādāšu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Saimnieciskajā, kurā esmu priekšsēdētāja biedrs. Katra komisija var izveidot divas apakškomisijas, un man interesētu darboties kādā ar sportu saistītā, bet arī tajā deputātu skaits nokomplektēts. Domāju strādāt Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijā.
Vairs ne tik radikāls
— Vai pirmajās darba nedēļās aprasts ar jauno amatu?
— Cilvēkiem no malas var šķist, ka pašlaik Saeimā valda haoss, bet tomēr viss rit savu gaitu. Balsošana notiek, kā norunāts, un līdz šim bez pēkšņiem pārsteigumiem. Lai strādātu konstruktīvi, pirms balsošanas ir jāsagatavojas. Varbūt šo sagatavošanās procesu varētu veikt citādi. Sarunas starp frakcijām joprojām organizē un vada “vecie” pieredzējušie deputāti. Kamēr jaunajiem radīsies sapratne, kādam jāuzņemas iniciatīva.
— Kā jaunais jau šajā darbā “apbružāto” kolēģu vidū nāksiet ar oriģinālām idejām?
— Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čerčils savulaik teicis: jaunībā cilvēkam jābūt radikālam, vecumdienās — konservatīvam. Tad viņš normāli attīstās. Vēl sevi par konservatīvu neuzskatu. Neesmu kategorisks pret jauno tikai tāpēc, ka tas ir kas nepārbaudīts. Jaunībā bieži cīnījos par savu taisnību, bet saprotu, ka ilgi pret straumi peldēt nevar. Jāizdomā viltības — izkāpt krastā un šķēršļus apiet kājām.
Tik no malas
— Vai tagad mainījusies jūsu ikdiena?
— Nav vairs kopīgu ģimenes pusdienu. Katru dienu jābrauc uz Rīgu, no rīta agrāk jāceļas, lai tur nokļūtu laikus, bet tas zemniekam, kurš pieradis pie agriem rītiem, nav grūti. Ar laiku jādomā par dzīvokļa īri, bet pagaidām nav problēmu izbraukāt.
Dēls Uldis teic, ka tēva iekļūšana Saeimā bija pārsteigums, jo “viņš neko nedarīja, lai sevi reklamētu”. Uztvēra to mierīgi: ja būs, labi, ja nē — arī nekas. Nenoliedzami, gan viņš, gan sieva Baiba lepojas ar šādiem panākumiem, un viņa saka: “Kāpēc gan ne?”.
Viņa tagad arī cītīgi sekojot līdzi notikumiem Saeimas mājaslapā.
Daudzi vēlētāji bija likuši plusu pie viņa vārda, daudzi arī svītrojuši.
— Tiem, kuri dara, rodas arī nelabvēļi, un neievēro tikai nedarītājus. Ja cilvēks ļaujas, tad vēlamais rodas pats no sevis. Ja uz mērķi iet sakostiem zobiem, nereti nākas vilties, tādēļ šāds iznākums šķiet loģisks, — domā Dronkas kungs.
— Vai no “sava cilvēka” Saeimā kāds labums būs arī skrīveriešiem?
— Tie laiki pagājuši, kad partijas lobēja savējos pašvaldībās un novados sabūvēja sporta halles. Arī ZZS Skrīveros palīdzēja kultūras nama, skolas, bērnudārza rekonstrukcijā, bet šobrīd līdzekļi visiem “apgriezti”.
— Vai pārmaiņas būs arī Skrīveru sēklkopības sabiedrībā?
— Tā ir un būs, tikai likums par interešu konfliktu paredz, ka jāpārtrauc darbs vairāku SIA valdē, bet neaizliedz būt saimniecības īpašniekam. Tagad tik varu no malas noskatīties, kā citi strādā.
Tālāk par Latviju nē
— Kā izdodas tikt galā ar nedraugiem, pēlējiem?
— Katram ir savs viedoklis, un tas jārespektē. Piemēram, Aivaram Lembergam, kuram ir daudz atbalstītāju, tikpat daudz ir pretinieku, un tas ir loģiski — no tā neizvairīties. Plusu pārsvaram pār mīnusiem jābūt, pretējā gadījumā jāsāk domāt, ka daru ko nepareizi. Anonīmi komentāri internetā ir kas cits, un bieži vien tos paauž cilvēki, kuri paši nezina, ko vēlas, vienkārši izgāž žulti. Skaudība, nenovīdība vienmēr mudina domāt: ja kādam kas pieder, pie tā ticis negodīgā ceļā.
Jaunais portāls gudrasgalvas.lv, kas izveidots tiešai saziņai ar deputātiem, jau sākotnēji rada negatīvisma auru. Man komunicēšana labāk padodas “dzīvajā”, nevis elektroniskajā sarakstē. Nesaprotu, kāpēc cilvēki mājiniekus vēlas apsveikt ar radio vai televīzijas starpniecību, ja visi kopā sēž pie viena galda.
— Pēc Saeimas nākamais solis varētu būt Eiroparlaments?
— Tik tālu gan nē, un diez vai pēc pāris gadiem domāšu citādi.

Staburags.lv ARHĪVS

Loģisks turpinājums

Kategorijas